Nekustamā īpašuma ziņas

Īres līgums – kādi ir ieguvumi, ja tas ierakstīts zemesgrāmatā


Jau divus gadus ir spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums. Šis regulējums mainīja noteikumus par īres līguma attiecībām pēc dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas, kā arī paredzēja, kādos gadījumos var paaugstināt īres maksu. Sadarbībā ar zvērinātu advokātu Jāni Lapsu sagatavotajā skaidrojumā vēstīts par jaunā likuma darbību praksē, tostarp īrnieka un izīrētāja attiecībām, risinot ar īres līgumu saistītos jautājumus. Tāpat sniegti padomi par to, kā īrniekam rīkoties, ja mainās dzīvesvietas īpašnieks, un kā izīrētājam pasargāt sevi no negodprātīga īrnieka.

Dzīvojamo telpu īres likuma 28. pants nosaka: “Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.”

Zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa skaidro, ka tādējādi ar jauno likumu kārtība par īres līgumu tika pielīdzināta Civillikumā 2126. pantā noteiktajam regulējumam par nomas un īres līgumiem.

“Ja īrnieks grib, lai viņu neskar īpašnieka maiņa, tad līgums noteikti būtu jāreģistrē zemesgrāmatā,” uzsver J. Lapsa.

Svarīgi zināt: mantotu dzīvojamo telpu īpašniekam būs saistošs noslēgtais īres līgums arī tad, ja tas nebūs ierakstīts zemesgrāmatā. Taču par zemesgrāmatā neierakstītu līgumu vairāk ir jāsatraucas īrniekiem, kuru izīrētājs dzīvojamo telpu maina, pārdod vai dāvina. Nav jāsatraucas tad, ja īpašnieks mirst un īpašumu iegūst mantinieks.

Pārejas periods, ja līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā


Lai jaunais īpašnieks īres līgumu neizbeigtu nekavējoties, Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 2. punkts nedaudz aizsargā tos īrniekus, kuriem īres līgums noslēgts līdz likuma spēkā stāšanās dienai – 2021. gada 1. maijam – un nav ierakstīts zemesgrāmatā. Proti, normatīvie akti noteic, ka tādā gadījumā jaunajam īpašniekam īres līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim. Pārejas noteikumos noteikts: ja ir īsāks termiņš par 2026. gada 31. decembri, tad līgums beidzas ātrāk, ja līgums ir beztermiņa, tad ir paredzēta kārtība celt prasību tiesā par šī līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

“Jaunajā likumā tiek stiprināts princips īrniekam būt pietiekami aktīvam,” uzsver J. Lapsa. “Respektīvi, nevar vairs kā agrāk, kad mainījās īpašnieki, bet īrniekam ar beztermiņa īres līgumu par to nebija “ne silts, ne auksts”. Tagad tā vairs nav. “Vecajiem” īrniekiem ir jārēķinās, ka būs jāslēdz jauns īres līgums un arī jāzina, uz cik gadiem to noslēgt.”

“Praksē parasti īres līguma termiņš ir viens vai divi gadi. Skaidrs, ka uz šādu laiku reti kad īres līgumu ierakstīs zemesgrāmatā un šajā nelielajā laika posmā, iespējams, arī nemainīsies īpašnieki,” saka advokāts.

“Ja īrnieks vēlas īrēt dzīvokli 10–15 gadus, tad ir nopietni jādomā par līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, lai pasargātos no tā, ka pēc īpašnieka maiņas tiek zaudēta dzīvesvieta.”

Tāpēc advokāts iesaka negaidīt 2026. gada 31. decembri, kad beidzas pārejas periods. Ja ar īpašnieku nevar vienoties par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī par terminēta līguma noslēgšanu, tad ieteicams jau tagad celt prasību tiesā.

Var izlikt bezstrīdus kārtībā


Kāds vēl ir ieguvums, ja īres līgumu ieraksta zemesgrāmatā? Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī, paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu arī dzīvojamo telpu īres gadījumos. Tas nozīmē, ka īrniekam vajadzēs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, būs beidzies īres līguma termiņš un netiks panākta vienošanās par jaunu līgumu vai ja būs izveidojies īres maksas parāds.

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana attiecas arī uz notariāli apliecinātiem dzīvojamo telpu īres līgumiem.

Jautājums. Īres līgums ir noslēgts uz gadu, nav ierakstīts zemesgrāmatā. Pusgadu īrnieks maksā komunālos maksājumus un īri, bet pēc tam zaudē darbu un vairs nemaksā. Lai gan izīrētājs viņu brīdina par izlikšanu no dzīvokļa, viņš tomēr turpina dzīvot šajā dzīvoklī un ne par ko nemaksā. Kā risināt situāciju?

J. Lapsas atbilde. Ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad divus mēnešus pēc īres maksas kavējuma izīrētājs var brīdināt īrnieku un vēl pēc mēneša viņš tiesā var iesniegt prasību par bezstrīdus piespiedu izpildi. Tiesa pieteikumu izskata septiņu dienu laikā. Savukārt, ja līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, tad tiesā jāceļ prasība par līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, un ievešanu valdījumā. Tāpat var celt arī prasību par īres maksas piedziņu. Taču, kamēr notiek tiesāšanās, kas ilgst apmēram divus trīs gadus, izīrētājam kā īpašniekam ir jāsedz visi ar mājokli saistītie izdevumi.

J. Lapsa uzsver: “No īpašnieka – izīrētāja – viedokļa arī tādu īres līgumu, kas noslēgts uz gadu vai diviem, būtu izdevīgi ierakstīt zemesgrāmatā. Kad īres līguma termiņš beidzas, tad ieraksts zemesgrāmatā tiek dzēsts.”

Līguma termiņam jābūt noteiktam


Dzīvojamo telpu īres likums ne tikai paredz līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, bet arī noteic to, ka vairs nevar būt beztermiņa līgumi. Tātad visiem īres līgumiem ir jābūt terminētiem.

“Jaunā īres līguma termiņš var būt dažāds: viens, pieci vai 20 gadi,” skaidro J. Lapsa. “Tiem, kuriem ir vecie beztermiņa īres līgumi, jāvienojas par terminētu līgumu. Ja savā starpā vienošanos nevar panākt, tad izīrētājam vai īrniekam ir jāvēršas ar prasības pieteikumu tiesā, kurai tad ir jānosaka īres līguma termiņš.”

Likumā ir dota iespēja pāreju no beztermiņa īres līgumiem uz terminētiem veikt desmit gadu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Advokāts norāda uz problēmu praksē: likumā nav ierakstīts mehānisms, kā tiesai noteikt īres līguma termiņu, nav nekādu kritēriju. Līdz ar to patlaban tiesa termiņu nosaka pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā pušu paskaidrojumus, loģikas, taisnprātības principus u. tml.

Vajadzīgs noteikts algoritms


“Iedomājieties, jūs 30–40 gadus vai visu mūžu esat nodzīvojusi šajā dzīvoklī, bet tagad jums tiek pateikts, ka jānoslēdz terminēts līgums. Īrnieks, ja viņš tur ir dzīvojis ļoti ilgi, gribēs maksimālo laiku – desmit gadus. Savukārt izīrētājs vēlēsies īsu termiņu – gadu vai divus,” saka J. Lapsa.

Advokāts apraksta konkrētu gadījumu, kad prasība par īres līguma termiņu tika skatīta tiesā. “Tiesai ir jānoskaidro abu pušu patiesā griba, un, izskatot lietu, tiesnesis jautāja, cik garu termiņu vēlas katra puse. Īrnieks atbildēja – pārējas noteikumos ir desmit gadi, bet gribu īres termiņu vismaz piecus gadus. Izīrētājs savukārt prasīja gadu vai divus. Pirmās instances tiesa lēma par labu pieciem gadiem. Abas puses lēmumu nepārsūdzēja, un spriedums stājās spēkā.”

J. Lapsa uzskata, ka likumā bija jāparedz īres līguma termiņa noteikšanas algoritms atkarībā no tā, cik gadus iepriekš ir īrēts dzīvoklis. Piemēram, ja īpašumā nodzīvoti 50 gadi, tad maksimālais pagarinājums ir desmit gadi. Ja 40 gadi, tad īres termiņš būtu astoņi gadi, ja 30 gadi – seši gadi. Viņaprāt, tas varētu būt taisnīgi.

“Ja pirms likuma pieņemšanas dzīvoklī nodzīvots tikai viens vai divi gadi, kāpēc lai pārejas periods būtu 10 gadi? Nevar likt vienos svaru kausos personu, kas konkrētajā dzīvoklī ir nodzīvojusi 50 gadus, un tos, kuri tur pavadījuši tikai vienu, divus vai piecus gadus,” uzskata J. Lapsa. “Protams, var būt arī citi apstākļi, kas tiesai būtu jāvērtē.”

Īres maksas noteikšana


Advokāts norāda – tiesu praksē ierasts, ka, iesniedzot tiesā prasību par īres līguma termiņa noteikšanu no beztermiņa uz termiņa, uzreiz tiek risināts arī īres maksas jautājums.

Pārejas noteikumu 4. punkts nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līgumi, kuri noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim un kuru darbība turpinās pēc šā likuma spēkā stāšanās, izīrētājam un īrniekam vienojoties, grozāmi atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas noteikumiem (tie nosaka, kādi noteikumi iekļaujami dzīvojamās telpas īres līgumā) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķir tiesa un šāda prasība ir ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.”

Īres maksu, tāpat kā termiņu tiesas procesā, noteiks tiesa, bet likumā nav pateikts, kādi kritēriji ir jāievēro, akcentē J. Lapsa.

Advokāts uzskata, ka tiesai ir primāri jāvērtē pušu noslēgtā vienošanās. “Ja runājam par īres maksas izmaiņām, vissvarīgākā ir vienošanās, kas noteikta “vecajā”, iepriekšējā noslēgtajā līgumā. Ir līgumi, kuros rakstīts, ka īres maksa ir tāda, kādu nosaka Ministru kabinets vai pašvaldības dome. Skaidrs, ka šādi līguma noteikumi “nestrādās”. Tiesa drīzāk ņems vērā konkrētās lietas apstākļus, piemēram, kāda bijusi īres maksa, kā tā grozīta.

“No vienas puses, Civillikums noteic, ka īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, tādēļ to nedrīkst noteikt tikai izskata pēc. No otras puses, ja par īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet dzīvojamo telpu jau agrāk īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Tāpēc tiesām nav noteikti konkrēti kritēriji, kas jāievēro,” skaidro J. Lapsa.

Iespējams, īres maksas izmaiņas ir saistītas ar inflāciju vai kādu citu algoritmu. “Arī šajos gadījumos nav tik vienkārši,” vērtē advokāts. “Vai jāņem vērā inflācija reizi gadā vai Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā vispārīgā inflācija, vai inflācija tieši mājokļu segmentā? Vai īres maksā jāņem vērā arī deflācija?”

Īres maksas grozīšanas piemēri


Dzīvojamo telpu īres likuma 10. pants nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība.” Tātad līgumā ir jābūt norādītiem skaidriem īres maksas grozīšanas kritērijiem.

J. Lapsa min vairākus dzīvojamās telpas īres maksas grozīšanas piemērus, kurus var ietvert īres līgumā.

1. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības vienpusēji pēc saviem ieskatiem paaugstināt īres līgumā noteikto īres maksu reizi gadā līdz 10% no iepriekšējās īres maksas, paziņojot par to īrniekam rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš.”

2. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības reizi gadā prasīt īres maksas paaugstināšanu, ja ir mainījusies tirgus cena. Pamatojums īres maksas paaugstināšanai ir neatkarīga speciālista iesniegts vērtējums par dzīvokļa tirgus cenu. Paziņojums kopā ar vērtējumu īrniekam iesniedzams rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš un īres maksas paaugstinājums stājas spēkā nākamajā mēnesī pēc šo 2 (divu) mēnešu notecējuma.”

Kā panākt vienošanos


J. Lapsa iesaka gan īrniekam, gan izīrētajam labi apdomāties, pirms iesniegt prasību tiesā. Viņš ar praktisku piemēru norāda, ka arī netiesājoties var panākt vienošanos par beztermiņa līguma un īres maksas maiņu.

Piemērs. Īpašniekam jau 30 gadus pieder māja Rīgā, kurā dzīvo īrnieki ar beztermiņa īres līgumu. Viņš labi pazīst īrniekus. Stājoties spēkā jaunam Dzīvojamo telpu īres likumam, mājas īpašnieks gribēja pārslēgt līgumus. Ja viņš prasītu tirgus cenu 5 eiro par m2, tad būtu tiesas darbi (un nav vēl zināms, vai tiesa nolemtu vēlamo), bet, ja prasītu saprātīgu samaksu, piemēram, 2,50 eiro par m2, tad īrnieki piekristu, jo viņiem arī ir skaidrs, ka par 1 eiro/m2 māju uzturēt nevar. Tiesa, īres līgumos tika ielikts algoritms ar nosacījumiem īres maksas paaugstināšanai. Arī īres līguma termiņi tika noslēgti uz 5–10 gadiem.

Abpusēji piekāpjoties, tika panākta vienošanās, iztiekot bez tiesas iejaukšanās.

Īrnieks ir patērētājs


“Tāpat jāatceras, ka īrnieks attiecībās ar izīrētāju ir patērētājs,” skaidro J. Lapsa. “Kā to saprast? Piemēram, jūs gribat noīrēt dzīvokli, kura īres maksa ir 300 eiro. Izīrētājs atsūta līgumu, bet nevarat pilnībā piekrist līgumā noteiktajam piedāvājumam un gribat to mainīt. Taču izīrētājs parasti atbild, ka viņam ir cits īrnieks, kas parakstīs šādu līgumu. Līdz ar to izīrētāji uzspiež savus līguma noteikumus un īrnieks nevar iebilst. Īrnieks ir patērētājs.”

“Tas ir aktuāls jautājums praksē, un tiesai ir jāvērtē arī šis aspekts,” norāda advokāts. “Lai izvairītos no pārmetumiem, izīrētājs var, piemēram, līgumus parakstīt elektroniski. Aizsūtiet līgumu īrniekam, lai viņš to kārtīgi izlasa un uzraksta iebildumus, ja tādi ir. Ja iebildumu nav, tad lūdziet, lai īrnieks līgumu paraksta pirmais, un tikai pēc tam līgumu parakstiet pats. Ja nākotnē būs tiesāšanās, tad izīrētājam nevarēs pārmest, ka tiek pārkāpti patērētāju tiesību noteikumi, jo īrnieks līgumu ir izlasījis un parakstījis pirmais.”


https://lvportals.lv/skaidrojumi/354214-ires-ligums-kadi-ir-ieguvumi-ja-tas-ierakstits-zemesgramata-2023

Mon, 30 Oct 2023 19:27:00 +0000

Kā no pašvaldības atpirkt zemi vai būvi


Ir situācijas, kad uz pašvaldībai piederošas zemes ir uzcelta privātmāja vai uz privātpersonas zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka. Šādos gadījumos privātīpašnieki nereti vēlas atpirkt no pašvaldības vai nu būvi, vai zemi. LV portāls skaidro, kāda ir atpirkšanas kārtība un kā nosaka objekta cenu.

Kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.

Likums arī nosaka iespēju zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai.

Kārtību, kādā šis process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.

Zeme – pašvaldībai, ēka – privātīpašums


Visbiežāk ir situācijas, kad privātīpašniekam piederoša ēka atrodas uz pašvaldības zemes. Kā notiek pašvaldības zemes, kas atrodas zem privātmājas, atpirkšana?

Lai sakārtotu īpašumtiesības un atrisinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu, proti, iesniegumu, kas noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru pašvaldībai ir pienākums reģistrēt, skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.

Apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam, kuras pārdod par brīvu cenu, norāda Rīgas domes Īpašuma departaments. Ja zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tam ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt par to nomas maksu.

Apbūvētais zemesgabals netiek pārdots citām personām.

Ja vēlas nopirkt starpgabalu


Nereti ir zemes īpašumi, kuri sadalīti daļās, bet pa vidu ir kādam citam, piemēram, pašvaldībai, piederoša zeme.

Rīgas domes Īpašumu departaments skaidro, ka neapbūvēts zemesgabals, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, tiek pārdots par brīvu cenu zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei tas pieguļ, tādējādi veicinot zemes apvienošanu un sekmējot zemes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Savukārt gadījumā, ja zemes starpgabalu piesakās pirkt vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tad starp tām tiek rīkota izsole.

Taču, pastāvot apstāklim, ka zemes starpgabals ir nepieciešams piekļūšanai blakus esošajam zemesgabalam no koplietošanas ielas, to var pārdot ierobežotam subjektu lokam – piegulošā zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuriem ir nodrošināma piekļuve.

LV portālam e-konsultācijās tiek iesūtīti jautājumi, kuros izklāstītas šādas situācijas.

Piemēram: Mūsu ģimene īrē pašvaldības zemes starpgabalu (300 m2), kas pieguļ mūsu īpašumam. Šim starpgabalam pieguļ vēl viens īpašums. Vai un kā varu ierosināt šī gabala atsavināšanu? Vai mums būs priekšroka pirkšanai? Īrējam jau vairākus gadus, ieguldīts daudz darba.

Atbild Imants Muižnieks: Publiskās personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka atsevišķos gadījumos publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tādu zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei. Šādā gadījumā atsavināšanas pamatveids būs pārdošana izsolē, īpaši ņemot vērā, ka šim starpgabalam pieguļ arī cits īpašums. Tomēr jāatceras, ka nomas vai īres līguma esamība pati par sevi nenodrošina pirmpirkuma tiesības uz šo starpgabalu.

Zeme – privātpersonai, būve – pašvaldībai


Otra situācija ir tad, kad zeme pieder privātpersonai, turpretī ēka – pašvaldībai. Zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, var pārdot izsolē, bet pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes īpašniekam, norāda Rīgas domes Īpašumu departaments.

Jautājums: Vairākus gadus dzīvojam dzīvojamā ēkā, kura ir piekritīga vietējai pašvaldībai, bet zeme zem ēkas ir mūsu īpašumā. Visu šo gadu laikā ēkai ir veikti uzlabojumi – gan derīgie, gan nepieciešamie. Kā varētu iegūt īpašumā pašvaldības pārziņā esošo ēku?

Atbild Imants Muižnieks:Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkts). Tātad, lai ēku varētu atsavināt, tai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kura īpašuma atsavināšanas gadījumā noteiks īpašuma vērtību. Savukārt jautājumā par izdarīto uzlabojumu vērtības ieskaitu pārdošanas cenā būtu jāvadās no attiecīgā līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar pašvaldību par ēkas lietošanu.

Kas nosaka cenu


Apbūvēta zemesgabala un neapbūvēta zemesgabala, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, pārdošanas veids ir pārdošana par brīvu cenu, tas ir, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kuru noteicis pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Pārdodot izsolē zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, izsoles sākumcenu arī nosaka pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu.

Nav tiesību ierosināt neapbūvētas zemes atsavināšanu


Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam privātpersonai nav subjektīvo tiesību ierosināt neapbūvēta zemesgabala, kas ir izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals, atsavināšanu.

Šādi neapbūvēti zemesgabali tiek pārdoti izsolē, kas nozīmē, ka piedalīties izsolē var ikviens, kurš noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu un izpilda citus izsoles priekšnoteikumus, akcentē Rīgas dome.

Jautājums: Manam nekustamajam īpašumam (apbūves zeme) blakus atrodas pašvaldības īpašums, uz kura būvniecība nav atļauta platības dēļ. Kādā kārtībā pašvaldībai jāprasa atsavināt šo zemi?

Atbild Rīgas dome: Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam atsavināšanas procesā pirmpirkuma tiesības ir tikai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem. Tas noteikts, lai veicinātu zemes starpgabala konsolidāciju ar piegulošo zemesgabalu.

Ja nav nepieciešams funkciju veikšanai


Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atvasināta publiska persona (arī pašvaldība) var atsavināt (pārdot) tikai to atvasinātai publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Līdz ar to pašvaldība, izvērtējot faktisko un tiesisko situāciju, pēc savas iniciatīvas var nodot atsavināšanai jebkuru tai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldībai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro


Atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) lēmums par apbūvēta zemesgabala, zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.

Ja atsavināšanas ierosinājums ir saņemts par apbūvētu zemesgabalu vai zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmums ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals vai zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

Ja kadastrālā vērtība ir augstāka par 5000 eiro


Lēmums par cita atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) piederoša nekustamā īpašuma, tostarp zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir lielāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/348347-ka-no-pasvaldibas-atpirkt-zemi-vai-buvi-2023

Wed, 25 Oct 2023 18:07:00 +0000

Elektroinstalācijas pārbaude katrā mājoklī – reizi 10 gados


Tumšajā un drēgnajā rudenī elektroierīces tiek lietotas intensīvāk, tādēļ ir būtiski parūpēties par mājokļa elektrodrošību. Ugunsdrošības noteikumos noteikts, ka ikvienā Latvijas mājoklī elektroinstalācija jāpārbauda ne retāk kā reizi 10 gados. Diemžēl socioloģiskās aptaujas liecina, ka liela daļa sabiedrības nemaz nezina par obligātu šādas pārbaudes nepieciešamību.

AS “Sadales tīkls” aicina elektroinstalācijas pārbaudi uztvert par tikpat pašsaprotamu lietu kā, piemēram, automašīnas tehnisko apskati. Piedaloties kopējā satiksmē, ir pienākums būt līdzatbildīgiem pret pārējiem tās dalībniekiem, tāpat no elektroinstalācijas pārbaudes var būt atkarīga citu cilvēku veselība, drošība un pat dzīvība.

Kā noris pārbaude


Par pārbaudes veikšanu konkrētajā nekustamajā īpašumā ir atbildīgs tikai un vienīgi tā īpašnieks. Savukārt daudzdzīvokļu koplietošanas jeb publiskajās telpās – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.

Ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs iepazīties ar dokumentiem, kas apliecina šādu pārbaudi.

Elektroinstalāciju drīkst pārbaudīt sertificēts elektriķis, uzrādot apliecinājumu par kvalifikāciju. Pēc pārbaudes veikšanas elektriķis sagatavo oficiālu dokumentāciju, kurā sniedz atzinumu par elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Pārbaudes laikā elektriķis ar speciāliem mērinstrumentiem pārbauda elektrības vadus, kabeļus, slēdžus un kontaktligzdas, tādējādi novērtējot kopējo elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Tiek pārbaudīts arī drošības slēdžu (“korķu”) tehniskais stāvoklis un atbilstība.

Pēc mērījumu veikšanas speciālists secina, vai mājokļa elektroinstalācija ir droši ekspluatējama vai tomēr tā jāremontē vai jānomaina. Ja tiek konstatētas nepilnības, tad pārbaudes veicējam jāsniedz ieteikumi to novēršanai.

Pārbaudes izmaksas ir atkarīgas no darba apjoma. Piemēram, vienistabas dzīvoklī iekšējā elektrotīkla pārbaude patlaban varētu izmaksāt ap 100–120 eiro.

“Sarkanie karogi”, kas liecina par iespējamiem bojājumiem


Nereti “sarkanie karogi” jeb pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem elektroinstalācijas bojājumiem, mājoklī parādās jau laikus. Daži no izplatītākajiem indikatoriem ir šādi:

  • elektrības piegādes pārtrūkšana neizprotamu iemeslu dēļ jeb regulāra “korķu izsišana”;
  • kontaktligzdu, gaismas slēdžu vai vadu karšana, “sišana pa pirkstiem”;
  • nestabils spriegums mājoklī, piemēram, elektrības raustīšanās (gaismas raustīšanās), traucēta elektroiekārtu darbība;
  • neizprotams elektrības patēriņa pieaugums elektriskās strāvas noplūdes dēļ.

Ja tiek pamanīts kāds no šiem “sarkanajiem karogiem”, tad būtu laiks piesaistīt speciālistu un pārbaudīt mājokļa iekšējo elektrotīklu – īpaši, ja pēdējos 10 gados šādas pārbaudes konkrētajā īpašumā nav veiktas.

Iedzīvotāji neapzinās ar mājokļa elektroinstalāciju saistīto risku nopietnību


Kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja “Elektrodrošības indekss”, 61% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējos 10 gadus nav mainījuši dzīvesvietu, šajā laikā nav pārbaudījuši mājokļa elektroinstalāciju (iekšējo elektrotīklu), bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt. Turklāt 45% aptaujāto nemaz nav informēti par to, ka pārbaudi vajag veikt.

AS “Sadales tīkls” Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats skaidro: “Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kurā zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!”

Elektroierīces – biežs ugunsgrēku cēlonis


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta gadagrāmatas dati iezīmē pozitīvu tendenci – pērn sarucis kopējais ugunsgrēku skaits. 2022. gadā 1784 jeb 26% no visiem valstī reģistrētajiem ugunsgrēkiem notikuši dzīvojamajās mājās, kas ir par 8,61% mazāk nekā 2021. gadā. Vairāk nekā pusē reģistrēto ugunsgrēku dzīvojamajās mājās degšanas platība nepārsniedza 1 m2. Biežākais ugunsgrēku cēlonis dzīvojamajās mājās ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni – tādi bijuši 1102 jeb 62% ugunsgrēku, savukārt 371 ugunsgrēks jeb 21% ugunsgrēku dzīvojamajās mājās ir saistīti ar elektroierīcēm un iekārtām.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija par gadījumiem, kad pēc ugunsgrēka pieprasīta atlīdzība, – gandrīz pusei īpašumu ugunsgrēku cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai arī nepareiza tās ekspluatācija.

AAS “Balta” risku vadības konsultants Jānis Vaivods uzsver: “Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu “praktiskā latvieša” būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tad tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti. Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudei, vai arī domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā.”

 



https://lvportals.lv/skaidrojumi/356205-elektroinstalacijas-parbaude-katra-majokli-reizi-10-gados-2023

Sun, 15 Oct 2023 17:57:00 +0000

Kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto

Viena no populārākajām e-konsultāciju tēmām LV portālā ir jautājumi par ceļa servitūta izmantošanu. Izplatītas ir situācijas, kad valdošās lietas īpašnieks to negodprātīgi izmanto vai kalpojošā īpašuma īpašnieks cenšas likt dažādus šķēršļus, lai kaimiņš nebrauktu pa viņam piederošo zemi. LV portāls infografikā skaidro, kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto.

Civillikuma 1130. pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Izplatītākais piemērs ir ceļa servitūts, kad ceļš uz īpašumu ved cauri citam īpašumam. Proti, lai nokļūtu savā īpašumā, ir jāšķērso kaimiņa zeme.

Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, savukārt īpašums, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais.

Kalpojošais īpašums dod kaimiņam tiesības braukt pa citam piederošu zemi. Kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst likt nekādus šķēršļus un viņam jāievēro servitūta izlietotāja tiesības tādā apmērā, kāds nepieciešams sekmīgai servitūta izlietošanai.

Savukārt personai, kurai pieder servitūta tiesība, tā jāizlieto taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesību.

Apgrūtinājums attiecas uz nekustamo īpašumu, nevis uz tā saimnieku – īpašnieki var mainīties, turpretī īpašumam noteiktais ceļa servitūts paliek.

No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Nereti zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme. Šādā veidā zemesgrāmatā veiktais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu par labu konkrētam valdošajam īpašumam.


 https://lvportals.lv/skaidrojumi/348984-kas-ir-cela-servituts-un-ka-si-tiesiba-ir-jaizlieto-2023

Tue, 10 Oct 2023 17:13:00 +0000

Vai atrasta svira bezdarbīgo dzīvokļu īpašnieku izkustināšanai?


“Dodiet man atbalsta punktu, un es pacelšu zemeslodi!” pirms vairāk nekā 2000 gadu esot teicis izcilais sengrieķu zinātnieks Arhimēds, atklājot “sviras likuma” principu. Vai plānotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā beidzot kļūs par “sviru”, kas izkustinās smagnējo regulējumu dzīvokļu īpašnieku tiesiskajās attiecībās?

Dzīvokļu īpašnieku iesaistīšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju uzturēšanā un apsaimniekošanā, viņu savstarpējās attiecības, kā arī saskarsme ar dzīvojamo māju pārvaldniekiem vēsturiski nav veidojusies īpaši veiksmīgi. Šie procesi ir smagnēji un sarežģīti, it sevišķi lielajās daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvokļu skaits veido vairākus desmitus, ja ne simtus.

Vēlos paust atbalstu LV portālā (www.lvportals.lv) publicētajā intervijā “Lai iekustinātu vairākumu, dos lielākas tiesības dzīvokļu īpašnieku mazākumam” ar Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktoru Mārtiņu Auderu izklāstītajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem paredzēts dzīvokļu īpašnieku mazākumam piešķirt plašākas pilnvaras māju apsaimniekošanā.

Pirmajā brīdī tas, iespējams, nešķiet pareizi: vai tiešām aktīvākie dzīvokļu īpašnieki, kas nav vairākums, sanāks kopā un izlems būtiskus jautājumus? Jā, tāda ir attiecīgo grozījumu būtība – ieviest “apgriezto” lemšanas sistēmu. Proti, lai lemj tie, kuri ir aktīvi, kaut arī viņi ir mazākumā. Līdz šim dzīvokļu īpašnieku lēmumi nav tikuši pieņemti vispār vai ir pieņemti ar lielu novēlošanos tikai dzīvokļu īpašnieku vairākuma bezdarbības dēļ. Viņi nepiedalās lēmumu pieņemšanā aptaujas veidā, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Tiek kavēti nepieciešamie remonti, māju siltināšana, labiekārtošanas darbi, pārvaldnieka maiņa u. tml. Turklāt nav iespējams piespiest dzīvokļa īpašnieku piedalīties sapulcē un balsot. Ja vienu varbūt arī izdodas pierunāt un pārliecināt, tad otrs savukārt dzīvo ārzemēs vai ir miris, un mantinieks vēl nav zināms. Aktīvajam mazākumam bieži vien nākas bezpalīdzīgi noskatīties, kādu kaitējumu nodara viena vai otra lēmuma novēlota pieņemšana vai nepieņemšana vispār (piemēram, sekas, kas rodas, neveicot vajadzīgos remontdarbus).

Tieši tāpēc pareiza un atbalstāma ir likumdevēja vēlme ļaut lēmumus pieņemt tiem, kuri ir aktīvi un rūpējas par savu dzīvokli, māju un apkārtni un kuriem nav vienalga. Savukārt gadījumā, ja kādam no pasīvajiem vai mazāk aktīvajiem dzīvokļu īpašniekiem šķiet, ka viņa tiesības ar mazākuma pieņemto lēmumu tiek aizskartas, viņam ir tiesības sasaukt jaunu dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un pieņemt citus lēmumus vai vērsties tiesā. Turklāt, iespējams, aktīvais mazākums ar savu labo piemēru iedvesmos arī citus dzīvokļu īpašniekus pārtraukt bezdarbību, kļūt aktīvākiem un kopīgi lemt par būtiskiem jautājumiem.

Šāds likumdevēja lēmums nav juridisks absurds vai mūsu tiesību sistēmai neatbilstošs, jo Latvijas civiltiesību pamatā cita starpā ir arī romiešu tiesību princips ius vigilantibus scriptum est jeb “tiesības rakstītas modrajiem”.

Proti, savu tiesību realizācijā ikvienam jābūt modram un aktīvam: negaidi, ka par māju parūpēsies un tavā vietā visus lēmumus pieņems kāds cits – valsts, pašvaldība, kaimiņi vai tuvākā “namu pārvalde”. Esi aktīvs un rīkojies, lai māja būtu ērta, silta un izremontēta! Ja kāds dzīvokļa īpašnieks to nevēlas slinkuma, vienaldzības vai prombūtnes dēļ, tev nav jāsalst vai jāskatās, kā pirmajos pavasara saules staros kūstošais sniegs caur nesalaboto jumtu jautri urdz uz tava dzīvokļa grīdas.

Vienlaikus attiecībā uz aktīvā mazākuma pieņemtajiem lēmumiem ir piemērojams arī cits Latvijas civiltiesību princips, respektīvi, tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tas nozīmē, ka pieņemtajiem lēmumiem jābūt visu dzīvokļu īpašnieku interesēs, tie nedrīkst būt subjektīvi vai sniegt labumu tikai dzīvokļu īpašnieku mazākumam. Tāpat attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas var ietekmēt pārējos dzīvokļu īpašniekus, aktīvajam mazākumam vienmēr jāatceras, ka tas jādara ar tādu “rūpību un čaklību, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam”. Proti, pieņemtajiem lēmumiem jābūt tādiem, kas ir tiesiski, efektīvi un lietderīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem un var izturēt potenciālo tiesas kontroli apstrīdēšanas gadījumā.

Katrā ziņā nozares profesionāļi ar patiesu interesi vēros likumdevēja darbu saistībā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, un, iespējams, dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšana patiešām kļūs ātrāka un vieglāka.



https://lvportals.lv/viedokli/356822-vai-atrasta-svira-bezdarbigo-dzivoklu-ipasnieku-izkustinasanai-2023

*** Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju.

Sat, 30 Sep 2023 13:17:00 +0000

Kas ir īre ar izpirkuma tiesībām, un kas – nomaksas pirkums


Nekustamā īpašuma īre ar izpirkuma tiesībām un nomaksas pirkums ir divi atšķirīgi darījumi, kurus regulē dažādi likumi. Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku nosaka Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas. Abus līgumus apvienot vienā juridiski korektā darījumā ir ļoti sarežģīti. LV portāls skaidro, kas ir īre ar izpirkuma tiesībām un kas – nomaksa.

  • Īre ar izpirkuma tiesībām nekustamā īpašuma tirgū ir samērā rets darījums. Ja īpašums netiek pirkts ar bankas kredīta palīdzību, tad pārsvarā pārdevējs un pircējs slēdz nomaksas pirkuma līgumu, bet arī tas nav plaši izplatīts.
  • Īres līgums un pirkuma līgums ir divi atšķirīgi darījumi, kurus nosaka dažādi likumi. Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku regulē Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas.
  • Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka atkāpties no līguma var mēnesi iepriekš. Savukārt pirkuma līgumā neviens nevar atkāpties no uzņemtajām saistībām, ja tas nav tieši pielīgts.
  • Īres līgums ar izpirkuma tiesībām īsti nav racionāls. Šāda veida darījumu varētu būt saistoši noslēgt radiniekiem, kaimiņiem vai arī nekustamā īpašuma attīstītājiem.
  • Nomaksas pirkuma līgumu parasti slēdz gadījumos, kad pircējam ir daļa no pirkuma maksas, bet atlikušo daļu viņš var samaksāt noteiktā termiņā.
  • Pērkot īpašumu uz nomaksu, iespējami divi risinājumi – īpašumtiesības paliek pārdevējam, līdz izmaksāta visa pirkuma summa, vai īpašumtiesības pāriet pircējam ar nodrošinājumu – hipotēku pārdevēja labā.
  • Ja nolīgtas tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs neveic divus maksājumus pēc kārtas, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un īpašuma atdošanu.
  • Pārdodot nekustamo īpašumu, fiziskajai personai būs tiesības samazināt aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli par to nodokļa summu, kas aprēķināts no īres maksas par nekustamā īpašuma lietošanu (samaksāto 10% nodokļa summu).
  • Ja persona ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas saņem vairāk nekā triju gadu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts pārdošanas līgums, tad, aprēķinot nodokli, tiek uzskatīts, ka viss ar pārdošanu saistītais ienākums ir saņemts pirmo triju gadu laikā.


Gan nekustamā īpašuma kompānijas “Latio” Juridiskās daļas vadītājas Mārītes Lipšas, gan zvērināta advokāta, Latvijas Universitātes lektora Jāņa Lapsas pieredze liecina, ka īre ar izpirkuma tiesībām nekustamā īpašuma tirgū ir samērā reti sastopams darījums. Ja īpašums netiek pirkts ar bankas kredīta palīdzību, tad pārsvarā pārdevējs un pircējs slēdz nomaksas līgumu, bet arī tas nav izplatīts.

Īri ar izpirkuma tiesībām J. Lapsa pielīdzina automašīnu operatīvajam līzingam – pircējam ir jāiemaksā pirmā iemaksa, un viņš trīs gadus var lietot jauno automašīnu, ik mēnesi samaksājot noteiktu summu. Kad pagājis šis periods, tad pircējam ir tiesības izpirkt automašīnu par atlikušo vērtību vai arī to atdot un slēgt līgumu par jaunu spēkratu.

Savukārt nomaksas pirkumu advokāts salīdzina ar automašīnu finanšu līzingu – pircējam ir jāiemaksā pirmā iemaksa, un tad noteiktus gadus jāveic ikmēneša maksājums, un tikai pēc tam viņš kļūst par mašīnas īpašnieku.

Interese par dzīvokļiem un privātmājām


M. Lipša norāda, ka īre ar izpirkuma tiesībām visbiežāk šķiet pievilcīgs variants pircējiem, kuriem pietrūkst naudas pirmajai iemaksai, lai saņemtu kredītu bankā, vai kuri nekvalificējas kredīta saņemšanai.

Ar izpirkuma tiesībām pārsvarā tiek izīrēti īpašumi (biežāk – privātmājas), kuru pārdošanas cena ir augstāka nekā tiem, kas ir regulārā pārdošanas apritē un kuru iegādei ir vieglāk saņemt bankas hipotekāro kredītu. Interese parasti ir arī par dzīvokļiem ar samērā zemu cenu, kuru potenciālais pircējs plāno nomaksāt pāris gadu laikā.

Sākumā īrē, pēc tam izpērk


Zvērināts advokāts J. Lapsa īrei ar izpirkuma tiesībām sniedz šādu piemēru:

Jānis un Iveta noslēdz līgumu par dzīvokļa īri ar izpirkuma tiesībām. Dzīvoklis maksā 30 000 eiro. Jānis ir īpašnieks, bet Iveta ir īrniece – pircēja. Līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem, un tajā paredzēti arī procentmaksājumi. Ivetai katru gadu ir jāmaksā 3000 eiro, t. i., 250 eiro mēnesī. Sākumā, piemēram, pirmos piecus gadus, īres maksa ir 250 eiro mēnesī. Ja Iveta apzinīgi maksā īri piecus gadus, tad viņai rodas tiesības izpirkt šo nekustamo īpašumu. Tātad pēc pieciem gadiem Iveta ir gatava izpirkt dzīvokli par atlikušo summu – 15 000 eiro – un īres līgums var pārvērsties par pirkuma līgumu.

Taču var gadīties tā, ka pēc trijiem gadiem Iveta vairs nevēlas dzīvot šajā īpašumā. Tad viņa drīkst izbeigt īres līgumu. Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka atkāpties no līguma var mēnesi iepriekš. Savukārt nomaksas pirkuma līgumā neviens nevar atkāpties no uzņemtajām saistībām, ja tas tieši nav pielīgts.

“Īres līgums ir viena veida, bet nomaksas pirkuma līgums – pavisam cita veida darījums, kurus nosaka divi dažādi likumi,” uzsver M. Lipša. “Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku regulē Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas. Abus līgumus apvienot vienā juridiski korektā darījumā ir ļoti sarežģīti.”

Arī J. Lapsa piekrīt, ka būs grūti vienā līgumā ietvert nosacījumus par īri ar izpirkuma tiesībām un nomaksas pirkumu, tādēļ pēc īres līguma termiņa beigām būtu jāslēdz atsevišķs pirkuma līgums. Turklāt tiesības izpirkt īpašumu ir nosacījums, kuru var realizēt vai nerealizēt.

Nav biznesā balstītas loģikas


J. Lapsa uzsver, ka īres līgums ar izpirkuma tiesībām nav racionāls. Iepriekšminētajā piemērā īpašniekam Jānim izdevīgāk ir piecus gadus Ivetai izīrēt īpašumu un pēc tam to pārdot brīvajā tirgū par pilnu vērtību, nevis īrniecei par atlikušo summu.

Iespējams, piecu gadu laikā īpašuma vērtība būs pieaugusi un, pēc vērtētāja domām, tas jau maksās 40 000, nevis 30 000 eiro. Ir ļoti būtiski, no kura brīža rodas izpirkuma tiesības, uzsver advokāts.

Turklāt, izīrējot īpašumu ar izpirkuma tiesībām, īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, rēķiniem, apsaimniekošanu un zaudējumu atlīdzināšanu.

Toties īrniekam – pircējam – šāds īres līgums varētu būt izdevīgs, uzsver J. Lapsa.

Advokāts pieļauj, ka īre ar izpirkuma tiesībām varētu būt iespējama, piemēram, starp kaimiņiem: ja viens kaimiņš pārdod pushektāru zemes vai arī neapdzīvotu lauku māju, bet otram kaimiņam nav ne pirmās iemaksas pirkumam, ne arī sapratnes par to, vai viņš šo ēku vēlas pirkt vai vienkārši lietot.

Šāda veida īres darījumus varētu būt saistoši noslēgt arī radiniekiem vai nekustamā īpašuma attīstītājiem.

Nomaksas pirkuma līgums


Apzinoties riskus, ko rada īre ar izpirkuma tiesībām, “Latio” pārstāve iesaka tās vietā izvēlēties nomaksas pirkuma līgumu, kuru regulē Civillikums (2069.–2071. pants). Nomaksas līgumu parasti slēdz gadījumos, kad pircējam ir daļa no pirkuma maksas, bet atlikušo daļu viņš var samaksāt noteiktā termiņā.

Iegādājoties īpašumu uz nomaksu, iespējami divi risinājumi: īpašumtiesības vai nu paliek pārdevējam, līdz izmaksāta visa pirkuma summa, vai arī pāriet pircējam ar nodrošinājumu – hipotēku pārdevēja labā.

Gadījumos, kad īpašumtiesības nepāriet pircējam, J. Lapsa iesaka pirkuma līgumā iekļaut prasību zemesgrāmatā veikt atzīmi, ka ir noslēgts šāds pirkuma līgums un pārdevējs īpašumu nevar atsavināt par labu citam pircējam.

Zemesgrāmatu likuma 43. pants noteic, ka nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs. No Zemesgrāmatu likuma 44. panta izriet, ka ierakstu veidā uz nekustamo īpašumu nostiprina tiesības, savukārt atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus. Kā atzīts tiesu praksē, šādām atzīmēm ir tikai pagaidu raksturs un tās vai nu pārvēršas par ierakstiem, vai izzūd, par ierakstiem nepārvēršoties.

“Savukārt, ja pircējs iegūst īpašumtiesības, tad par labu pārdevējam īpašumam tiek reģistrēta pirmā hipotēka,” skaidro M. Lipša. “Pircējs uzņemas visus riskus par īpašumu, bet pārdevējs no pircēja var pieprasīt pilnu pirkuma maksu (pārdevējs ir pircēja kreditors, līdzīgi kā banka).”

“Jā, ir gana droši, ja ir hipotēka un aizlieguma atzīme, taču jāatceras, ka hipotekārie prasījumi atbilstoši Civilprocesa likumam nav primārie prasījumi. Līdz ar to risks pārdevējam saglabājas,” skaidro advokāts.

Civillikuma 2070. pantā norādīts: ja nolīgtas tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs neveic divus maksājumus pēc kārtas, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un īpašuma atdošanu. Turklāt par laiku, kad pircējs lietoja īpašumu, pircējam ir jāsamaksā atlīdzība un jāatlīdzina zaudējumi, kurus pārdevējs ietur no saņemtajiem maksājumiem, bet atlikumu atmaksā pircējam.

“Nomaksas pirkums ir drošāks un saistošāks arī pārdevējam, jo uzreiz var saņemt lielāku daļu pirkuma maksas un ir nodrošinājums (hipotēka). Līdz ar to pats darījums būs drošāks un paredzamāks,” saka M. Lipša.

Kā jāmaksā nodoklis pēc īpašuma izpirkšanas


Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Fiziskajai personai, kas īpašumu izīrē ar izpirkuma tiesībām, no saņemtās īres naudas ir jāmaksā nodoklis 10% apmērā (ja ir nereģistrēta saimnieciskā darbība), skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Pārdodot nekustamo īpašumu, fiziskajai personai būs tiesības samazināt aprēķināto IIN par to nodokļa summu, kas aprēķināts no īres maksas par nekustamā īpašuma lietošanu (samaksāto 10% nodokļa summu).

Pārdevējam kapitāla pieauguma deklarācijas sadaļā “Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas” jānorāda pilna pārdošanas summa, savukārt aprēķinātais IIN no kapitāla pieauguma jāsamazina par IIN, kas iepriekš budžetā aprēķināts un samaksāts no nekustamā īpašuma īres.

Īre ar tiesībām izpirkt par 15 000 eiro (5 gadu laikā), ik gadu par īri tiek samaksāti 3000 eiro. Atlikusī pārdošanas cena – 15 000 eiro. Īpašums tika iegādāts par 20 000 eiro. Kādi nodokļi ir jāmaksā – un no kādas summas? Vai no visiem 30 000 eiro?

Atbild VID: No īres maksas nodokļos ir jāsamaksā 10%, t. i., 300 eiro gadā, kopā 1500 eiro. Pārdodot nekustamo īpašumu, no pārdošanas cenas 30 000 eiro ir jāatņem iegādes vērtība (20 000 eiro) un samaksātā 10% nodokļa summa. Tātad 20% IIN jāmaksā no 10 000 eiro, t. i., 2000 eiro. Nodokli samazina par samaksāto 10% nodokli 1500 eiro apmērā. Valstij nodokļos no kapitāla pieauguma vēl jāsamaksā 500 eiro.

Kā aprēķina nodokli, ja īpašums tiek pirkts uz nomaksu


Ja persona ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas saņem vairāk nekā triju gadu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts pārdošanas līgums, tad, aprēķinot nodokli, tiek uzskatīts, ka viss ar pārdošanu saistītais ienākums ir saņemts pirmo triju gadu laikā. Trešajā gadā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav, skaidro VID.

Personai, kurai gada laikā ir uzsākti, bet nav pabeigti darījumi ar nekustamo īpašumu, ir pienākums līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par gadā uzsākto, bet nepabeigto darījumu ar nekustamo īpašumu, iesniedzot IIN deklarācijas DK pielikumu.

Īpašuma pārdošanas vērtība ir 50 000 eiro. Pirmā iemaksa pirmajā darījuma gadā ir 20% – 10 000 eiro. Pēc tam nākamo četru gadu laikā saskaņā ar nomaksas līgumu ir jāmaksā 10 000 eiro gadā. Darījuma periods – pieci gadi. Īpašums savulaik iegādāts par 41 000 eiro. Kā ir jāmaksā IIN?

Atbild VID: Pirmajos trijos gados, aprēķinot pārskata perioda apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai. Ja pirmā iemaksa pirmajā darījuma gadā ir 20% – 10 000 eiro –, tad izdevumos ir iekļaujami arī 20% no iegādes vērtības – 8200 eiro. Pirmajā gadā jāsamaksā 20% IIN no kapitāla pieauguma (10 000 – 8200) x 20% = 1800 x 20% = 360 eiro. Otrajā gadā IIN no kapitāla pieauguma (10 000 – 8200) x 20% = 1800 x 20% = 360 eiro. Trešajā gadā IIN no kapitāla pieauguma (30 000 – 24 600) x 20% = 5400 x 20% = 1080 eiro. Triju gadu laikā valstij nodokļos ir jāsamaksā 1800 eiro ((50 000 – 41 000) x 20% = 9000 x 20% eiro).

Ir vairāki gadījumi, kad, pārdodot nekustamo īpašumu, IIN nav jāmaksā. Tie ir noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/358227-kas-ir-ire-ar-izpirkuma-tiesibam-un-kas-nomaksas-pirkums-2023

Wed, 20 Sep 2023 20:47:00 +0000

Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga


Latvijā visdažādāko tipveida māju projektus parasti piedāvā būvfirmas (ir arī daži arhitektu biroji, kuri piedāvā savus tipveida projektus). Tās nodarbojas arī ar šo māju celtniecību, skaidro interjera žurnāliste Anita Pīra.

Visbiežāk būvfirmu sadarbības partneri ir kādi ārvalstu arhitektu biroji, kas praktizē tipveida projektu izstrādi un pārdošanu. Katrai būvfirmai ir savs piedāvājuma klāsts – vienai 40, citai 600 dažādu māju variantu.  Projektos iespējams veikt izmaiņas, kas saistītas ar celtniecības materiālu izvēli un telpu plānojumu. Piedāvāto projektu cenā iekļauta sertificētu arhitektu projektu adaptācija Latvijas pircējiem.

Vairums būvfirmu projektu pasūtītājiem piedāvā kompleksu sadarbības paketi:

  • mājas projekta izvēli, izstrādāšanu (piemērošanu konkrētām vajadzībām) un saskaņošanu visās valsts un pašvaldību instancēs;
  • mājas būvniecības tāmes sastādīšanu, iekšējās un ārējās apdares materiālu izvēli un saskaņošanu;
  • pilna kompleksa būvdarbu veikšanu, kas iekļauj ģeodēzisko izpēti (ja nepieciešams), ārējo komunikāciju (ūdens apgādes, gāzes, elektrības, kanalizācijas sistēmas, pievadceļu), pašas ēkas būvniecību, iekšējo un ārējo apdari no jebkuriem materiāliem, visu iekšējo komunikāciju – elektroapgādes, interneta, TV, ūdens un kanalizācijas, apkures sistēmas un teritorijas labiekārtošanas darbus.


Pēc mājas uzbūvēšanas firmas palīdz klientam to nodot ekspluatācijā, bet pēc būvdarbu pabeigšanas sola mājai divu gadu garantiju, izsniedzot garantijas vēstuli ar garantijas aprakstu un nosacījumiem.

Sadarbības plusi:

  • mājas tapšanu no idejas līdz realizācijai koordinē viena firma;
  • celtniecības laiks parasti ir samērā neilgs;
  • mājas galīgo cenu klients noskaidro pirms būvniecības uzsākšanas;
  • klientam nav jātērē savs laiks – visas rūpes uzņemas būvfirma;
  • iespējams kontrolēt celtniecības kvalitāti (apdrošināts būvniecības garantijas laiks);
  • būvfirmas piedāvā sadarbības banku līzingu vai kredītu mājas būvniecībai.


Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga?


Iegādājoties mājas projektu ārvalstīs, pircējs iegūst arī papildu rūpes – citu valstu projektus nepieciešams adaptēt Latvijā. Tas nozīmē, ka nepieciešama projekta piesaiste konkrētam zemesgabalam, tātad, nopērkot projektu internetā, jāmeklē sertificēts arhitekts Latvijā, kas to izdarīs. Lai iegūtu būvatļauju, projektam jābūt saskaņotam; lai to izdarītu, tas jātulko latviešu valodā.

Projekta piesaiste atkarīga no tā, kurā pilsētas daļā vai rajonā atrodas zemesgabals; vēsturiskajā apbūvē neatļaus amerikāņu vai zviedru projektus. Tipveida projekti vislabāk iederēs jaunajos ciematos vai ārpus Rīgas centra.

Būvvaldes izdotajā plānošanas, arhitektūras uzdevumā būs minēts mājas eventuālais izskats un stāvu augstums (tas var būt ierobežots), vēsturiskajos rajonos var būt noteikts, kādai mājai jāizskatās.

Pirms projekta pirkšanas jānoskaidro topogrāfiskie apstākļi, lai nenopirktu māju, kuru konkrētajā zemesgabalā nemaz nav iespējams ielikt. Veidojot individuālo projektu, arhitekts ņem vērā situāciju un ievēro visus apbūves noteikumus. Turpretī, iegādājoties tipveida projektu, grūti paredzēt, vai konkrētajā zemesgabalā nepārkāpsi kādus noteikumus, piemēram, attālumu no sarkanās līnijas līdz būvlaidei, līdz žogam, kaimiņu mājai, koku izvietojumam un tamlīdzīgi. Var gadīties – nopērc tipveida projektu, taču pietrūkst divu metru, lai to ieliktu savā zemesgabalā. Tāpēc, izvēloties māju no kataloga, skaties ne tikai uz bildīti, bet arī uz vietu, kur tai paredzēts atrasties.
Reti izdodas īstenot tipveida projektu bez izmaiņām, tāpēc, izvēloties māju, noskaidro, kādas ir transformācija iespējas. Tas nozīmē, ka arhitektam vajadzētu būt klāt jau tad, kad izvēlies māju.

Nereti, nopērkot gatavu mājiņu, uz papīra sāc pārbīdīt sienas, beigās nonākot pie individuāla projekta. Tāpēc vispirms pārliecinies, kā noskatītajā mājas projektā izveidots pārsegums – vai vispār iespējams mainīt plānojumu, nemainot konstrukcijas? Svarīgi arī, vai paredzēta iespēja mainīt materiālus (piemēram, poļu un lietuviešu projektu mājām); mainot tos, arī ēka konstruktīvi var mainīties. Tāpēc jārēķinās, ka, piesaistot projektu, arhitekts neatbildēs par veiktajām izmaiņām. Piemēram, izvēloties citus būvmateriālus, telpu izmērs samazināsies, un klients nevarēs vainot arhitektu, kas piesaistījis projektu.

Izvēloties māju pēc kataloga, pārliecinās, vai tiešām visas pozīcijas atbilst tam, ko vēlies.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/489497-ar-ko-jarekinas-perkot-maju-no-kataloga

Fri, 15 Sep 2023 14:37:00 +0000

Gribu savu dzīvokli pārrakstīt meitai. Kā to pareizi izdarīt?


“Dzīvoklī dzīvoju es ar meitas ģimeni. Savā laikā šo dzīvokli privatizēju uz sava vārda, bet tagad gribu pārrakstīt dzīvokli uz meitas vārda. Kā man to izdarīt? Vai var vienkārši aiziet uz Zemesgrāmatu un pārrakstīt uz viņas vārda,” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītāja Baiba.

Atbild zvērināta notāre Ilze Metuzāle: “Vienkārši aiziet un pārrakstīt neko nevarēs gan. Ja vēlaties bez atlīdzības atdot dzīvokļa īpašuma tiesības meitai, jāslēdz dāvinājuma līgums. Notārs līgumu sagatavos un nosūtīs uz zemesgrāmatu. Ja dzīvoklis ir privatizēts laulības laikā, lai to uzdāvinātu meitai, pie notāra būs jānāk arī kopā ar vīru. Dāvinājuma līguma noslēgšana izmaksās 0,5% no dāvināmā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī papildus pievienotās vērtības nodoklis no šīs summas, bet ne mazāk kā 88 eiro plus PVN”.

Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova Baibu pirms doties pie notāra aicina kārtīgi izdomāt, kādu darījuma veidu izvēlēties - dāvinājums, uztura līgums, mantojuma līgums, testaments un tamlīdzīgi.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/560786-gribu-savu-dzivokli-parrakstit-meitai-ka-to-pareizi-izdarit

Sat, 09 Sep 2023 21:02:00 +0000

Gribas iegādāties mājokli, bet sabiedējušas augstās procentlikmes? 5 ieteikumi, ko ņemt vērā


Hipotekārā kredīta līguma noslēgšana ir atbildīgs notikums ikviena cilvēka dzīvē, jo tā parasti nozīmē prāvu kredītsaistību uzņemšanos uz vairākiem gadu desmitiem. Ņemot vērā mājokļu augstās cenas, negaistošās bažas par dārgiem komunālajiem maksājumiem ziemā, kā arī netipiski lielās Eiropas Centrālās bankas noteiktās aizdevumu bāzes likmes, šobrīd potenciālajiem kredītņēmējiem rūpīgāk nekā iepriekš jāizsver visi mājokļa iegādes plusi un mīnusi. Arī kredīta nosacījumi, jo pat šķietami neliela atšķirība procentu likmēs 30 gadu periodā var pāraugt vairākos desmitos tūkstošu eiro mērāmā pārmaksāšanā.

Lai izvairītos no liekiem izdevumiem, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts iesaka veikt 5 izvērtēšanas soļus.

1. Izvēlēties iespējām un vajadzībām piemērotu mājvietu


Kad pieņemts lēmums pārcelties uz citu dzīvesvietu, jaunā mājokļa meklējumiem vajadzētu pieiet maksimāli pragmatiski. Dzīvokļa vai mājas izvēlē nereti dominē dažādas vēlmes, emocijas, pat kaprīzes, kas ļoti sadārdzina pirkumu. Protams, ikvienam gribas plašu, komfortablu dzīvesvietu ar zaļumiem aiz loga, tomēr ieteicams fokusēties uz tieši šā brīža un tuvāko gadu vajadzībām. Trīs cilvēku ģimenei nav obligāti nepieciešams 5 istabu dzīvoklis, kamēr netiek plānots ģimenes pieaugums. Par katru tukšo telpu būs jāsamaksā ne vien iegādes brīdī, bet arī komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Der atcerēties, ka, lai arī hipotekārais kredīts parasti tiek ņemts uz 20 līdz 30 gadiem, tas vēl nenozīmē, ka mājoklī visu šo laiku būs jādzīvo. To var izīrēt vai pārdot, un iegādāties vietā attiecīgajam dzīves posmam piemērotāku. Galu galā neviens nezina, ko dzīve nesīs pēc gadiem desmit, tādēļ visu plānu pakārtošana mājoklim apgrūtina elastīgu pielāgošanos jaunām iespējām.

2. Samazināt esošās kredītsaistības


Pirms aizņemties naudu mājokļa iegādei, ļoti svarīgi maksimāli samazināt esošās kredītsaistības. Bankas rūpīgi skatās, lai klienta ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 40% no visiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku pēc iespējas jācenšas atmaksāt senākus kredītus vai arī jāapvieno vairākus aizņēmumus vienā ar izdevīgāku procentu likmi. Tas palīdzēs vismaz par dažiem desmitiem vai pat simtiem eiro samazināt kopējos maksājumus un tādējādi palielinās mājokļa kredītam pieejamo naudas apjomu.

3. Rūpīgi salīdzināt hipotekārā kredīta piedāvājumus


Apzinot finansējuma iegūšanas iespējas, svarīgāk nekā jebkad iepriekš salīdzināt pēc iespējas vairāk variantus. Pajautājiet piedāvājumu kaut vai visām bankām Latvijā. Lai saprastu, cik nozīmīga starpība var būt pat 1% atšķirīgas likmes gadījumā, aplūkosim tipisku piemēru. Aizņemoties 100 000 eiro uz 30 gadiem kopējā atmaksājamā summa pieaug par vairāk nekā 20 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka izdevīgāko piedāvājumu saņēmušais klients par ietaupīto naudu varēs nopirkt vēl arī pāris gadus lietotu automašīnu. Ne mazāk svarīgi salīdzināt pārējās ar līgumu saistītās izmaksas.

4. Pamodelēt ikmēneša maksājumu izmaiņas


Pēdējā gada laikā novērotais EURIBOR likmju kāpums daudziem kredītņēmējiem «atvēra acis» uz faktu, ka hipotekārā kredīta maksājums nav «akmenī iecirsts». Proti, tas dažādos ekonomisko svārstību apstākļos mainās, pie tam visai pamatīgi. Tādēļ pirms kredīta noformēšanas vēlams pamodelēt maksājuma izmaiņas procentu likmju kāpuma un krituma gadījumos. Tas palīdzēs saprast, kādu drošības spilvenu uzkrāt periodiem, kad kredīts sadārdzināsies, un kādu ieguvumu varētu nest pārkreditēšanās uz izdevīgākiem nosacījumiem.

5. Aizņemties tikai nepieciešamo summu


Aizņemoties naudu, cilvēki bieži vien izjūt kārdinājumu paņemt visus bankas piedāvātos līdzekļus un piepildīt senus sapņus. Piemēram, aprīkot mājokli ar īpašas kolekcijas mēbelēm vai virtuves tehniku. Citkārt to patiešām ir vērts darīt, taču šobrīd nauda ir salīdzinoši dārga, tādēļ prātīgāk aizņemties tikai tik daudz, cik patiešām nepieciešams. Katrs no bankas nepaņemtais tūkstotis samazina ikmēneša maksājumu par aptuveni 5 eiro.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/571752-gribas-iegadaties-majokli-bet-sabiedejusas-augstas-procentlikmes-5-ieteikumi-ko-nemt-vera

Tue, 05 Sep 2023 16:23:00 +0000

Lai nebūtu jāpaliek uz ielas… Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā?


Zvērinātu notāru vērojumi liecina, ka gadu no gada par krāpnieku upuriem kļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt liela daļa cilvēku joprojām neapzinoties juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā? Ko (ne)darīt? Kādus elementārus soļus katrs var ievērot, lai neiekristu krāpnieku nagos – jautājam zvērinātai notārei Aritai Rateniecei.

Krāpjas dažādi


Var būt daudz dažādu nekustamo īpašumu krāpšanas veidu un metožu: neizdevīgi darījuma noteikumi, dokumentu viltojumi, cilvēku nezināšanas izmantošana un daudz kas cits, stāsta zvērināta notāre Arita Rateniece.

“Viens no krāpšanas veidiem ir īpašuma pirkšana par neadekvāti zemu cenu. Piemēram, krāpnieki atrod vientuļus cilvēkus gados vai cilvēkus, kam ir slikti materiālie apstākļi, un tie piekrīt pārdot savu īpašumu par piedāvāto cenu, varbūt pat neapzinoties, ka īpašuma vērtība ir daudz lielāka,” teic notāre.

Krāpnieciskas darbības vērojamas arī gadījumos, kad pirkuma līgumā ir nosacījums – pircējs pirkuma maksu pārdevējam pārskaita tikai pēc tam, kad pircējam zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu.

“Ja pircējs ir negodprātīgs un naudu nepārskaita, īpašumu pārdod jau tālāk kādai citai personai, tad pārdevējam var pat nebūt iespējas piedzīt pirkuma maksas summu, kā arī tas rada papildu izdevumus par juridisko palīdzību, tiesvedību,” stāsta Arita Rateniece.

Par krāpšanas upuri var kļūt arī īpašuma pircējs. Piemēram, pircējs vienojas ar pārdevēju, ka pirkuma maksa vai daļa no tās tiek samaksāta pirms visu dokumentu parakstīšanas, bet pēc naudas saņemšanas pārdevējs vairs nekontaktējas ar pircēju.

Kā mazināt risku darījumos


Nepaļaujieties tikai uz otra cilvēka godaprātu un tikai savām zināšanām, jo darījumu sagatavošanā būtiskas ir juridiskās zināšanas un ikdienā uzkrātā pieredze.

Likumus ne tikai jāprot lasīt – jāprot tos tulkot un piemērot. Kā rāda aptaujas, juridisko zināšanu līmenis sabiedrībā ir zems. Tāpēc nepaļaujieties tikai uz sevi un nesagatavojiet paši darījuma dokumentus. Vienkārši nedariet tā!

Kas varētu sastādīt, piemēram, pirkuma līgumu? Tas varētu būt notārs. Kāpēc ieteicams tieši notārs? Notāram šo pienākumu uzticējusi valsts, pirms tam pārbaudot viņa zināšanas kvalifikācijas eksāmenā. Turklāt no visiem juristiem tikai notāram ir piešķirtas tiesības taisīt tāda tipa darījuma dokumentu, kurš vajadzības gadījumā darbosies līdzīgi kā tiesas spriedums. Ja negribat iet pie notāra, jautājiet citam neitrālam juristam. Galvenais, lai tam, kurš sagatavos dokumenta projektu, būtu godaprāts un speciālās zināšanas, lai viņš objektīvi novērtētu darījuma saturu un sastādītu tam atbilstīgu dokumentu.

Darījuma dokumentus parakstiet pats. Neuzticiet to darīt pilnvarniekam.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē, tāpēc ir vērts pašam būt klāt darījumā un pašam parakstīt līgumu.

Iesaka notārs

Kā sevi pasargāt


  • Jurista palīdzība. Lai pasargātu sevi no krāpniecības nekustamo īpašumu darījumos, līgumslēdzējiem jāizvēlas profesionāla jurista palīdzība dokumentu sagatavošanā un darījuma izpildē.
  • Nē steigai! Nevajag piekrist “steidzamiem darījumiem”, kad pircējs vai pārdevējs steidzina otru pusi piekrist darījumam, parakstīt dokumentus, veikt naudas samaksu. Šādās situācijās var nepamanīt kādus būtiskus trūkumus, piemēram, pirkuma līguma nosacījumos, bet dokuments jau būs parakstīts un stājies spēkā, radot katrai no pusēm savas tiesības un pienākumus.
  • Svarīga tirgus cena. Notāre iesaka īpašuma pārdevējam arī uzzināt iespējamo tirgus cenu, piemēram, cik konkrētajā apvidū ir vidējā tirgus cena lauksaimniecības vai meža zemei.
  • Skaidras visas detaļas. Svarīgi izrunāt ar pircēju darījuma būtiskos nosacījumus: pirkuma cenu, samaksas kārtību, īpašuma un tā dokumentācijas nodošanas kārtību, ieguvēja īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā.
  • Drošāk pie notāra. Piemēram, izvēloties darījumu slēgt pie zvērināta notāra kā notariālo aktu, notārs uzņemas arī darījuma izpildes pilnīgu uzraudzību. Tas nozīmē, ka notārs ne tikai sagatavo un apliecina pirkuma līgumu, izskaidrojot darījuma nosacījumus un tiesiskās sekas, bet arī darījuma nostiprināšanai zemesgrāmatā pieprasa nepieciešamos dokumentus no pašvaldības (atteikums no pirmpirkuma tiesībām, piekrišana lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā u.c.), gādā par pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, iesniedzot dokumentus attiecīgajā rajona tiesā, kas skata zemesgrāmatu lietas.



https://www.la.lv/krapsanas-darijumos-ar-nekustamo-ipasumu-ka-neiekrist

Wed, 30 Aug 2023 16:14:00 +0000

Kā pareizi atbrīvoties no būvniecības atkritumiem un ietaupīt?


Pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja liecina – iedzīvotāji piekrīt, ka Latvijā būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo, nonākšana dabā ir būtiska problēma. Vienlaikus atbilstoši industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” datiem pārvesto un pārstrādāto būvgružu starpība pērn bija aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, pārstrādei nodod tikai pusi pārvadāto atkritumu, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ugorenko.

“Būvniecības atkritumi, kas tiek atbilstoši apsaimniekoti, tiek izmantoti otrreizējā pārstrādē, bet, uzticot to izvešanu tiem “labvēļiem”, kuri dažādos sludinājumu portālos sola izvest būvgružus “pa lēto”, pastāv liels risks, ka tie nonāks kādā grāvī vai mežā,” norāda Ugorenko.

Viņš stāsta, ka gada laikā atkritumu šķirošanas laukumā “Nomales” tiek nodots vidēji 160 000 tonnu atkritumu, no kuriem puse ir būvniecības atkritumi, un aptuveni 80% būvgružu, piemēram, grants, smiltis, koksne, akmens šķembas, plastmasa, kartons, tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei. Savukārt atkritumi, kurus pārstrādāt nevar, nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.

Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis māju vai dzīvokli, mainījis flīzes vai durvis, būvējis piebraucamo celiņu vai siltumnīcu, zinās, ka bez būvniecības atkritumiem jeb būvgružiem neiztikt. Tiem noteikti nav vietas nedz sadzīves atkritumos, nedz blakus šiem konteineriem, un tiem pavisam noteikti nevajadzētu nonākt mežos vai pļavās.

Kur likt būvniecības atkritumus, lai nepiesārņotu dabu, neiedzīvotos sodā vai kaimiņiem nebūtu jāmaksā papildus bez jebkāda pamatojuma?

# Būvniecības atkritumus vari izvest pats


Būvniecības atkritumi rodas pēc ēku nojaukšanas vai izvākšanās, piemēram, betona vai dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi, flīzes, santehnika, betons, koka konstrukcijas u.tml.; atkritumi pēc ceļu un ielu remontdarbiem, piemēram, asfalts, cements, bitumens u.tml.; un bīstami būvniecības materiāli, piemēram, šīferis, azbests u.c.

Dažāda veida un izmēra būvniecības atkritumus katrs var izvest pats, nododot tos kādā no legālajiem būvniecības atkritumu pieņemšanas punktiem. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi atkritumu pieņemšanas laukumi vai poligoni pieņem būvgružus no privātpersonām. Pirms došanās uz izvēlēto vietu pārliecinies, vai tajā tiks pieņemti atkritumi, kāds ir tās darba laiks, nosacījumi un cenas.

Lai klientiem būvgružu apsaimniekošana būtu vēl ērtāka un vienkāršāka, “CleanR Grupa” ir ieviesusi jauninājumu klientu pašapkalpošanās portālā un mobilajā lietotnē “Manai Videi”, sniedzot iespēju pakalpojumu pieteikt un apmaksāt ērtāk un ātrāk – digitāli. Ikviens iedzīvotājs, sākot ar augustu, varēs pieteikt maza, vidēja un liela apjoma būvgružu izvešanu, tā maksājot tikai par to atkritumu apjomu, ko pats radījis. Mazo būvgružu apjomu, piemēram, izlietni vai flīzes, iedzīvotāji paši var nogādāt kādā no “CleanR” atkritumu apsaimniekošanas punktiem. Informācija par tuvāko lokācijas punktu pieejama “Manai Videi”.

Privātpersonas var vest būvniecības atkritumus arī uz “CleanR Verso” atkritumu šķirošanas un pārstrādes centru “Nomales”. Tas ir vienīgais šāda tipa centrs, kas nodrošina un izpilda visas vides prasības. 80% būvniecības atkritumu, kas tiek nodoti “Nomalēs”, nonāk otrreizējā pārstrādē – tie tiek sašķiroti un pārstrādāti šķembās, augsnē un citos tālāk izmantojamos materiālos. Maksa par atkritumu nodošanu “Nomalēs” atkarīga no atkritumu veida un daudzuma.

# Būvgružu izvešanu vari uzticēt licencētam atkritumu apsaimniekotājam


Vēl viens videi draudzīgs un legāls risinājums, kā atbrīvoties no būvniecības atkritumiem, ir sadarbība ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju, kas attiecīgi atvedīs atbilstošu konteineru un pēc tam šos atkritumus izvedīs un pārstrādās, rodot tiem atkārtotu pielietojumu.

# Sazinies ar atkritumu apsaimniekotāju laikus


Pārvācoties uz jaunu mājvietu vai remontējot esošo, ir pietiekami daudz lietu, kas nodarbina prātu, – kur izdevīgāk iegādāties būvmateriālus, kā atrast labāko meistaru, cik laika aizņems darbi, kā labiekārtot telpas u.tml. Tomēr, uzsākot darbus, būtu vērts laikus sazināties ar būvniecības atkritumu apsaimniekotāju, jo tas palīdzēs nepārmaksāt par pakalpojumu, neiedzīvoties naudas sodos un samazināt vides piesārņojumu.

# Ietaupi, šķirojot atkritumus


Saskaņā ar minēto aptauju biežākais atkritumu veids, kas iedzīvotājiem radies remonta laikā, ir kartons un papīrs. Šos atkritumus droši var likt vieglā iepakojuma jeb plastmasas, kartona un vieglā metāla konteinerā. Tie tiek izvesti bez maksas. Tādējādi tiks samazināts arī būvniecības atkritumu kopējais svars un apjoms, kas galu galā izmaksās lētāk.

# Par atkritumiem jāatbild to radītājam, nevis kaimiņiem


Diemžēl jau minētā aptauja rāda, ka 34% iedzīvotāju no remonta un būvniecības atkritumiem atbrīvojas, tos izmetot kopējā sadzīves atkritumu konteinerā vai atstājot tos pie šī konteinera. Šādi rīkojoties, nevar identificēt atkritumu radītāju, tāpēc rēķins par šo atkritumu izvešanu tiek “izrakstīts” visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem. Kāpēc? Jo maksa par atkritumu izvešana tiek piemērota atbilstoši izvesto atkritumu veidam.

# Vides piesārņošanas cena – 2800 eiro un zaudēts transportlīdzeklis


Mēs paši esam atbildīgi par to, lai mūsu radītie atkritumi tiktu izmesti atbilstoši. Ja izvēlēsies atkritumus vest uz vietu, kur tos nedrīkst izmest, vai šim darbam nolīgsi nelicencētu komersantu, kurš būvgružus var atstāt mežā vai grāvmalā, vari tikt pie diezgan ievērojama soda par vides piesārņošanu. Fiziskai personai var piemērot sodu līdz 1000 eiro, bet juridiskai – līdz 2800 eiro.

Turklāt šādos gadījumos ir risks pat pazaudēt transportlīdzekli, ar ko veiktas vides piesārņojušās darbības. Tāpēc ir vērts padomāt, vai tiešām sākotnēji šķietamais ietaupījums par būvgružu izvešanu ir šāda riska vērts.

# Nekautrējies pajautāt būvniekam, kur tas liek atkritumus


Klīst leģenda, ka Svētā Jēkaba baznīcas sienā bijis stāvus iemūrēts cilvēks. Viņu atraduši 1774. gadā, kad sākās baznīcu kapeņu iztīrīšana. Iespējams, šis stāsts ir motivējis apšaubāmus būvniekus šādi rīkoties arī ar būvniecības atkritumiem. Dzirdēts ne viens vien gadījums, kad cilvēki nolīgst darbā neoficiāli nodarbinātus būvniekus, uzticot viņiem arī būvgružu izvešanu. Tomēr pēc kāda laika tiek atklāts, ka daļa būvgružu ir sabāzta sienās, grīdā vai citās vietās turpat dzīvoklī vai mājā. Tāpēc ļoti ieteicams ir nekautrēties pajautāt arī uzticamam, licencētam un iepriekš “pārbaudītam” būvniekam, kas tālāk tiks darīts ar būvniecības atkritumiem!

# Neradi atkritumus un traumas


Rūpīgi apdomā, ko pērc. Tas ir būtiski gan izdevumu, gan vides piesārņojuma kontekstā, jo viss liekais, par ko esi samaksājis, bieži vien nonāk poligonā. Ikviens var viegli novērst nevajadzīgu atkritumu rašanos, ko rada atcirtumi, piemēram, no caurulēm vai kokmateriāliem, vispirms iegādājoties piemērotākus materiālu izmērus un garumus. Tāpat ir vērts izsvērt, kādus materiālu pārpalikumus, piemēram, ķieģeļus, logus, jumta dakstiņus, var izmantot kādam citam projektam. Varbūt ir iespēja tos nodot tālāk vai apmainīt pret citiem būvmateriāliem.

Turklāt, šķirojot un pareizi apsaimniekojot atkritumus, tiks novērsta materiālu atstāšana dabā, kur tie var kādam uzkrist virsū, kāds var aiz tiem aizķerties un paklupt vai, piemēram, sadurt kāju vai roku uz naglas vai stikla.

# Nenoguldi atkritumus poligonos, bet izmanto atkārtoti


Kas vienam sīkums, otram zelts jeb, iespējams, tas, kas vienam ir atkritumi, kādam citam pēc to pārstrādes var kalpot kā izejmateriāli jaunas būves celtniecībai vai esošās remontam. Kāpēc aprakt poligonos to, ko kāds cits var izmantot?


https://www.la.lv/ka-pareizi-atbrivoties-no-buvniecibas-atkritumiem-un-ietaupit

Fri, 25 Aug 2023 18:27:00 +0000

Tēvs mantojumā atstājis automašīnu. Kas jādara, lai to norakstītu?


Kādam tuvam cilvēkam aizejot aizsaulē, mantojumā var palikt dažādas lietas, tostarp automašīnas, taču kā notiek to pāreja jaunajam īpašniekam? Varbūt gadījumā, ja automašīnas savu laiku jau ir nokalpojušas, no tām var vienkārši atteikties un norakstīt metāllūžņos?

Portālā LVportals.lv atrodams izsmeļošs skaidrojums par šo tēmu. Visupirms gan jānorāda, ka par visiem mantojuma jautājumiem vēlams vērsties pie notāra, kurš varēs situāciju izvērtēt precīzāk.

Savukārt, pieņemot transportlīdzekļus kā daļu no mantojuma, jā, tos pēc tam ir iespējams norakstīt. Ja transportlīdzeklis ir nolietots un īpašnieks to turpmāk vairs nav paredzējis izmantot, transportlīdzeklis ir jānoraksta. Norakstīt var transportlīdzekli, kuram nav reģistrēts aizliegums norakstīšanas darbībai.

Jāatgādina, ka ar norakstītu transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē un to turpmāk reģistrēt kā transportlīdzekli, izņemot gadījumu, ja tas norakstīts, pamatojoties uz transportlīdzekļu reģistra informāciju par transportlīdzekļa atrašanos meklēšanā. Norakstīšanu var veikt, vēršoties jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā vai e-CSDD.

CSDD klientu apkalpošanas centrā norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, vai īpašnieka vai ieguvēja pilnvarota persona (skatīt sadaļu “Personas, kas var veikt reģistrāciju”).

e-CSDD norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, ja atzīme par īpašumtiesību maiņu noformēta Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.


https://www.la.lv/tevs-mantojuma-atstajis-automasinu-kadi-dokumenti-jakarto

Sun, 20 Aug 2023 16:58:00 +0000

Vai kaimiņi drīkst likumīgi protestēt, ja saimnieks privātmājas pagalmā mazgā savu auto?


“Mans kaimiņš savas mājas pagalmā (atrodas apdzīvotā vietā) mazgā auto, un visas putas kopā ar ūdeni pēc tam satek grāvī un sasūcas zemē. Īpašnieks to it kā dara uz savas zemes. Bet vai tas nav kaitīgi videi?” – jautā Daina A.

Veicot automazgāšanu savām vajadzībām, protams, vidē nonāk noteikts apjoms ķīmisko savienojumu un naftas produktu, jo privātīpašumā netiek nodrošināta mazgāšanas notekūdeņu atbilstīga attīrīšana no naftas produktiem, kā arī ķīmiskajām vielām, kas atrodamas mazgāšanas šķīdumā.

Valsts vides dienests norāda, ka neatbalsta videi nedraudzīgu ķīmisko līdzekļu izmantošanu automašīnu mazgāšanai un uzskata – automašīnu mazgāšana ar ķīmiskajiem līdzekļiem jāveic speciāli tam paredzētās vietās, kas nodrošina mazgāšanas notekūdeņu attīrīšanu. Automašīnu mazgāšanu pašvaldību teritorijās, to skaitā apdzīvotās vietās esošo privātmāju teritorijās, regulē pašvaldību saistošie noteikumi par sabiedrisko kārtību.

Virknē pašvaldību ir spēkā sabiedriskās kārtības noteikumi, kas liedz profilaktiski apkopt mehānisko transportlīdzekli (eļļas vai citu dzinēja šķidrumu maiņa, motora mazgāšana u. tml.) un mazgāt to ārpus speciāli šim nolūkam paredzētām vietām.

Piemēram, Siguldas novada sabiedriskās kārtības noteikumi aizliedz Siguldas novada teritorijā mazgāt, remontēt mehāniskos transportlīdzekļus vai veikt to profilaktisko apkopi šim nolūkam neparedzētā vietā (daudzdzīvokļu namu pagalmos, pie ūdenstilpēm un ūdenstilpēs, zaļajā zonā, uz brauktuves) izņemot remontēšanu piespiedu apstāšanās gadījumā. Noteikumu pārkāpējam piemēro līdz 70 eiro lielu naudassodu.

Konkrētajā gadījumā Valsts vides dienests iesaka vērsties savā pašvaldībā, lai noskaidrotu pašvaldības teritorijā spēkā esošo regulējumu attiecībā uz automašīnu mazgāšanu privātajā teritorijā un informētu pašvaldību (vai pašvaldības policiju) par konstatēto pārkāpumu.


https://www.la.lv/vai-kaimini-drikst-likumigi-protestet-ja-saimnieks-privatmajas-pagalma-mazga-savu-auto

Tue, 15 Aug 2023 17:36:00 +0000

Smilšu kastei vai dekoratīviem elementiem – vai drīkst savām vajadzībām jūrmalā savākt smiltis?


Man vajadzīga smilts aptuveni kubikmetrs. Vai drīkst to savākt jūrmalā?
Jautā Guntars Limbažos.


Valsts vides dienests informē, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē nav atļauts iegūt un izmantot derīgos izrakteņus (tajā skaitā smiltis).

Aprobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā pludmalē, noteikti Aizsargjoslu likumā.

Derīgo izrakteņu ieguve ir jebkuri rakšanas darbi, kuru rezultātā derīgie izrakteņi tiek atdalīti no to dabiskās vides.

Uzziņa:

Derīgie izrakteņi iedalās divās grupās:

  • bieži sastopamie derīgie izrakteņi: māls, smiltis, smiltis-grants, smilšmāls, mālsmilts, aleirīts, kūdra līdz 5 ha u.c.;
  • pārējie derīgie izrakteņi: dolomīts, kaļķakmens, ģipšakmens, sapropelis, dziednieciskās dūņas, kūdra u.c.

 

https://www.la.lv/smilsu-kastei-vai-dekorativiem-elementiem-vai-drikst-savam-vajadzibam-jurmala-savakt-smiltis

Thu, 10 Aug 2023 16:06:00 +0000

Kopdzīves laikā sieva īpašumā neko neieguldīja, taču, šķirot laulību, pieprasa pusi. Vai tā drīkst?


Laulības laikā vīrs par radinieka privatizācijas sertifikātiem (ir kvīts par pārskaitījumu) uz sava vārda privatizēja nekustamo īpašumu. Sieva nav ieguldījusi savus līdzekļus īpašumā, bet tagad, kad pāris grasās laulību šķirt, pieprasa sev pusi īpašuma. Vai viņai tā pienākas? Jautā Jānis Talsos.

Kādas ir laulāto mantiskās attiecības


Laulāto likumiskās mantiskās attiecības reglamentē Civillikuma 89.–110. pants.Zvērināts advokāts Artūrs Ševčuks stāsta: laulāto likumiskajās mantiskajās attiecībās mantu iedala divās kategorijās – laulāto kopīgā manta un katra laulātā atsevišķā manta.

Viss, ko laulības laikā laulātie iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu laulāto līdzekļiem vai ar otra laulātā palīdzību, ir abu laulāto kopīgā manta. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka šī manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Laulības laikā iegūtā manta, kas uzskatāma par laulātajam atsevišķi piederošu, ir:

  • manta, kas laulātajam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu;
  • priekšmeti, kas noder tikai viena laulātā personīgai lietošanai vai vajadzīgi viņa patstāvīgā darbā;
  • manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā (dāvinājums);
  • laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām;
  • manta, ar ko atvietota iepriekšējos punktos minētā manta.


Otra laulātā tiesības pretendēt uz nekustamo īpašumu


Tam, kurš apgalvo, ka tā ir viņa atsevišķā manta, ir pienākums to pierādīt.

Turklāt tas, ka nekustamais īpašums ir viena laulātā atsevišķa manta, ierakstāms zemesgrāmatā.

Lai noskaidrotu, vai otram laulātajam ir tiesības uz nekustamo īpašumu, jāzina, kurā no divām iepriekš minētajām kategorijām konkrētā manta ietilpst – kopīgajā vai atsevišķajā mantā.

Pēc advokāta teiktā, laulība rada vīram un sievai pienākumu būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un kopīgi rūpēties par ģimenes labklājību. Minētais nosacījums attiecas arī uz laulāto mantiskajiem jautājumiem.

“Ja nekustamais īpašums ir iegūts laulības laikā, tas var būt gan viena laulātā atsevišķa manta, gan arī laulāto kopīga manta atkarībā no tā iegūšanas veida un tajā izmantotajiem finanšu līdzekļiem. Tomēr strīdu gadījumos ņem vērā arī nekustamā īpašuma iegūšanas veidu: kurš no laulātajiem ir iegādājies vai ieguvis strīdīgo nekustamo īpašumu, vai nekustamo īpašumu ir iegādājušies abi laulātie kopīgi, vai arī viens no laulātajiem ir devis otram laulātajam līdzekļus nekustamā īpašuma iegādei vai kā citādi ar savu darbību veicinājis un sekmējis nekustamā īpašuma iegādi,” skaidro Artūrs Ševčuks.

Der zināt!


Laulāto atsevišķā manta ir tas, ko katrs laulātais ir ieguvis pirms laulības, tāpat arī manta, ko viņš iegūst laulības laikā kā atsevišķu mantu.

Ņem vērā!


Otram laulātajam var pastāvēt tiesības pretendēt uz īpašumu arī tad, ja viņš nav ieguldījis savus līdzekļus īpašuma iegādē, bet ir veicis citas darbības, lai veicinātu nekustamā īpašuma iegādi.


https://www.la.lv/kopdzives-laika-sieva-ipasuma-neko-neieguldija-tacu-skirot-laulibu-pieprasa-pusi-vai-ta-drikst

Sat, 05 Aug 2023 18:36:00 +0000

Cik maksā mājokļa apdrošināšana un kāpēc izdevīgi pret ugunsnelaimēm nodrošināties laikus?


Nelaimes, kas notiek cilvēku īpašumos nav prognozējamas. Visdārgāk, protams, izmaksā ugunsnelaimes, kad cilvēkam teju visa dzīve ir jāsāk no sākuma. Pēc uguns postījumiem ļaudis nereti lūdz līdzcilvēku atbalstu dzīvojamo namu, saimniecības ēku atjaunošanā, jo nebija savu īpašumu apdrošinājuši. Cik apdrošināšana izmaksā, to LA.LV jautāja Apdrošinātāju asociācijas prezidentam Jānim Abāšinam.

“Viss ir atkarīgs no tā, pret kādiem riskiem cilvēks to nekustamo īpašumu apdrošina. Ja mēs skatāmies tādu vidējo džentelmeņa komplektu, tas ir, kad nekustamais īpašums ir apdrošināts pret dabas stihijām un ugunsnelaimēm, pret plīstošajām visām šķidrumu caurulēm un pret zādzībām, iedzīves zādzībām, teiksim tā, tad katrs apdrošinātājs rēķina pa savam un cenas noteikšana ir katram apdrošinātājam “svētais grāls”, ar ko viņš nedalās, bet vidēji es teiktu, ka tas pasākums nav mega dārgs un, ja mēs tā rēķinām, plus mīnus 1 eiro uz kvadrātmetru, tad es domāju, ka es nenokļūdīšos.

Ja mēs kā piemēru ņemam vienu 100 kvadrātmetru dzīvokli un, ja tajā mājoklī nav gleznu kolekcija, zelta stieņi un kaut kas tamlīdzīgs, tad es teiktu, ka plus mīnuss 100 eiro tā apdrošināšana arī par gadu maksātu.“

Apdrošinātāji, nosakot mājokļa apdrošināšanas cenu vai prēmiju, skatās īpašuma stāvokli, kādā tas īpašums atrodas. Skatās, vai tā ir standarta māja, vai tā ir super specifiska māja vai māja, piemēram, ar niedru jumtu. Tādu apdrošināt būs grūtāk.

“Jā jūs mājās glabājat kaut kādas ļoti dārgas mantas, piemēram, dārglietas, zeltlietas, daudz, lielā kvantumā, tad skaidrs, ka apdrošinātājs izvirzīs kaut kādu prasību un lūgs jūs nodrošināt to, lai māja vai dzīvoklis būtu savienots ar apsardzes uzņēmumu. Tur versijas ir daudz un dažādas un tās prasības arī var būt daudz un dažādas.“

Apdrošinātāju statistika norāda, ka, piemēram, dzīvokļos visbiežāk notiek nelaimes, kas saistītas ar kaut kādām komunikācijas caurulēm. Tās nelaimes ir salīdzinoši nelielas un tās nav dārgas.

“Ja mēs skatāmies uz zādzībām, ja tās nav kādas specifiskas, vai specifiska māja, kur nozagta gleznu kolekcija vai dārglietas, bet tāda vidēja ģimenes māja, tad tas zādzības risks, tās zādzības apjoms vai tas zaudējums no tās zādzības nebūs abnormāli liels. Nebūs n – tajos tūkstošos vai desmitos tūkstošos. Tas, kas ir nekustamajam īpašumam bīstamākais, protams, ir uguns. Un attiecīgi, ja mēs skatāmies uz šīm ugunsnelaimēm, tad, protams, šīs tās notiek salīdzinoši reti, bet, ja notiek, tad šīs ugunsnelaimes ir salīdzinoši dārgas.“

Apdrošināšana balstās stingrā matemātikā. Tā balstās arī stingrā varbūtības teorijā, norāda Abāšins:”Tas nozīmē to, ka 10 000 nekustamo īpašumu gadā tiek apdrošinātājiem, klienti samaksā naudu, bet atlīdzība nepieciešama nevis 10 000, bet gadā tikai, piemēram, 100 cilvēkiem. Man kā individuālam klientam ir izdevīgāk “samest” apdrošināšanas kompānijā tiem 10 000 cilvēkiem fondu, nekā, attiecīgi, pašam katru gadu uzkrāt kaut kādu summu šiem te sliktajiem gadījumiem, kad šī ugunsnelaime var notikt. Tīri finansiāli man kā klientam izdevīgāk apdrošināties un maksāt mazāku summu, nekā katru gadu uzkrāt, teiksim, 10 000 eiro, rēķinoties, ka reizi 30 gados kaut kāda ugunsnelaime nekustamajā īpašumā var notikt. Un 30 gadus krāt summu, ugunsnelaimes seku novēršanai. “


https://www.la.lv/cik-maksa-majokla-apdrosinasana-un-kapec-izdevigi-pret-ugunsnelaimem-nodrosinaties-jau-laikus

Mon, 31 Jul 2023 16:34:00 +0000

Gribas aiziet pamakšķerēt tuvējā ezerā, vai tiešām nepieciešama atļauja?


“Atcerējos, kā kādreiz bērnībā ar brāļiem makšķerējām ar pašu no lazdu maikstēm veidotām makšķerēm. Nu jau vairākus gadu desmitus man nav nekādas pieredzes šajā jomā, bet, cik zināms, tagad viss mainījies un makšķerniekiem jākārto kaut kādas atļaujas. Ja tagad ar bērniem ar paštaisītām makšķerēm gribam mazliet pamakšķerēt tuvējā ezerā, vai mums obligāti nepieciešamas kādas atļaujas vai speciālas kartes?” – jautā Solvita S.

Noteiktas kategorijas drīkst makšķerēt bez kartes


Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departaments skaidro, ka Ministru kabineta noteikumos nr. 800 Makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību noteikumi (makšķerēšanas noteikumi) noteikts, ka makšķerēšanas, vēžošanas un zemūdens medību karte (makšķerēšanas karte) nav nepieciešama personām, kas jaunākas par 16 un vecākas par 65 gadiem, kā arī personām ar invaliditāti.

Savukārt visi pārējie makšķernieki, kas neietilpst minētajās kategorijās, ievērojot makšķerēšanas noteikumu nosacījumus par atļauto rīku skaitu, loma lielumu, zivju izmēru, aizlieguma vietām un laikiem, kā arī citiem nosacījumiem, var iegādāties četru veidu makšķerēšanas kartes dažādiem termiņiem pēc saviem ieskatiem un vēlmēm: kalendārajam gadam par 15 eiro, trim secīgiem mēnešiem par 7,50 eiro, vienam mēnesim par 5 eiro un vienai dienai par 1,50 eiro. No minētajām makšķerēšanas kartēm tipogrāfiski izgatavotās gada un triju mēnešu kartes var iegādāties Latvijas Pasta nodaļās un citās tirdzniecības vietās, savukārt interneta vietnē www.makskeresanaskarte.lv var iegādāties visas četru veidu kartes.

Ejot makšķerēt, dokumentiem jābūt līdzi


Te gan jāatgādina, ka makšķerēšanas karte nepieciešama arī vietās, kur ieviesta licencētā makšķerēšana, licencētā vēžošana vai zemūdens medības un attiecīgi vēl paredzēta maksa par licencēto makšķerēšanu.

Dodoties makšķerēt, jāņem līdzi iegādātā makšķerēšanas karte (izņemot internetā iegādāto karti, ja tiek nosaukts šādas kartes numurs) un personu apliecinošs dokuments, lai inspektors varētu identificēt personu. Karte būs derīga tikai tad, ja varēs identificēt personu. Arī personām, kas vecākas par 65 gadiem, un invalīdiem nepieciešams inspektoriem uzrādīt attiecīgu dokumentu (personu apliecinošu dokumentu vai invalīda apliecību), lai persona varētu izmantot makšķerēšanas tiesības bez kartes iegādes.


https://www.la.lv/vai-visiem-obligata-makskeresanas-karte

Tue, 25 Jul 2023 16:41:00 +0000

Traucēta ceļa servitūta lietošana: kā rīkoties?


“2018. gadā tiesā tika apmierināta prasība par izdalīšanos no kopīpašuma un servitūta ceļa nodibināšanu. Tika slēgts izlīgums, kur puses garantē nelikt šķēršļus servitūta lietotājam. Servitūta ceļš 4,5 m plats, 230 m garš, nostiprināts zemesgrāmatā. Nu jau otro gadu zemesgabals rudenī tiek uzarts tā, ka servitūta ceļš tiek atstāts 2,7–3 m platumā. Ziemā ceļu izmantoju malkas izvešanai, kas ir apgrūtināta, bet īpašnieks maksā samazinātu NĪN, jo uz zemesgabala ir apgrūtinājums. Kā rīkoties, lai servitūta ceļu 4,5 m platumā varu izmantot visu gadu?” – jautā Andris K.

Servitūts un tā saistošais spēks


Zvērinātas advokātes Ievas Ratnieces palīgs Artūrs Ševčuks norāda: servitūta jautājums izsenis bijis strīdu priekšmets, ņemot vērā tā juridisko dabu – citai personai piederoša īpašuma apgrūtinājums. “Konkrētajā gadījumā ir runa par ceļa servitūtu, kas atbilstoši judikatūrai pieskaitāms pie reālservitūtiem, proti, servitūts, kas nostiprināts par labu konkrētam nekustamajam īpašumam. Šāda veida servitūtu var lietot visas ar nekustamo īpašumu saistītās personas: īpašnieks, īpašnieka ģimenes locekļi, viesi u.c. Turklāt, ievērojot, ka ceļa servitūts nodibināts ar tiesas spriedumu un ir attiecīgs ieraksts zemesgrāmatā, tas ir saistošs un obligāts visiem,” skaidro advokātes palīgs.

Servitūta valdījumam nevar likt šķēršļus


Ceļa servitūtu var valdīt, izlietojot servitūta tiesību. Servitūta mērķis ir dot labumu tā izlietotājam, proti, ceļa servitūts dod tiesības pārvietoties pa attiecīgo ceļu. Trešajām personām nav tiesību likt šķēršļus ceļa servitūta izlietošanai.

Ceļa servitūta izlietotājam ir tiesības veikt darbības, lai sekmīgi varētu izlietot ceļa servitūtu, arī novākt šķēršļus, kas traucē sekmīgu ceļa servitūta izlietošanu, un ierīkot ietaises.

Ja ceļa servitūta izlietošanai nepieciešami ceļa uzturēšanas un labošanas darbi, tie jāveic ceļa servitūta izlietotājam (šajā gadījumā – jautātājam).

“Gadījumā ja tiek konstatēts, ka kādai personai tiek traucēta ceļa servitūta lietošana, tajā skaitā netiek nodrošināts zemesgrāmatā ierakstītā ceļa servitūta platums, tai, tāpat kā jebkuram tiesības valdītājam uz likuma pamata, ir tiesības uz valdījuma aizsardzību un atņemta valdījuma atjaunošanu. Proti, ir tiesības celt tiesā prasību par valdījuma atjaunošanu vai tā aizsardzību, kā arī prasīt zaudējumu atlīdzināšanu,” klāsta Artūrs Ševčuks.

Vienlaikus jāņem vērā, ka šādai prasības celšanai ir noteikts termiņš – viens gads no brīža, kad radies ceļa servitūta lietošanas apgrūtinājums.

Servitūta ceļa izmantošana var būt aprobežota


Tomēr noteiktos gadījumos pastāv iespēja, ka ceļa servitūta izmantošana ir aprobežota. Servitūta faktiska izmantošana var būt aprobežota, piemēram, šādos veidos:

  • laikā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai tikai periodiski vai līdz noteiktam laikam;
  • vietā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteiktā vietā;
  • veidā – piemēram, ierobežojumi ceļa servitūta izmantošanai noteikt maksimālo transportlīdzekļa svaru.


Būtiski, ka šādam ierobežojumam, lai tas būtu saistošs trešajām personām, jābūt ierakstītam zemesgrāmatā.

Ir tiesības rīkoties


Pirms jebkādu darbību veikšanas būtu svarīgi izvērtēt visus ar servitūtu saistītos dokumentus, īpaši tos dokumentus, kuros noteikti kāda veida servitūta izlietošanas aprobežojumi.

Ja minētie aprobežojumi nav konstatēti vai tie neskar aprakstītajā situācijā norādītos apstākļus, tad ir tiesības celt tiesā prasību par ceļa servitūta valdījuma atjaunošanu. Vai arī novākt jebkādus šķēršļus, kas traucē ceļa servitūta sekmīgu lietošanu, un ierīkot dabā ceļa servitūta ietaises, un celt tiesā prasību zaudējumu atlīdzināšanu par šķēršļu novākšanu un ietaišu uzstādīšanu. Pirms minēto darbību veikšanas gan būtu svarīgi iegūt pierādījumus par ceļa servitūta lietošanas šķēršļiem (piemēram, fotogrāfijas, tiesu izpildītāja akts par fakta fiksēšanu u.c.) un rakstveidā ar pasta starpniecību nosūtīt brīdinājumu personai, kura traucē ceļa servitūta lietošanu.

  • Servitūts ir lietu tiesība, kas apgrūtina lietu par labu kādai personai vai nekustamajam īpašumam, piešķirot servitūta tiesību lietot šo lietu noteiktā apjomā.
  • Servitūtus iedala reālservitūtos un personālservitūtos. Reālservitūts apgrūtina vienu nekustamo īpašumu par labu otram nekustamajam īpašumam, bet personālservitūts apgrūtina lietu par labu kādai personai.



https://www.la.lv/trauceta-cela-servituta-lietosana

Thu, 20 Jul 2023 16:29:00 +0000

Uzdāvināts dzīvoklis. Vai bijušā īpašnieka dēls var apstrīdēt dāvinājumu?


Man uzdāvināja nelielu dzīvoklīti, taču tajā joprojām ir deklarēts bijušā īpašnieka dēls, kurš jau sen dzīvo ārzemēs. Vai dēlam ir kaut kādas tiesības uz šo dzīvokli? Vai viņš nevarēs kaut kā apstrīdēt šo dāvinājumu?

Civillikuma 994. pantā noteikts, ka par nekustama īpašuma īpašnieku atzīstams tikai tas, kas par tādu ierakstīts zemesgrāmatā. Īpašums ir pilnīgas varas tiesības par lietu – tātad jums ir visas tiesības uzdāvināto dzīvokli pārdot, dāvināt vai kā citādi ar to rīkoties, un neviens nevar jums to liegt.

Bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas reģistrāciju dzīvoklī gan vajadzētu apstrīdēt. Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12. pants nosaka, ka ziņas par deklarēto dzīvesvietu iestāde anulē, ja:

  • dzīvesvietas deklarētājs vai viņa likumiskais pārstāvis, vai dzīvesvietas deklarētāja vai viņa likumiskā pārstāvja pilnvarota persona, deklarējot dzīvesvietu, sniegusi nepatiesas ziņas;
  • konkrētajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.


Cilvēkam ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi īpašumā, ja viņam pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai īpašuma lietošanas tiesības cilvēks ieguvis sakarā ar laulību, radniecību vai kādu citu likumisku vai līgumisku pamatu.

Tātad bijušā īpašnieka dēlam nav tiesiska pamata dzīvot šajā īpašumā, un viņam nav tiesību tur deklarēt arī savu dzīvesvietu. Turklāt, ja dzīvesvieta tiek mainīta, cilvēka pienākums ir mēneša laikā, kopš viņš pastāvīgi dzīvo citur, deklarēt to dzīvesvietas deklarēšanas iestādē.

Iesniegums par personas dzīvesvietas deklarēšanas anulēšanu jums jāiesniedz pašvaldībā. Ja pašvaldība atteiksies anulēt bijušā īpašnieka dēla dzīvesvietas deklarēšanu, jums būs jāsniedz prasība tiesā par viņa dzīvokļa lietošanas tiesību izbeigšanu. Likuma Par dzīvokļa īpašumu 19. panta 1. daļā precizēts personu loks, kurām ir tiesības tāpat kā īpašniekam lietot dzīvokļa īpašumu: viņa ģimenes locekļiem un citām personām, kuras īpašnieks iemitinājis dzīvoklī, kas viņam pieder.

Tā kā bijušā īpašnieka dēls šo personu lokā neietilpst, varat lūgt tiesu izbeigt viņa dzīvokļa lietošanas tiesības jūsu īpašumā.

Teorētiski, protams, pastāv iespēja, ka vecā īpašnieka dēls varētu iesniegt prasību tiesā par dāvinājuma daļēju atcelšanu, ja pēc šā dāvinājuma viņam kā neatraidāmam mantiniekam nepaliek neatraidāmā daļa (puse no tā, ko viņš mantotu pēc likuma). Taču tiesāšanās lielākoties ir sarežģīts, dārgs un laikietilpīgs process, tāpēc, iespējams, dēls nemaz šādu prasību neiesniegs.


https://www.la.lv/uzdavinats-dzivoklis-un-bijusa-ipasnieka-dels-vai-var-apstridet-davinajumu

Tue, 18 Jul 2023 16:01:00 +0000

Saimnieks liedz deklarēties īres dzīvoklī. Ko iesākt?


“Dzīvoju īrētā dzīvoklī. Vēlos deklarēt dzīvesvietu, bet dzīvokļa saimnieks nevēlas piedeklarēt, izsaka aizbildinājumus. Sanāk, ka man kā īrniekam nav deklarētās dzīvesvietas. Ko iesākt?” – jautā Silva Liepājas pusē.

Jebkuram Latvijas pilsonim un nepilsonim, arī personām, kas saņēmušas Latvijas Republikā izdotu uzturēšanās atļauju, ir pienākums deklarēt savu dzīvesvietu. To paredz Dzīvesvietas deklarēšanas likums. Par dzīvesvietas nedeklarēšanu pat var piemērot brīdinājumu vai naudassodu līdz 70 naudassoda vienībām.

Tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamajā īpašumā personai ir, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata.

Tātad, arī ja ir noslēgts īres līgums, personai ir pilnas tiesības deklarēt konkrēto adresi kā savu dzīvesvietu.

Savukārt izīrētājam nav tiesību iebilst vai liegt īrniekiem deklarēties viņam piederošajā dzīvoklī. Turklāt normatīvie akti īrniekam neparedz pienākumu saņemt īpašnieka piekrišanu tam, lai viņš varētu deklarēties īrētajā dzīvoklī. Kārtība, kādā veicama dzīvesvietas deklarācija, noteikta Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 8. pantā.

https://www.la.lv/saimnieks-liedz-deklareties-ires-dzivokli

Sun, 16 Jul 2023 12:53:00 +0000

Finnfoam – materiāli, kas noder mājas celtniecībai no pamatiem līdz jumtam

 

 


Mājas būvniecības sākuma posmā viens no svarīgākajiem lēmumiem ir saistīts ar piemērotāko materiālu izvēli. Ikviens no mums vēlas, lai mājoklī, kurā uzturēsimies, būtu patīkams, veselībai draudzīgs un drošs mikroklimats, un šo aspektu tiešā mērā ietekmē būvniecībā izmantotie materiāli. Lasiet un uzziniet, kādus materiālus izvēlēties mājas pamatiem, grīdai, sienām un jumtam!

Viss sākas ar pamatu būvniecību


Teju ikvienam zināms, ka pamati ir viena no svarīgākajām ēkas daļām, jo uz tiem balstās visa pārējā mājas konstrukcija, tāpēc ir īpaši būtiski, lai tie tiktu pareizi izbūvēti. Lemjot par labu konkrētam pamatu veidam, jāveic ģeoloģiskā un topogrāfiskā izpēte – tikai tā iespējams saprast, kāds ir grunts sastāvs, un kādi pamati ir optimāls risinājums. Vērā obligāti jāņem arī ēkas plānojums.

Vēl ļoti svarīga ir pienācīga siltināšana un hidroizolācija pamatiem, kā arī drenāžas sistēmas izveide. Pasīvajām ēkām pamatu ierīkošanu un siltināšanu iespējams paveikt, izveidojot konstrukciju no Finnfoam ekstrudētā putu polistirola (XPS) loksnēm. Tās izceļas ar izturību pret zemu temperatūru un mitrumu, neļauj veidoties termiskajiem tiltiem, piedāvā izturību pret ilgtermiņa spiedes slodzi, kā arī šādu pamatu ierīkošana ir ātra un vienkārša.

Grīdu izbūve piedāvā daudz un dažādas iespējas


Izvēlēties jūsu vēlmēm un vajadzībām piemērotāko grīdas segumu ir ļoti atbildīgs lēmums. Kvalitatīva grīda kalpos daudzus jo daudzus gadus, tāpēc svarīgi, lai tā ne vien labi izskatās un ir patīkama pieskārienam, bet arī izceļas ar ērtu kopšanu. Ar lielisku izskatu un patīkamu, siltu virsmu izceļas parkets, bet lētāka alternatīva ir lamināts. Ērtu kopšanu un ļoti draudzīgu cenu piedāvā linolejs, kas mēdz būt iecienīta izvēle virtuvē, savukārt vannas istabām, tualetēm, koridoriem un virtuvēm optimāla izvēle ir flīzes.

Protams, arī grīdas betonēšana un siltināšana jāpaveic kvalitatīvi. Finnfoam klāstā atrodamas loksnes gan apakšgrīdas siltināšanai, kas nodrošina tvaika un vēja izolāciju, gan risinājumi starpstāvu pārsegumu siltināšanai, turklāt tās ir izturīgs betona grīdas pamats.

Sienu izbūve nav iedomājama bez dažādiem kompromisiem


Izvēloties materiālus sienu izbūvei, jāsaprot, kādas sienu īpašības jums ir svarīgākās – tā var būt trokšņu izolācija, mehāniskā izturība, ilgmūžība, ugunsdrošība, izskats, cenas un kvalitātes attiecība. Būvmateriāli, kas izceļas ar perfektām īpašībām ikvienā niansē, nepastāv, tāpēc nāksies meklēt kompromisus. Piemēram, gāzbetona blokus mehāniski var apstrādāt ļoti precīzi un tie izceļas ar augstu salizturību un ļoti labu siltumietilpību. Tomēr gāzbetons ir visai trausls, kā arī slikti atdod, bet labi uzsūc mitrumu.

Sienām izmanto arī koka karkasu un guļbūves baļķus, keramiskos blokus, keramzīta blokus, silikāta ķieģeļus un citus materiālus. Lai saprastu, kurš no tiem ir piemērotākais tieši jūsu mājoklim, pirms tam noteikti ir vērts konsultēties ar profesionāli.

Jumts – mājas vizītkarte


No jumta seguma atkarīgs ne tikai mikroklimats ēkā – tas ļoti lielā mērā ietekmē arī mājas izskatu. Par izturīgāko un skaistāko jumta segumu ļoti bieži uzskata māla dakstiņus. Sarežģītas formas jumtiem ļoti piemērots risinājums ir bitumena šindeļu jumts, savukārt optimālu cenas un kvalitātes attiecību piedāvā dažādi metāla jumti. Pieejami arī bezazbesta šīfera, lubiņu jeb skaidu, bitumena lokšņu un daudzu citu veidu jumta segumi – atliek vien izvēlēties!

Ja arī jums mājas būvniecība ir aktuāls temats, būvmateriālu veikals Buvserviss.lv ir pareizā izvēle – šeit atrodamas gan Finnfoam loksnes Finnfoam FL 300, gan grīdas reģipsis un viss pārējais, kas vajadzīgs būvniecībai no mājas pamatiem līdz jumtam. Ienāciet un aplūkojiet plašo piedāvājumu!


https://www.la.lv/finnfoam-materiali-kas-noder-majas-celtniecibai-no-pamatiem-lidz-jumtam

Sat, 15 Jul 2023 14:02:00 +0000

Saimnieks izīrētajā dzīvoklī neļauj dzīvot īrnieka draudzenei. Vai tā drīkst?


“Mēs ar draugu izdomājām dzīvot kopā viņa īrētajā dzīvoklī. Kad gribēju deklarēt jauno dzīvesvietu, dzīvokļa īpašnieks pateica, ka nevienam citam izīrētajā dzīvoklī uzturēties neatļaušot. Kāda saimniekam daļa, kas dzīvo izīrētajā dzīvoklī? Pirms tam viņš neko neteica, kad mana drauga brālis vairākus mēnešus dzīvoja pie viņa. Vai tiešām saimnieks to var aizliegt?” neizpratnē vaicā lasītāja.

Var izvirzīt savus noteikumus


Likums Par dzīvojamo telpu īri šajā gadījumā tomēr ir dzīvokļa īpašnieka pusē. Viņš var izīrēt savu dzīvokli, kam vēlas, kā arī izvirzīt īrniekam savus noteikumus.

Atgādinām, ka dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.

Īres līgumu rakstveidā slēdz izīrētājs un īrnieks, tāpēc svarīgi ir zināt, kas līgumā rakstīts. Taču, visticamāk, tas ir standarta līgums bez īpašiem nosacījumiem.

Vajag visāda veida piekrišanas


Lai gan likuma 9. pants paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt dzīvojamajā telpā ģimenes locekļus un citas personas, tomēr jāprecizē, kuros gadījumos tas iespējams.

Īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto, vecākus (adoptētājus), darbnespējīgos brāļus un māsas un pilngadīgos bērnus, kuriem nav savas ģimenes, ja tam piekrituši visi konkrētajā dzīvojamajā telpā dzīvojošie īrnieka pilngadīgie ģimenes locekļi un ja iepriekš par to rakstveidā informēts izīrētājs.

Turklāt nepilngadīga bērna (arī adoptēta) iemitināšanai viņa vecāku īrētajā dzīvojamajā telpā pārējo tajā dzīvojošo pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana nav nepieciešama, bet par to rakstveidā jāinformē izīrētājs.

Tas pats attiecas uz īrnieka ģimenes locekļu aizbildņu vai aizgādņu iemitināšanu īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā.

Citu personu iemitināšanai īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā nepieciešama izīrētāja, īrnieka un visu tajā dzīvojošo īrnieka pilngadīgo ģimenes locekļu piekrišana.

Ja tā saņemta, ne vēlāk kā triju dienu laikā pēc īrnieka ģimenes locekļa vai citas personas iemitināšanas īrnieka īrētajā dzīvojamajā telpā šīs personas vārds, uzvārds un personas kods jāieraksta dzīvojamās telpas īres līgumā.

Risinājums – laulības


Likums paredz, ka īrniekam ir tiesības iemitināt viņa īrētajā dzīvojamajā telpā savu laulāto, iepriekš par to rakstveidā infor­mējot izīrētāju, bet neprasot atļauju.

Savukārt, lai iemitinātu un deklarētu dzīvoklī draugu vai draudzeni, jāprasa atļauja izīrētājam, un viņam ir tiesības to aizliegt.

Līdzīga situācija var rasties, īrējot dienesta viesnīcas telpas, kurās īrnieks var dzīvot kopā ar savu laulāto, bet tas nav iespējams ar draudzeni. Risinājums šajā gadījumā būtu laulības reģistrācija.

Tad jums pat nenāktos mainīt īres līguma nosacījumus. Pretējā gadījumā saimnieks tik tiešām var lūgt jūs abus izvākties.


https://www.la.lv/ja-saimnieks-un-irnieks-nevar-vienoties

Fri, 14 Jul 2023 16:13:00 +0000

Zemes iegāde un mājas būvniecība – kas jānoskaidro pirms tam?


Interese par zemes iegādi privātmājas būvniecībai saglabājas augsta. Beidzamo trīs gadu laikā reģistrēti vairāk nekā 13 tūkstoši darījumu ar zemes gabaliem māju būvniecībai. Vispieprasītākie apbūves gabali ir Pierīgā, aptuveni 40 km rādiusā ap galvaspilsētu, īpaši Mārupes un Ķekavas novados, kā arī Babītes un Salaspils apkārtnē. Vidējā zemesgabala cena Rīgas apkārtnē ir no 30 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet pieprasītākais lielums no 600 līdz 2000 kvadrātmetriem.

“Ņemot vērā augsto inflāciju un būvniecības cenu kāpumu, šobrīd iedzīvotāji izvēlas būvēt mazākas, bet energoefektīvākas privātmājas nekā agrāk,” saka Luminor mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais. Lai zemes iegāde un mājas būvniecība notiktu bez aizķeršanās, viņš iesaka ievērot vairākus priekšnoteikumus.

Noskaidrojiet zemes izmantošanas veidu


Pat ja jums pieder zemesgabals, privātmāju nedrīkst būvēt jebkur. Zemes izmantošanai ir jāsaskan ar tās atļauto lietošanu, kas noteikts konkrētās pašvaldības teritorijas plānojumā, piemēram, mežsaimniecības, lauksaimniecības, apbūves zeme u.c. Privātmāju drīkst celt uz apbūvei paredzētiem zemes gabaliem, ja norādītais mērķis ir cits, pirms būvniecības uzsākšanas zemes īpašniekam ir jāierosina zemes izmantošanas mērķa maiņa.

Izpētiet piebraucamos ceļus


Svarīgi izvērtēt piebraucamā ceļa juridisko statusu. Pat tad, ja ceļš eksistē dabā, tas nenozīmē, ka tas juridiski nodrošina piekļūšanu konkrētam zemes gabalam. Ir arī vēlams iepazīties ar blakus esošo zemes gabalu piekļūšanas iespējām. Tas ļaus nākotnē izvairīties no situācijām, kad blakus esošajiem zemes gabaliem nav citu iespēju piekļūt savam īpašumam, un piekļuve var tikt pieprasīta, šķērsojot jūsu zemi (savstarpēji vienojoties vai tiesas ceļā).

Iepazīstieties ar apkārtnes detalplānojumu


Privātmājas būvniecībai, iespējams, vēlēsieties iegādāties klusu zemesgabalu, lai vadītu mierpilnas dienas savā īpašumā, tomēr sapnis var neīstenoties, ja iepriekš nebūsiet iepazinies ar pašvaldības teritorijas plānojumu. Iespējams, nākotnē kaimiņos paredzēta intensīva apbūve, kas var ietekmēt dzīves kvalitāti. Jāņem vērā, ka plānošanas dokumenti var mainīties, piemēram, ja, šobrīd kaimiņos atrodas lauksaimniecības zeme, nākotnē tajā var tikt atļauta arī privātmāju celtniecība vai industriāla apbūve, kā piemēram, loģistikas parks vai rūpnīca, tāpēc vēlams sekot līdzi aktualitātēm.

Pārliecinieties, vai zemesgabalam nav apgrūtinājumu


Sapņu īstenošanu var ierobežot arī dažādi apgrūtinājumi un aizsargjoslas. Informācija par apgrūtinājumiem ir iekļauta Zemesgrāmatā, savukārt ar apkārtējās teritorijas vērtību ietekmējošām vai ierobežojošām lietām var iepazīties dabas datu pārvaldības sistēmā ozols.gov.lv. Būvniecību un īpašuma izmantošanas iespējas var ierobežot augstsprieguma līnijas, dzelzceļa un autoceļa aizsargjoslas, sarkanās līnijas.

Apziniet komunikāciju ievilkšanas iespējas


Noskaidrojiet, vai teritorijā jau ir pieejama elektrība, ūdens, kanalizācija un citas komunikācijas, turklāt ir jāņem vērā, ka kaimiņmājā novērotās komunikācijas nesniedz garantiju, ka arī izvēlētajā īpašumā tās ir pieejamas. Komunikāciju izbūve var būt dārga, tāpēc jāpainteresējas par izmaksām. Šī iemesla dēļ īpašumi ar elektrības pieslēgumu, ūdensvadu vai urbumu būs dārgāki, nekā īpašumi bez komunikācijām. Piemēram, zemes bez komunikācijām var maksāt 6 eiro par kvadrātmetru, bet ar tām pat 60 eiro par kvadrātmetru. Par iespējām komunikācijas ierīkot var uzzināt pašvaldībā vai sazinoties ar konkrēto pakalpojumu nodrošinātājiem, piemēram, Latvenergo, Latvijas gāze un citiem.

Izvērtējiet mājas novietojumu un teritorijas iekārtošanu


Ja vēlaties izstrādāt individuālu privātmājas plānojumu, ir jāatrod arhitekts, kurš vajadzības īstenos ēkas projektā, pēc kura būvnieki varēs sastādīt tāmi par izbūvi. Savlaicīgi jau ir jāizplāno, kā tiks novietots mājoklis zemesgabalā, pret kādām debespusēm būs lielākie mājas logi, kur atradīsies auto novietne un kāda būs tai piekļūšana. Vēlams apsvērt arī vispārējo teritorijas iekārtojumu. Kad projekts būs gatavs, tas jāsaskaņo būvvaldē un jāsaņem būvniecības atļauja. Visi šie dokumenti ļaus noteikt īpašuma nākotnes vērtējumu, no kura banka varēs izvērtēt, cik lielu kredītu piešķirt būvniecībai. Vidēji izdevumiem par mājas būvniecību vajadzētu rēķināties vidēji ar 1600 eiro par kvadrātmetru.


https://www.la.lv/zemes-iegade-un-majas-buvnieciba-kas-janoskaidro-pirms-zemes-iegades

Mon, 03 Jul 2023 12:29:00 +0000

TOP 8 padomi, kas noderēs jebkuram nekustamā īpašuma pircējam


Nekustamā īpašuma iegāde ir nozīmīgs lēmums, kas prasa rūpīgas pārdomas, neatkarīgi no tā, vai pircēja lomā esat nonācis pirmo reizi vai atkārtoti. No atrašanās vietas un ērtībām līdz finansējumam un tālākpārdošanas vērtībai, ar vērtīgiem padomiem, kas noderēs jebkuram mājokļa pircējam, dalās nekustamo īpašumu aģentūras “AVER Real Estate” franšīzes īpašnieks Ritvars Sebris.

Izvērtē savas finansiālās iespējas


Kāda ir maksimālā summa, ko nekustamajam īpašumam atvēlēsiet, cik varat atļauties tērēt remontam un pārbūvei – objektīva savu finansiālo iespēja izvērtēšana ir viens no pirmajiem darbiem. Ja šaubāties par nepieciešamo remontdarbu izmaksām un ziniet, ka tādas būs nepieciešamas, jau uz pirmo mājokļa vizīti var doties kopā ar uzticamu būvnieku vai meistaru.

Ja kārtosiet aizņēmumu bankā, uz šo iestādi ieteicams doties jau laikus, lai banka novērtētu, cik lielu kredītu gatava izsniegt un ar kādiem noteikumiem. Svarīga nianse, ko noskaidrot jau pirms noskatītā īpašuma apskates, ir tas, vai tā vērtējums atbilst pārdošanas summai. Ja pārdevējs nekustamo īpašumu pārdod dārgāk, nekā norādīts vērtējumā – starpība, ņemot kredītu bankā, visticamāk, būs jāmaksā pašam pircējam.

Sastādiet sarakstu


Lai neapmulstu piedāvājumā un būtu gatavs produktīvām sarunām ar pārdevēju, vēl pirms sākt skatīt sludinājumus ar skaistiem foto vai doties kādu nekustamo īpašumu apskatīt, ieteicams izveidot sarakstu ar lietām, kas nākotnes mājoklī ir svarīgas. Tas palīdzēs koncentrēties uz savām vajadzībām un izvairīties no emocionāla lēmuma pieņemšanas, kā arī būtiski ietaupīs laiku. Ne vienmēr var izdoties atrast īpašumu, kas atbildīs visām vēlmēm, tāpēc lietas šajā sarakstā var kārtot prioritātes secībā.

Kad svarīgākie kritēriji saprasti, piemērotu nekustamo īpašumu meklēšanu var pat automatizēt. Piemēram, noderīgs bezmaksas rīks ir adify.lv – tas ir kā robots, kas pircēja vietā meklē īpašumu starp dažādām sludinājumu un nekustamā īpašuma vietnēm pēc konkrētiem parametriem un reāllaikā ziņo, ja parādījies jauns piemērots piedāvājums.

Izpētes mājasdarbs un pirmā saruna


Tā vietā, lai norunātu nekustamā īpašuma apskati, un visu apspriestu uz vietas, sava laika taupīšanas labad ieteicams vairumu interesējošo jautājumus noskaidrot telefoniski – tas palīdzēs jau pirmās saziņas laikā no saraksta svītrot īpašumus, kas kaut kādu iemeslu dēļ jums nav piemēroti.

Tāpat pirms apmeklējuma ir vērts ielūkoties internetā: ko rāda ielas skata kartes, kāda ir apkārtnes infrastruktūra. Ja noskatītā mājokļa tuvumā ir no apbūves brīvi laukumi, noderīgi ir izpētīt attīstības plānojuma kartes pašvaldības vietnēs vai valsts vienotajā ģeoportālā geolatvija.lv. Šādi var izvairīties no situācijas, ka neesot informēts, ka ēkas tuvumā tuvāko gadu laikā taps jauna satiksmes maģistrāle vai notiks citi lieli būvdarbi. Šajos dokumentos parasti var atrast informāciju arī par atļautās apbūves augstumu konkrētajā vietā. Tāpat par konkrētās apkārtnes attīstības plāniem var interesēties telefoniski pie pilsētplānošanas jautājumos atbildīgās personas attiecīgajās pašvaldībā.

Noskaidro dzīvokļa īpašumtiesību statusu


Iegādājoties dzīvokli daudzdzīvokļu ēkā, svarīga nianse ir tas, vai dzīvokļu ēka ir kopīpašumā vai sadalīta atsevišķos īpašumos. Kopīpašuma īpatnība: likums prasa ar kaimiņiem saskaņot jebkuru pārbūvi un citus darbus, kam jāsaņem visu īpašnieku atļauja – ja iebildīs kaut viens, darbus veikt nevarēs.

Tāpat svarīgi pārbaudīt, vai nekustamajā īpašumā nav veikta nesaskaņota pārbūve, un tā inventarizācijas lieta saskan ar to, kas redzams dzīvē. Ja nesaskaņoti darbi veikti, atbildēt par to nāksies jaunajam īpašniekam: atkarībā no pārbūves nopietnības, projekta izstrāde un saskaņošana būvvaldē var izrādīties grūts un dārgs process.

Kaimiņi pastāstīs vairāk nekā pārdevējs


Kad pirmā mājokļa apskate veikta un konkrētā īpašuma iegādi nopietni apsvērta, labs veids, kā noskaidrot potenciālos zemūdens akmeņus, ir saruna ar kaimiņiem. “Iesaku mest pie malas kautrību un piezvanīt pie kaimiņu durvīm, pastāstīt, ka apsverat dzīvokļa iegādi konkrētajā mājā vai apkārtnē. Kaimiņi ir tie, kas izstāstīs gan labās, gan sliktās lietas par konkrēto māju.

Šādi varēsiet noskaidrot daudzas svarīgas nianses: ūdens spiediens, kanalizācija, kopējā kaimiņu atsaucība un ēkas stāvoklis un citas problēmas vai priekšrocības, kas ir konkrētajā ēkā vai apkārtnē,” iesaka Ritvars Sebris. Ja apkārtne, kur grasāties iegādāties nekustamo īpašumu, ir sveša, ieteicams tajā paviesoties dažādās diennakts stundās, lai saprastu, cik droši var justies uz ielas, vai apkārtnē no rītiem neveidojas būtiski sastrēgumi u.c.

Neiekrist uz “pārdevēja” trikiem


Lēmumu par mājokļa iegādi jāpieņem ar vēsu galvu: bieži pārdevēja triki, kā darījumu pasteidzināt, ir informēt par to, ka ir arī citi interesenti un saņemti pat piedāvājumi to pirkt. Pircēja ziņā ir censties izvērtēt šo apgalvojumu patiesumu. Piemēram, jau sākotnēji telefoniski pircējs var jautāt, cik liela ir interese par šo īpašumu, un pēc tam šo jautājumu atkārtoti uzdot satikšanas laikā. Vietnē adify.lv var izpētīt sludinājumu vēsturi, kas ļaus saprast, cik ilgi nekustamais īpašums tiek tirgots. Jo ilgāk, jo vieglāk var izdoties prasīto cenu nokaulēt. Tāpat par cenu vienmēr var runāt, ja pārdevējam darījums ir steidzams.

Sākot kaulēšanos, kautrība jāmet pie malas, un noteikti nevajadzētu kā pirmo piedāvāt cenu, pie kuras galu galā gribat nonākt. Tādēļ pirmais piedāvājums var būt par 5-10% zemāks par cenu, kuru reāli gribat par īpašumu maksāt. Tiesa, jāpatur prātā, ka par savām interesēm rūpējas arī pārdevējs: ja piedāvātā cena būs pārlieku zema, un interese par nekustamo īpašumu ir arī no citiem pircējiem, mājokli var pazaudēt.

Izvērtē visas izmaksas un nākotnes potenciālu


Pirms mājokļa iegādes noteikti jāizvērtē visas potenciālās izmaksas, ko tas radīs, piemēram, kādi bijuši vidējie mājokļa apsaimniekošanas rēķini vasaras un ziemas  sezonā, cik liels ir nekustamā īpašuma nodoklis un citas nianses. Tāpat svarīgi daudzdzīvokļu nama apsaimniekošanas rēķinā aplūkot to, cik liels ir ēkas kopējais parāds par pakalpojumiem. Ievērojama ēkas kopējā parāda esamība var būt indikators tam, ka iedzīvotāju kopējā rocība nav liela, un tādējādi arī būtiskus ēkas uzturēšanas un atjaunošanas darbus nākotnē ieplānot būs grūti.

Visbeidzot, pat, ja domājat, ka īpašumu pērkat uz mūžu – apstākļi var mainīties, tāpēc ieteicams izvērtēt to, cik viegli un izdevīgi to vajadzības gadījumā būtu pārdot. Svarīgi ir mēģināt saprast, vai īpašuma vērtība nākotnē pieaugs vai kritīsies un painteresēties par tirgus tendencēm, piemēram, šobrīd vērojams, ka cilvēki izvēlas mazākus mājokļus un pieprasījums pēc lieliem īpašumiem arvien krītas, tāpat vērtība krītas dzīvokļiem vecākos sērijveida dzīvokļu namos.

Faktori, kas pozitīvi ietekmē nekustamā īpašuma vērtību nākotnē un tālākpārdošanas potenciālu ir laba energoefektivitāte, mājokļa plānojumā lietderīgi izmantota pieejamā platība, laba lokācija un sakārtota infrastruktūra – tuvumā ir labas skolas, veikali, ērta piebraukšana, ēka ir renovēta vai tuvākajā nākotnē to plānots darīt.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/557626-top-8-padomi-kas-noderes-jebkuram-nekustama-ipasuma-pircejam

Fri, 30 Jun 2023 13:00:00 +0000

Dekoratīvais apmetums ēkas fasādei – noderīgi ieteikumi


Viens no populārākajiem ēku ārsienu apdares variantiem ir dekoratīvais apmetums – tas ne vien piešķir ēkai pabeigtības sajūtu un padara to estētiski pievilcīgu, bet arī aizsargā ēkas konstrukcijas pret laikapstākļu iedarbību. Lasi tālāk un uzzini, kādi ir dekoratīvā apmetuma veidi un kā to izvēlēties.

Dekoratīvais apmetums – veidi un izvēles pamatprincipi


Fasādes apmetums iedalāms vairākās grupās pēc tā sastāva, sagatavošanas, kā arī uzklāšanas veida.

Pēc sagatavošanas veida apmetums iedalāms sausajos vai jau gatavos maisījumos. Sauso maisījumu dekoratīvais apmetums cenas ziņā ir lētāks, taču tas pašam precīzi un rūpīgi jāsajauc ar ūdeni. Gatavos maisījumus var lietot uzreiz. Vēl viena atšķirība – sauso maisījumu apmetums pēc uzklāsānas vēl jākrāso, kamēr gatavie produkti jau ir ietonēti, tādējādi saīsinot kopējo darbu laiku.

Pēc sastāva dekoratīvais apmetums iedalāms divās lielās grupās:

  • Dabīgie jeb minerālie apmetumi;
  • Sintētiskie jeb polimēru apmetumi, kas sīkāk iedalāmi silikona, silikāta un akrila apmetumos.


Savukārt, pēc uzklāšanas veida un faktūras, sienas apmetums parasti tiek iedalīts divās grupās:

  • Dekoratīvais apmetums biezpiens;
  • Dekoratīvais apmetums lietutiņš.


Minerālie jeb dabīgie apmetumi


Šo apmetumu galvenā saistviela ir cements un kaļķis. Tirdzniecībā tie pieejami sauso maisījumu veidā. Galvenās priekšrocības: salīdzinoši augsta gaisa un tvaika caurlaidība (tātad fasāde labāk ventilējas), zems ūdens uzsūkšanās līmenis. Ar minerālvati siltinātām fasādēm kopumā labāk piemēroti tieši minerālie apmetumi.

Sintētiskie jeb polimēru apmetumi


Sintētiskais apmetums tiek piedāvāts jau gatavos maisījumos, tā galvenās priekšrocības veido dažādas piedevas, kas padara šo apmetumu elastīgāku un plastiskāku. Tam var būt pievienotas vielas, kas neļauj uz apmetuma reljefās virsmas krāties netīrumiem vai augt sēnītēm un aļģēm, kas Latvijas klimatā ir nopietna problēma.

Sintētiskais silikona apmetums izmantojams gan ar minerālvati, gan putu polistirolu siltinātām fasādēm. Elpojošs, mitrumu atgrūdošs, ar labu krāsu noturību. Salīdzinoši jauns, tomēr gūst arvien lielāku popularitāti, jo ir ilgmūžīgāks, kā arī ar funkcionālām īpašībām.

Silikāta apmetums ārdarbiem arī lietojams gan ar minerālvati, gan ar putu polistirolu siltinātām ārsienām. Elpojošs, laba noturība pret klimatiskajiem apstākļiem.

Galvenā akrila apmetumu atšķirībā no abiem iepriekšējiem sintētiskā apmetuma veidiem ir tāda, ka to nebūtu ieteicams lietot fasādēm, kas siltinātas ar minerālvati. Tas tādēļ, ka tā pamatā ir polimēru sveķi, kas veido uz sienas plēvei līdzīgu kārtu.

Dekoratīvais ārsienu apmetums – biezpiens un lietutiņš


Dekoratīvais apmetums piešķir ēkas fasādes virsmām arī faktūru. Reljefais efekts tiek iegūts, jo apmetumam pievienoti akmens graudiņi jeb sīkas šķembas. Atkarībā no to frakcijas un apmetuma uzklāšanas veida, būvnieku profesionālajā valodā iegājies apmetumu iedalīt divās grupās – biezpiens un lietutiņš.

Dekoratīvais apmetums biezpiens tiek uzklāts ar rīvdēli apļveida un vertikālām kustībām, akmens graudu izmērs 1–3 milimetri, pamatā tie ir šķelti graudi. Savukārt lietutiņu ar rīvdēli rīvē vertikālā virzienā. Tā frakciju izmērs mazliet lielāks – 2–3 milimetri, pat mazliet vairāk, graudi ir apaļi.

Fasādes apmetumu piedāvā dažādi ražotāji. Ēku siltināšanas projektos iecienīts Caparol dekoratīvais apmetums. Caparol zīmols piedāvā plašu produktu izvēli un saskaņotas produktu sistēmas siltināšanai un apmetuma izveidei.

Sienas apmetums – darbu secība


Pamata darbu secība, uzklājot dekoratīvo apmetumu (var nedaudz atšķirties atkarībā no ēkas konstrukciju vecuma un materiāliem):

  • Virsmas sagatavošana – tai jābūt tīrai un stabilai, bez plaisām, drūpošām daļām, sāļu nosēdumiem u.tml.
  • Pamatkārtas apmetuma uzklāšana;
  • Armējuma izveidošana;
  • Gruntēšana;
  • Dekoratīvā apmetuma uzklāšana.


Ja sienas apmetums fasēdei tiks veidots pašu spēkiem, ieteicams pirms tam izmēģināt konkrēto produktu uz līdzīgas virsmas mazākā laukumā. Būtiski, lai dekoratīvā apmetuma kārta būtu vienmērīga. Ja tiek izmantots dekoratīvais apmetums ar faktūru, tas jāuzklāj tā, lai slāņa biezums būtu tāds pats kā graudiņu izmērs.

Lai fasādes apmetums ne vien aizsargātu ēkas konstrukcijas, bet arī lieliski izskatītos un kalpotu gadiem ilgi, noteikti ieteicams konsultēties par piemērotākā apmetuma veida izvēli un uzklāšanas niansēm. Tāpat aicinām iegādāties pārbaudītus būvniecības produktus no uzticamiem zīmoliem. Būvniecības materiālu internetveikalā Buvserviss.lv pieejams kvalitatīvu un zināmu zīmolu produktu klāsts. Ieskaties!


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/555545-dekorativais-apmetums-ekas-fasadei-noderigi-ieteikumi

Wed, 28 Jun 2023 13:43:00 +0000

Parakstieties, un saņemiet jaunumus un speciālus piedāvājumus: