Nekustamā īpašuma ziņas

Ministru kabinets 7. martā atbalstīja jaunus būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumus, kas samazinās administratīvo slogu un vienkāršos būvju kadastrālās uzmērīšanas procesu, to pielāgojot aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā. Jaunā kārtība ļaus atsevišķos gadījumos atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas, jo nepieciešamie dati tiks iegūti no būvniecības informācijas sistēmas (BIS).

• Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no būvniecības informācijas sistēmas.
• Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu.
• Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi.
• Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs.
• Turpmāk VZD vairs neprasīs ēkas labiekārtojuma anketas, tāpat netiks sastādīti ēkas nolietojuma akti.
• Ja VZD konstatēs, ka ir izbūvēta terase vai nojume, kas nav būvprojektā, saskaņā ar jauno regulējumu VZD to uzmērīs, nevērtējot, vai terase vai nojume ir vai nav iekļauta apjoma rādītājos ēkas būvniecības dokumentācijā.
• Ja ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama.
• Būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus. Pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi varēs apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

Tieslietu ministrija akcentē būtiskākās izmaiņas, kādas paredz jaunie Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi:

• reģistrējot būvi, datus par būvi Valsts zemes dienests (VZD) iegūs no būvniecības informācijas sistēmas;
• I grupas būves vai II grupas palīgēkas uzmērīs tikai no ārpuses;
• telpu grupu apvienošanas vai sadalīšanas procesā nebūs nepieciešama apsekošana apvidū, ja būvniecības dokumenti neparedz konstruktīvas izmaiņas;
• inženierbūvju (piemēram, ceļi, tilti) reģistrācija tikai no dokumentiem;
• nodrošinās aktuālus datus par būvi Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā.

Izmantos BIS

Līdz šim bija spēkā Ministru kabineta 2012. gada 10. janvāra noteikumi Nr. 48 “Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”, kas paredzēja, ka, ierosinot būves kadastrālo uzmērīšanu, visa pakalpojuma izpildei nepieciešamā būvniecības dokumentācija iesniedzama papīra dokumentu veidā.

Jaunie noteikumi paredz, ka informāciju par būvi, kas nepieciešama datu reģistrācijai vai aktualizācijai Kadastra informācijas sistēmā, VZD iegūst no BIS, un minētie dokumenti ir jāuzrāda VZD tikai tad, ja tie nav pieejami šajā sistēmā.

Noteikumos Nr. 48 nav terminu “ēkas augstums”, “ēkas konstruktīvais elements”, “nolietojums”, “nolietojuma pieaugums”, “normatīvais nolietojums”, “normatīvais kalpošanas ilgums”, “faktiskais kalpošanas ilgums” skaidrojuma. Līdz ar to nav skaidru kritēriju, kas reglamentētu, kā nosakāms ēkas augstums, kas ir ēkas konstruktīvais elements, kā tiek noteikts ēkas nolietojums, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jaunajos noteikumos atbilstoši aktuālajiem normatīvajiem aktiem būvniecības jomā ir aktualizēti būvniecības dokumentu nosaukumi un tajos lietotie termini.

Izziņa par lietošanas veidu

Viens no Kadastra informācijas sistēmā reģistrējamajiem datiem ir ēkas un telpu grupas lietošanas veids, kas tiek izmantots kadastrālās vērtības aprēķinā. Būves un telpu grupas lietošanas veidu VZD reģistrē tikai no būvniecības dokumentācijas. Praksē bieži ir situācijas, īpaši vecākos projektos, kas akceptēti pirms 2014. gada 1. oktobra, ka nav noteikts būves lietošanas veids. Šādos gadījumos VZD vai klientam ir jāvēršas būvvaldē, lai no pašvaldības saņemtu izziņu par būves galveno lietošanas veidu un veiktu ēkas vai telpu grupas reģistrāciju.

“Process bija garš, smagnējs un strīdīgs,” saka VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperts Uldis Svilpe. “Bieži vien Kadastra informācijas sistēmā vai arhīva materiālos ir pieejama informācija, ka tā ir viena dzīvokļa māja vai šķūnis. Kāpēc cilvēks jādzen pēc formāla papīra? Turpmāk, ja Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta ēka vai telpu grupa, nevajadzēs izziņu par lietošanas veidu. Tikai tad, ja klients apgalvos, ka ir mainīts lietošanas veids, tiks risināts jautājums par jauna dokumenta saņemšanu.”

Saimniecības ēkas uzmērīs no ārpuses

Normatīvie akti kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas jomā noteic, ka būvniecības jomā paredzētās pirmās grupas ēkas Kadastra informācijas sistēmā reģistrē no izpildmērījuma plāna.

Savukārt būvniecības jomā normatīvie akti paredz vienkāršotus būvniecības procesus visām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām.

Tomēr ir arī gadījumi, ka normatīvajā aktā noteiktajām pirmās grupas ēkām un otrās grupas palīgēkām ir nepieciešama kadastrālā uzmērīšana pirms būves pieņemšanas ekspluatācijā, norādīts likumprojekta anotācijā.

Jaunie noteikumi noteic, ka pirmās grupas ēkas un otrās grupas palīgēkas, t. i., saimniecības ēkas, šķūņu u. c., kadastrālo uzmērīšanu VZD veiks, uzmērot ēkas garumu, platumu un augstumu pa ārpusi.

VZD vairs nemērīs inženierbūves

Jaunie noteikumi paredz, ka VZD inženierbūves apvidū vairs nemērīs, uzsver U. Svilpe.

Turpmāk varēs ierosināt inženierbūves (ceļu, ūdensvadu, torņu, elektrolīniju, ielu, tiltu u. c.) kadastrālās uzmērīšanas darbību bez būves apsekošanas apvidū, iesniedzot izpildmērījuma shēmu vai plānu, kurā inženierbūve ir piesaistīta Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmai, atbilstoši kurai ir nosakāma inženierbūves kontūra un apjoma rādītāji.

Ja ierosinātāja rīcībā nav izpildmērījuma plāna DGN vai DWG datņu formātā, pieļaujams iesniegt izpildmērījuma plānu arī papīra izdrukas veidā, ja tajā ir visi nepieciešamie rādītāji, kas raksturo inženierbūvi. Šajos gadījumos VZD veiks izpildmērījuma datu apstrādi, nosakot kontūru un iezīmējot inženierbūvi kadastra kartē.

Savukārt, ja nepieciešams aktualizēt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas inženierbūves datus un ja izpildmērījuma plānā ir ietverta informācija tikai par pārbūvēto vai atjaunoto inženierbūves daļu, VZD aktualizēs datus, izmantojot izpildmērījuma datus par atjaunoto vai pārbūvēto inženierbūves daļu un Kadastra informācijas sistēmā pieejamo informāciju un grafiskos materiālus par nepārbūvēto inženierbūves daļu.

Apstrādājot iesniegtos izpildmērījuma datus un VZD rīcībā esošo informāciju, tiks aprēķināti visi inženierbūves apjoma rādītāji un noteikta visa inženierbūves kontūra, neveicot apsekošanu apvidū. VZD datus aktualizēs, ja ierosinātājs rakstveidā apliecinās, ka kopš pēdējās datu reģistrācijas vai aktualizācijas Kadastra informācijas sistēmā tajā inženierbūves daļā, par kuru nav iesniegts izpildmērījuma plāns, nav veiktas konstruktīvas izmaiņas. Norādīto datu aktualizāciju varēs ierosināt arī ekspluatācijā nenodotām inženierbūvēm.

Minētais process samazina inženierbūves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojuma izpildes laiku no 15 līdz 22 darbdienām, kā arī izmaksas par inženierbūves kadastrālo uzmērīšanu, jo netiks veikta inženierbūves uzmērīšana un apsekošana apvidū, norādīts likumprojekta anotācijā.

VZD vairs neprasīs ēkas labiekārtojuma anketas, tāpat netiks sastādīti ēkas nolietojuma akti. Kā aprēķinājuši VZD ekonomisti, tas līdz šim veidoja 10% no katra objekta apsekošanas laika.

Apbūves plāns

Noteikumos Nr. 48 tika norādīts, ka, veicot ēkas kadastrālo uzmērīšanu, ir jāsagatavo apbūves plāns, kurā attēlo visu uz zemes vienības esošo ēku savstarpējo izvietojumu. Situācijās, kad tiek uzmērīts ēku (būvju) īpašums vai ēka, kas celta uz apbūves tiesības pamata, ierosinātājam saskaņā ar normatīvo regulējumu bija jānodrošina visas zemes vienības apsekošana, kā arī jāsedz izdevumi, kas nav saistīti ar konkrētās personas īpašumu.

“Ja kāda no ēkām pāriet zemes vienības robežu un daļēji iestiepjas kaimiņa teritorijā, VZD bija jāveic arī visas kaimiņa zemes vienības apsekošana. Tas bija diezgan absurdi,” stāsta U. Svilpe.

Turpmāk gadījumā, ja būve būs celta uz apbūves tiesības pamata, apbūves plānu sagatavos tikai ar apbūves tiesību apgrūtinātajai zemes vienības daļai. Ja būve ir patstāvīgs nekustamā īpašuma objekts, apbūves plānu sagatavos būvju īpašuma robežās (atbilstoši zemesgrāmatā reģistrēta zemes nomas līguma vai ēkai piesaistīta zemesgabala, kas piešķirts ēku un būvju uzturēšanai, grafiskajam pielikumam).

VZD apsekos un sagatavos apbūves plānu attiecībā uz visu zemes vienību tikai tad, ja VZD nebūs pieejams grafiskais pielikums.

Uzmēra ārtelpas

Noteikumos Nr. 48 tika noteikts, ka kadastrālajā uzmērīšanā uzmēra ēkas pirmajā stāvā esošās ārtelpas pa perimetru, ja to aizņemtā platība atbilstoši projekta dokumentācijā norādītajai informācijai ir iekļauta ēkas apjoma rādītājos.

“Ja terase vai nojume bija iekļauta būvprojekta apjoma rādījumos, VZD to uzmērīja, bet ja nebija, tad sākās interpretācija,” skaidro VZD Kadastra departamenta Būvju metodikas nodaļas metodikas eksperte Ieva Balčuna. “Būvju kadastrālās uzmērīšanas mērķis ir fiksēt faktisko situāciju apvidū uz konkrēto datumu. Ja VZD konstatēs, ka ir izbūvēta terase vai nojume, kas nav būvprojektā, saskaņā ar jauno regulējumu VZD to uzmērīs, nevērtējot, vai terase vai nojume ir vai nav iekļauta apjoma rādītājos ēkas būvniecības dokumentācijā.”

Apvienošana vai sadalīšana

Noteikumi Nr. 48 noteica, ka, ierosinot ēkas vai telpu grupas sadali vai apvienošanu, ir jāveic visas ēkas vai telpu grupas kadastrālā uzmērīšana. Praksē ir konstatētas situācijas, ka tā ir veikta, taču pēc tās tiek ierosināta ēkas vai telpu grupas sadale vai apvienošana, neveicot konstruktīvas izmaiņas ēkā vai telpu grupā, proti, ēku vai telpu grupu apvieno vai sadala, nemainot logu, durvju vai starpsienu izvietojumu. Šādos gadījumos saskaņā ar normatīvo regulējumu personai bija atkārtoti jāveic visas ēkas vai telpu grupas uzmērīšana.

Jaunie noteikumi paredz: gadījumā, ja sadale vai apvienošana kopš pēdējās kadastrālās uzmērīšanas ir veikta bez konstruktīvām izmaiņām telpās un ja Kadastra informācijas sistēmā reģistrētie būves dati atbilst spēkā esošajam regulējumam būvju kadastrālās uzmērīšanas jomā, kadastrālā uzmērīšana apvidū nav nepieciešama. Ēka vai telpu grupa tiek sadalīta vai apvienota atbilstoši BIS pieejamajai vai uzrādītajai būvniecības dokumentācijai.

Pasūtījuma apturēšana

Būves kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu izpildē VZD bieži saskaras ar situācijām, kad šo pakalpojumu nav iespējams izpildīt, jo, piemēram, nav nodrošināta iekļūšana uzmērāmajā objektā, nav iesniegta nepieciešamā būvniecības dokumentācija vai kopīpašnieku piekrišana pakalpojuma izpildei vai būvniecības dokumentācijā nav norādīti attiecīgie dati.

Šādos gadījumos VZD aptur pakalpojuma izpildi. Ir paredzēts, ka pakalpojuma izpildi var apturēt arī pakalpojuma ierosinātājs. Tomēr diemžēl ir gadījumi, kad iespējas apturēt pakalpojuma izpildi tiek izmantotas pat ilgāk nekā gadu, jo noteikumos Nr. 48 nebija noteikts, kāds ir maksimālais termiņš pakalpojuma izpildes apturēšanai.

Turpmāk paredzēts, ka būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi kopumā var apturēt uz laiku līdz sešiem mēnešiem, skaitot kopā visus darbu apturēšanas termiņus. Pēc ierosinātāja ierosinājuma būves kadastrālās uzmērīšanas darbu izpildi varēs apturēt tikai vienu reizi un ne ilgāk kā uz vienu mēnesi.

Gadījumos, kad pasūtījuma apturēšanas laiks pārsniegs kopējo termiņu – sešus mēnešus –, kā arī tad, ja nebūs novērstas iepriekšējās nepilnības, VZD teritoriālā struktūrvienība pārtrauks būves kadastrālo uzmērīšanu un šo pakalpojumu atteiks.

Mazinās garās rindas

Līdz ar izmaiņām būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumos VZD paredz, ka mazināsies pieprasījums, lai saņemtu būvju kadastrālās uzmērīšanas pakalpojumu. Paaugstināts pieprasījums izveidojās, jo līdz 2022. gada 1. oktobrim ekspluatācijā bija jānodod būves, kuru būvniecība sākta un būvatļauja tika saņemta pirms 2014. gada 1. oktobra.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/349829-vienkarso-buvju-kadastralas-uzmerisanas-procesu-2023

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", kas nosaka, ka norāžu gadījumā par noziedzīgu darbību var nākties deklarēt mazāk nekā 10 000 eiro vešanu pāri ārējai robežai.

Latvijas ārējā robeža ir robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī lidosta.

Kompetentās iestādes amatpersona būs tiesīga pieprasīt, lai persona, kura šķērso valsts ārējo robežu un ved pāri mazāk nekā 10 000 eiro, aizpilda skaidras naudas deklarāciju, ja būs norādes par to, ka skaidra nauda ir saistīta ar noziedzīgu darbību. Personai būs pienākums nekavējoties aizpildīt un iesniegt skaidras naudas deklarāciju, tajā sniegto ziņu patiesumu apliecinot ar parakstu.

Kompetentās iestādes būs Valsts ieņēmumu dienests, kā arī Valsts robežsardze, taču robežsardze tikai uz valsts ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kur muitas kontrole nav paredzēta. Šodien pieņemto likuma izmaiņu anotācijā skaidrots, ka šādas tiesību normas nepieciešamas, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu aprites riskus Eiropas Savienībā (ES), tai skaitā Latvijā.

Tāds pats regulējums attiecināts arī uz nepavadītu skaidru naudu. Likumā precizēts, ka nepavadīta skaidra nauda ir nauda sūtījumā bez pārvadātāja.

Savukārt jau līdz šim likumā ir noteikts pienākums deklarēt skaidras naudas 10 000 eiro vai lielākā vērtībā vešanu pāri ārējai robežai.

Grozījumi veikti, lai īstenotu cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un teroristu finansēšanu un iestrādātu ES regulas normas, skaidrots anotācijā. Tajos precizēta skaidras naudas definīcija, kā arī vairākas administratīvas lietas.

Tā kā Latvijā pašlaik netiek nodrošināta skaidras naudas deklarācijas un skaidras naudas informācijas atklāšanas deklarācijas iesniegšana elektroniski, izmaiņu autori norāda, ka ar šodien pieņemtajiem grozījumiem šis jautājums atrisināts. Noteikts, ka deklarācijas pieejamas robežšķērsošanas vietās papīra formā, kā arī kompetentās iestādes tīmekļa vietnē, un ka tās jāiesniedz kompetentās iestādes amatpersonai.


https://nra.lv/latvija/412007-pienem-grozijumus-par-skaidras-naudas-deklaresanu-skersojot-valsts-arejo-robezu.htm

“Kā sadalīt zemnieku saimniecību, šķirot laulību? Pēc kādiem principiem to dara? Vai iespējams, ka to sadala tā, lai viena puse nepaliek zaudētājos?” – jautā Veronika Jēkabpils novadā.

Zemnieku saimniecības manta

Zvērinātas advokātes Violetas Zeppas-Priedītes palīdze Krista Niklase klāsta, ka zemnieku saimniecības pārvaldību, mantas lietošanu un rīkošanos ar to regulē likums Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu un zemnieka vai zvejnieka saimniecību, Civillikums un statūti, ja tādi zemnieku saimniecībā pieņemti.

Tiesa, šis likums neregulē zemnieku saimniecības īpašnieku laulības šķiršanas gadījumus atšķirībā no citām likumā regulētajām saimniecībām (piemēram, ģimenes uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju īpašnieku laulības šķiršanas gadījumā).

Toties tas regulē nosacījumus attiecībā uz zemnieka saimniecības mantu, rīcību ar to un īpašnieka mantisko atbildību. Proti, likums paredz, ka zemnieka saimniecības mantu veido zemnieka saimniecības īpašnieka manta. Attiecīgi zemnieku saimniecības īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu. Tāpēc, šķirot laulību, nepieciešams identificēt, kāda zemnieku saimniecības manta atzīstama par laulāto kopīgu un kāda – par atsevišķu mantu.

Jāvienojas par kopīgās mantas sadali

Laulātie var vērsties pie zvērināta notāra, lai šķirtu laulību, ja par to ir vienojušies un nav kopīgas mantas. Ja ir kopīga manta, pie notāra laulību iespējams šķirt, ja starp abiem nepastāv strīds par mantas sadali.

Ja tomēr pastāv strīds, laulību var šķirt tiesa, taču arī tad laulātajiem jāvienojas par kopīgās mantas sadali. Tiesa arī nešķir laulību, ja attiecīgas prasības nav izšķirtas pirms laulības šķiršanas un netiek celtas kopā ar prasību par laulības šķiršanu.

Civillikuma 89. pants paredz – abu laulāto kopīga manta ir viss, ko laulības laikā iegūst kopīgi vai viens no viņiem, bet ar abu līdzekļiem vai otra laulātā darbības palīdzību. Šaubu gadījumā jāpieņem, ka manta pieder abiem līdzīgās daļās.

Savukārt Civillikuma 91. pants nosaka – laulātā atsevišķa manta ir, piemēram, manta, kas viņam piederējusi pirms laulības vai ko laulātie līgumā noteikuši par atsevišķu mantu, kā arī laulātā atsevišķās mantas ienākumi, kas nav nodoti ģimenes un kopīgās mājsaimniecības vajadzībām, un manta, ko viens laulātais ieguvis bez atlīdzības laulības laikā.

Jāvērtē konkrētie apstākļi

“Katrs gadījums vērtējams atsevišķi, lai noskaidrotu, vai zemnieku saimniecības manta ir laulāto kopīga manta, kas pieļautu tās dalīšanu starp abiem laulātajiem, vai arī atsevišķa manta, kas, šķirot laulību, paliek tikai mantas īpašniekam. Līdz ar to jāvērtē dažādi apstākļi, piemēram, vai konkrēto zemnieku saimniecības mantu ieguva laulības laikā vai pirms tās, kuram no laulātajiem un kādās daļās ir nostiprinātas īpašumtiesības, vai manta iegūta ar laulāto kopējiem vai viena laulātā līdzekļiem vai arī ar otra laulātā cita veida darbības palīdzību, vai varbūt manta iegūta kā dāvinājums pirms laulības.

Jāņem arī vērā, ka tiesu praksē ir skatītas lietas par īpašuma statusa noteikšanu situācijās par zemnieku saimniecības zemi, kas laulības laikā piešķirta vienam laulātajam lietošanā, bet vēlāk izpirkta par abu laulāto privatizācijas sertifikātiem. Tāpēc arī šādiem apstākļiem jāpievērš uzmanība, šķirot laulību,” skaidro Krista Niklase.

Šķirot laulību, jāvērtē dažādi ar zemnieku saimniecībā ietilpstošo mantu saistīti apstākļi. Juriste iesaka – lai sadalītu zemnieku saimniecību tā, lai viens laulātais nepaliktu zaudētājos, ieteicams pirms laulības izšķiršanas vienoties par mantas sadali, kas noteikti ietaupīs resursus, kā arī ļaus pašiem vienoties par mantas sadali pēc saviem ieskatiem.

Tādā gadījumā jāvēršas ar laulāto kopīgu iesniegumu par laulības šķiršanu pie notāra. Par kopīgās mantas sadali laulātajiem jānoslēdz vienošanās, tā var būt pašu sagatavota vai vienošanās sagatavošanu uzticēt notāram. Šķirot laulību pie notāra, iespējams iegūt konsultāciju, kā dalāma manta. Notārs var vadīt arī mediāciju, kurā laulātie cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos.

Ja laulāto viedokļi atšķiras, strīds izšķirams tiesā.

Ielāgo!

Par mantas sadali zemnieku saimniecībā laulātajiem jāvienojas, pirms izšķir laulību.

Der zināt!

Laulātajam, kurš apgalvo, ka konkrētā ir viņa atsevišķa manta, ir pienākums attiecīgi – piemēram, ar maksājuma uzdevumiem, apliecinājumiem par izdevumu segšanu un citiem rakstveida pierādījumiem – to pierādīt.


https://www.la.lv/ka-dalit-zemnieku-saimniecibu-skir-oties

Marts sakustinājis ledu ne tikai Latvijas ūdenstilpēs, bet arī nekustamo īpašumu tirgū – rosība notiek, taču saukt to par atkusni būtu pāragri.

Mājokļu segmentā, īpaši Rīgā un Pierīgā, parādījusies aktivitāte. Potenciālie pircēji kļuvuši elastīgāki savos nosacījumos, apsverot arī otrreizējā tirgus piedāvājumu, turpretī pārdevēji cenas šūpot negrib, tādējādi paildzinot objekta pārdošanai nepieciešamo dienu skaitu. Salīdzinot ar 2022. gada nogali, sērijveida dzīvokļu piedāvājums Rīgā palielinājies par 15%, bet īrei pieejamo dzīvokļu skaits sarucis par 6%. Vairumā gadījumu pircēji lūkojas pēc kvalitatīva, dzīvošanai gatava mājokļa – par šādiem īpašumiem pircēji gatavi pacīnīties, turklāt 31% darījumu notiek bez kredīta piesaistes, secināts nekustamo īpašumu aģentūras "Latio" jaunākajā "Mājokļu pircēju pārliecības indeksā".

"Mājokļu pircēju pārliecības indeksa" dati par martu:

• 83 dienas – vidēji tik ilgs laiks bijis nepieciešams, lai pārdotu mājokli par tirgus cenu (februārī – 85; janvārī -80; decembrī – 70; novembrī – 61; oktobrī – 45; septembrī – 36);
• 5% mājokļu pārdoti viena mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža (februārī – 4%; janvārī – 4%; decembrī – 5%; novembrī – 5%; oktobrī – 8%; septembrī – 12%);
• 51% pārdevēju ir prasījuši tirgus situācijai nesamērīgi augstu cenu (februārī – 50%; janvārī – 52 %; decembrī – 52%; novembrī – 51%; oktobrī – 55%; septembrī – 58%);
• 2% pircēju ir piedāvājuši augstāku cenu nekā norādīts sludinājumā (februārī – 1%; janvārī – 1%; decembrī – 1%; novembrī – 1%; oktobrī – 2%; septembrī – 2%);
• 31% darījumu notikuši bez kredītu piesaistes (februārī – 30%; janvārī – 29%; decembrī – 29%; novembrī – 28%; oktobrī – 26%; septembrī – 26%).

Martā jauno projektu cena otrreizējā tirgū Rīgas centrā vidēji svārstās ap 2500 EUR/ m², bet apkaimēs – 1930 EUR/ m² jeb par 2% mazāk nekā 2022. gada 4. ceturksnī. Līdz marta vidum galvaspilsētas apkaimēs reģistrēti 90 šādi darījumi. Vairāk nekā puse jeb 59% darījumu jauno projektu otrreizējā tirgū Rīgas centrā notikuši par 2000-3000 EUR/ m², bet gandrīz ceturtā daļa – 3000-4000 EUR/ m² cenu diapazonā. Runājot par mājokļiem sērijveida projektos, vidējās darījuma cena Rīgas apkaimēs nedaudz pārsniedz 1000 EUR/ m² - iepriekš šāds cenu līmenis novērots 2021. gada vasarā. Pieprasītākās apkaimes pēc darījumu skaita ir Purvciems (13%), Ķengarags (13%) un Imanta (10%), bet projektu ziņā priekšroka visbiežāk tiek dota lietuviešu projektiem. Konkrētās apkaimes ir populāras arī otrreizējā tirgus jauno projektu segmentā: pērn visvairāk darījumu notikuši projektos "Ķengaraga zieds", "Kaivas kvartālā", "Salnas 21" un "Jaunā Teika", savukārt Rīgas kreisajā krastā augstākā interese bijusi Imantas projektam "Metropolia". Kopumā šajos projektos pārdoti vairāk nekā 160 mājokļu, taču jāņem vērā, ka tie ir liela mēroga projekti ar apjomīgiem ēku kompleksiem un plašu piedāvājumu.

Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, martā nedaudz pieaugusi pircēju interese pēc kvalitatīviem, dzīvošanai gataviem īpašumiem, prioritāri ņemot vērā tādus faktorus kā ērta lokācija, augsta energoefektivitāte un mūsdienīga apdare. Mājokļu tirgū šādu īpašumu nav daudz, tādēļ pircēji ir gatavi pacīnīties un piedāvāt augstāku cenu par sludinājumā norādīto – šādu pircēju īpatsvars šobrīd ir 2%. Vairāksolīšanas īpatsvars gan saglabājies nemainīgs kopš 2022. gada vasaras beigām, kad mājokļu tirgū sāka parādīties sabremzēšanās pazīmes.

Šobrīd mājokli par tirgus cenu īpašnieks vidēji var pārdot divu ar pusi mēnešu laikā. Salīdzinājumam – pērnā gada septembrī tam nepieciešamais laiks bija vien 36 dienas. Vidēji 5% no visiem īpašumiem tiek pārdoti mēneša laikā no sludinājuma publicēšanas brīža – kopš februāra šādu mājokļu īpatsvars palielinājies par vienu procentpunktu. Galvenokārt situāciju ietekmē objekta cena, kuru īpašnieki nav gatavi pazemināt, neskatoties uz zemo pieprasījumu. Liela daļa īpašnieku ziemas mēnešos ieņēma nogaidošu pozīciju, vērojot nekustamā īpašuma tirgus dinamiku no malas un cerot uz pircēju intereses pieaugumu pēc apkures sezonas beigām. Ekspertu prognozes liecina, ka tie īpašnieki, kas nesamazināja cenas ziemas periodā, negrasās to darīt arī tagad. Mājokļu piedāvājumā tik tiešām atrodami īpašumi par tirgus situācijai neadekvāti augstām cenām, kas pircēju "meklē" jau ilgāk kā pusgadu – lielākoties tie ir dzīvokļi sērijveida projektos, kas tiek pārdoti līdz pat 20% dārgāk nekā to faktiskā tirgus vērtība. Ja šādi īpašumi tiktu izlikti pārdošanā par tirgus līmeņa cenām, pircējs visticamāk atrastos jau mēneša laikā.

Trešdaļa darījumu notiek bez kredīta piesaistes, savukārt 69% īpašumu iegādājas ar aizdevumu, turklāt, kā novērots, martā pircēji pirmajai iemaksai atvēlējuši krietni lielākas summas. Ņemot vērā arvien pieaugošo Euribor, kas visos likmes periodos šobrīd pārsniedz 3%, tādējādi sadārdzinot arī kredītmaksājuma apmēru, potenciālie pircēji meklē papildus veidus, kā veiksmīgāk realizēt plānoto īpašuma iegādi. Aktīvi tiek izmantotas ne tikai Altum programmas un personīgie ieguldījumi, bet arī piesaistīta radu palīdzība un pārdoti mantojumos iegūtie īpašumi.

"Daļa pircēju veikuši savdabīgu eksperimentu: objekti, kas rudenī tika izņemti no piedāvājuma, šobrīd sāk atgriezties sludinājumos, tādējādi īpašniekiem pārbaudot izmaiņas pircēju pieprasījumā un reakciju uz šā brīža īpašumu cenām. Pacietība sāk atmaksāties, proti, pircēji, kas nogaidījuši ar īpašuma iegādi, šobrīd kļuvuši daudz elastīgāki. Lai gan ievērojama pircēju daļa turpina raudzīties jauno projektu virzienā, tiek apsvērts arī otrreizējais tirgus kā starpposms ceļā uz mājokli pirmreizējā jaunajā projektā. Tāpat novērots intereses pieaugums saistībā ar zemes gabala iegādes iespējām, " stāsta "Latio" tirgus analītiķe Ksenija Ijevleva.

Krietni lēnāk reaģē mājokļu tirgus reģionos. Pircēju aktivitāte Vidzemē** joprojām ir nogaidoša, intereses ziņā izceļas Cēsis un Valmiera, taču izvēli apgrūtina piedāvājuma trūkums – īpaši lauku īpašumiem un tehniski labā, kvalitatīvā stāvoklī esošiem dzīvokļiem par adekvātu tirgus cenu. Vairumā gadījumu darījumi notiek ar bankas finansējumu. Zemgalē tirgus ir rosīgāks un pircēji ir gatavi iesaistīties arī vairāksolīšanā; šāda situācija vērojama Jelgavā un tās novadā. Turklāt visai liels darījumu īpatsvars notiek par saviem personīgajiem līdzekļiem. Tāpat vērojama aktivitāte jaunu īres dzīvokļu un privātmāju lauciņā, top jauni projekti ilgtermiņa īrei.

Latgalē samazinājies to darījumu skaits, kas notikuši ar bankas finansējumu – lielākoties tiek iegādāti labas kvalitātes dzīvošanai gatavi īpašumi par tirgum atbilstošām cenām, kas jaunajam īpašniekam neprasa papildu ieguldījumus. Pircēji lēmumu par iegādi pieņem salīdzinoši ātri, jo šādu tehniski labā stāvoklī esošu īpašumu piedāvājums ir ļoti ierobežots. Daugavpilī un Rēzeknē trūkst jauno projektu un ēku renovācija norit gausi, tādēļ pamatā piedāvājumu veido otrreizējais tirgus. Privātmājas, kas neprasa lielus ieguldījumus un pārbūves, var pārdot divu līdz trīs nedēļu laikā, turpretī īpašumus ar cenām krietni virs tirgus līmeņa īpašnieki pārdod nevar jau vairāk nekā gadu, vienlaikus arī neapsverot domu par cenas samazināšanu. Lai šādiem īpašniekiem atspoguļotu reālo tirgus situāciju, nekustamo darījumu vadītājiem jāpieliek pūles un jāsagatavo detalizēta tirgus analīze ar līdzvērtīgiem darījumiem.


https://www.db.lv/zinas/euribor-bubulis-biede-mazak-atgriezas-pirceju-interese-par-majoklu-iegadi-511251

• Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi," norāda kompānijas pārstāvji.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzskata, ka otrdien, 11.aprīlī, Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru kabinets, var tikt kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, KEM skaidri un gaiši pasaka - Latvijas valdībā nemeklēs veidus, kā atbalstīt LNG ekosistēmas izveidi valsts interesēs, bet meklēs veidus, kā turpināt vairot Latvijas enerģētisko atkarību no kaimiņvalstīm. AS "Latvenergo" jau ir sniedzis līgumiskas garantijas Klaipēdas LNG terminālim Lietuvā par tā izmantošanu 10 gadus, bet tagad Latvijas valdība uzdevusi KEM meklēt veidus, kā veicināt Paldisku termināļa tapšanu Igaunijā.

Kompānijā atzīmē, ka "Skulte LNG Terminal" nav saprotams, kāpēc Latvijas valdība un KEM tik ļoti nevēlas izmantot Latvijas dabisko konkurences priekšrocību un atbalstīt ražojošas un eksportējošas nozares izveidi, kāpēc atsakās no iespējas kļūt par Baltijas un visa reģiona gāzes apgādes centru.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve kopā ar LNG infrastruktūru Skultē būtu risinājums enerģētiskās neatkarības iegūšanai un arī ļautu Latvijai piedalīties tirgū kā patstāvīgam spēlētājam, un veicināt premjera piesaukto ekonomikas transformāciju. Terminālis sasaistē ar Inčukalnu Latvijai nodrošinātu iespēju iegādāties gāzi vasaras mēnešos, kad tā ir lētāka, un noglabāt to apkures sezonai, kā arī sekmēt Latvijas kā gāzes tirdzniecības centra izveidi.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji arī vērš uzmanību uz KEM paziņojumā minēto, ka Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu. Balstoties uz KEM visaptverošu analīzi un, ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās intereses, Ministru kabinets ir uzdevis KEM sākt darbu pie nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināļa izmantošanai ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošumu.

Pēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvju paustā, nav skaidrs, kur ir pieejama šī "visaptverošā analīze", ja tā nav bijusi publiski pieejama līdz šim, un kā tieši izzinātas Latvijas iedzīvotāju intereses atbalstīt termināļa būvniecību Igaunijā. Turklāt, lai saņemtu īpašus nosacījumus Paldisku termināļa izmantošanā un Igaunijas valdība tiem piekristu, Ministru kabinetam ir vai būs jāsniedz kādi ticami solījumi. Tāpat kompānijas pārstāvjiem nav skaidrs, kas ir šie plānotie solījumi, ko Latvija ir gatava garantēt Igaunijai, bet nav gatava sniegt attīstītājiem Latvijā un kāpēc.

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka Paldisku LNG terminālim ir nepieciešams līdzvērtīgs kuģis kā Inko terminālī Somijā, kam nomas maksa ir 60 miljoni eiro gadā. Jebkāda dalība Paldisku terminālī Latvijas patērētājiem izmaksās ļoti dārgi, jo izmaksas būs jādala tikai uz Latvijas un Igaunijas patērētājiem un Latvijai būs jāsedz izmaksu lielākā daļa, jo Latvijas patēriņš ir aptuveni 2,5 reizes lielāks nekā Igaunijas. Tajā pašā laikā Skulte LNG termināla izbūves izmaksas būs 150 miljoni eiro.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, KEM paziņojumā teikts, "lai veiktu padziļinātu izpēti par Skultes LNG termināļa nepieciešamību un kopējām reģiona dabasgāzes nozares attīstības tendencēm, KEM ir strādājusi ar nozares ekspertiem investoriem un citām iesaistītajām pusēm. Pēc iegūtās informācijas, tika secināts, ka šajā brīdī nevieni no iesniegtajiem projekta sadarbības nosacījumiem nav vērtējami kā komercspējīgi vai operatīvi īstenojami, kā arī šāda termināļa izbūve nav iespējama bez būtiskām priekšrocībām un garantijām no valsts puses".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji uzsver, ka valdība nav nekādā veidā strādājusi ar kompāniju kā potenciālo investoru, tāpēc "Skulte LNG Terminal" gadījumā tas neatbilst patiesībai. Valdība un KEM nav atsaukusies uz vairākkārtējiem aicinājumiem tikties, kas, "Skulte LNG Terminal" pārstāvju ieskatā, neliecina par labu pārvaldību.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka KEM paziņojumā teikts, "lai neradītu papildu finansiālo slogu patērētājiem un nenonāktu pretrunā klimata politikas mērķiem un iedzīvotāju interesēm, KEM, izvērtējot ministrijas rīcībā esošo informāciju, secina, ka ar esošā patēriņa līmenī reģionā papildus jau esošajiem termināļiem Lietuvā un Somijā un rezerves piestātni Igaunijā, nav iespējams izbūvēt komerciāli pašpietiekamu sašķidrinātās dabasgāzes termināli".

"Skulte LNG Terminal" pārstāvji norāda, ka klimata mērķu arguments šajā kontekstā ir demagoģisks. Gāzes patēriņš Latvijā nesamazināsies no tā, ir vai nav Latvijā LNG terminālis. Tas saruks, kad Latvijas elektrības ražošanas metodoloģija mainīsies par labu atjaunojamai enerģētikai.

Tāpat "Skulte LNG Terminal" pārstāvji min, ka tuvākajos gados, jo īpaši atslēdzoties no BRELL loka, Latvija būs atkarīga no dabasgāzes, kas tiek izmantota elektroenerģijas un siltuma ražošanas TEC. Vēsturiski Latvija ir lielākais gāzes patērētājs Baltijā, tāpēc "Skulte LNG Terminal" pārstāvjiem nav skaidrs, kāpēc KEM ieskatā Latvijai jāgarantē un jāpadara Igaunijas terminālis "komerciāli pietiekamāks", bet ne Latvijā paredzētais.

Jau ziņots, ka valdība ir noraidījusi jebkādu finanšu garantiju sniegšanu Skultes LNG termināļa attīstītājiem.

Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV) skaidroja, ka šīs terminālis varētu tikt uzbūvēts, ja kāds no attīstītājiem pabeigs ietekmes uz vidi novērtējumu un uz komerciāliem pamatiem uzbūvēs šo termināli.

Tāpat Čudars uzsvēra, ka KEM ir saņēmusi valdības mandātu turpināt sarunas ar Igauniju par Paldisku LNG termināļa kopīgu izmantošanu, kā arī esot jāturpina darbs, lai risinātu situācijas, kad LNG piegādes potenciāli tiek apgrūtinātas kādu tehnisku iemeslu dēļ.

Ministrs skaidroja, ka salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumā, kad "valdība stresa apstākļos pieņēmusi virkni lēmumu", patlaban LNG piegāžu infrastruktūra reģionā ir būtiski palielinājusies. Turklāt dabasgāzes patēriņš reģionā ir par 30% mazāks nekā jau esošo LNG termināļu piegādes jauda.

Otrdien, 11.aprīlī, Ministru kabinets izskatīja KEM informatīvo ziņojumu par Skultes LNG termināļa projekta potenciālu.

Diskusijas par sašķidrinātās dabasgāzes termināļa infrastruktūras attīstību Latvijā sākās jau pirms dabasgāzes tirgus satricinājumiem 2021.gada nogalē, kā arī 2022.gadā, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Šajā laikā būtiski ir mainījies reģiona dabasgāzes sistēmas konteksts - 2022.gadā darbību sāka Lietuvas un Polijas starpsavienojums, 2022.gada nogalē darbu uzsāka Inkoo terminālis Somijā, un 2022.gada laikā tika izbūvēta potenciāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa piestātne Paldiskos, Igaunijā. KEM uzsver, ka ar šādu reģiona sašķidrinātās dabasgāzes tīklu, Latvijai tiek nodrošināta infrastruktūras pieejamība.

Šobrīd Ministru kabinets ir devis uzdevumu KEM, sadarbībā ar atbildīgo Igaunijas valsts pārvaldes iestādi, sākt darbu pie iespējamo nosacījumu izstrādes kopīgai Paldiski termināla izmantošanai, ar mērķi stiprināt dabasgāzes apgādes drošuma Latvijā. Paldiski termināls kopš 2023.gada marta ir pilnībā pārgājis Igaunijas valsts īpašumā.

Tāpat vēstīts, ka 2022.gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim, taču valsts garantijas gāzes piegādēm caur to nesniedza. Turpmākajos mēnešos "Skulte LNG Terminal" atrada stratēģisko investoru un iesniedza priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām, taču valdība februāra beigās noraidīja investora piedāvātos sadarbības nosacījumus.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš LTV pauda, ka valdība nav atteikusies no pozīcijas, ka Latvijai drošības apsvērumu dēļ būtu vajadzīgs savs LNG termināls.

Kariņš skaidroja, ka iespējamā investora piedāvājumu valdība noraidījusi tāpēc, ka tajā valstij bija izvirzītas pārāk lielās prasības, bet valdība jau sākotnējās lemšanas laikā bija formulējusi nostāju, ka ļaus būvēt šādu termināli, bet bez īpaši labvēlīgām garantijām privātajam attīstītajam.

KEM tika uzdots turpināt darbu pie termināla izveides, tostarp izskatot iespēju projektā iesaistīt valsts akciju sabiedrības un nodrošinot tām nepieciešamo finansējumu.


https://nra.lv/latvija/411163-skulte-lng-terminal-aicina-valdibu-neatteikties-no-idejas-par-saskidrinatas-dabasgazes-terminala-buvniecibu-latvija.htm

Mežs un zeme, uz kā tas atrodas, ir vērtība - tā pārdošana vai apsaimniekošanas pakalpojuma nolīgšana ir nozīmīgs lēmums, kuru veicot jābūt piesardzīgam, jo nekustamais īpašums ir populārs krāpnieku mērķis. Inflācijas laikā krāpniecības un zādzības īpaši pieaug - labticīgi mežu īpašnieki meklē papildu ienākumus un krāpnieki pastiprināti meklē aizvien jaunus guvumus.

Kā atpazīt krāpniekus? Biežāk sastopamie krāpniecības veidi

Bieži sastopami ir negodīgi starpnieki - uzņēmumi, kas pamanījušies iegūt meža īpašnieku datus - adresi, telefona numuru. Šādus datus aizsargā likums un to ieguve ir nelikumīga, tāpēc zvans no kāda potenciālā meža pircēja jau ir pirmais brīdinājuma signāls, ka šī mijiedarbība notiek ar potenciālo krāpnieku.

Vēl kāda no iespējamās krāpšanas pazīmēm pārsvarā ir darījumā piedāvātā cena. Turklāt šie darījumi lielākoties norisinās zibenīgā ātrumā, krāpnieki vēlas negodīgo darījumu noslēgt ātri, mākslīgi to steidzinot un nosakot kārdinoši izdevīgu īpašuma cenu. Process ir straujš un īss - nereti īpašums tiek pārdots vienā līdz divās nedēļās.

Aizdomīgs faktors ir arī vēlme kārtot darījumu bez notāra iesaistes un uzrādīt dokumentus, kas nav notariāli apstiprināti. Tādēļ ieteicams vienmēr iet garāko, bet drošāko ceļu un iepriekš pārliecināties par darījuma un dokumentu likumību.

Krāpnieki kļūst aizvien radošāki. Reizēm viņi maina reālu uzņēmumu rekvizītus, lai izkrāptu naudu - internetā tiek manipulēti šie dati un mijiedarbība notiek nevis ar reāli eksistējošu firmu, bet ar krāpnieku firmu. Līdzīgi, piemēram, darījuma procesā pēkšņi tiek paziņots, ka uzņēmums maina nosaukumu, bankas kontu vai citus nozīmīgus datus.

Kā neļaut sevi apmānīt?

Lai pasargātu sevi un mežu, svarīgi turēt acis vaļā un doties cauri pārdošanas vai pakalpojumu nolīgšanas procesam lēnprātīgi. Uzmeklē savu potenciālo darījuma partneri pats un neatsaucies uz piedāvājumiem, kurus Tev piedāvā telefona zvanos vai ierodoties Tavā īpašumā. Turklāt vienmēr ieteicams salīdzināt 2-3 dažādus piedāvājumus.

SIA Dizozols atgādina, ka vajadzētu painteresēties par to, kādas ir uzņēmuma atsauksmes un tā reputāciju, pieredzi, apgrozījumu, darbiniekiem. Saglabā mieru un nekad nesteidzies, pieņemot lēmumu! Neuzķeries uz steidzināšanu, spiediena izdarīšanu ar konkrētā brīža augstajām pieņemšanas cenām vai zemajām izstrādes izmaksām.

Jūs pieņemat lēmumus par savu īpašumu – savu un savas ģimenes banku, kas var jums nest ienākumus gan šobrīd, gan vēl paaudzēm ilgi. Tāpēc izdariet no savas puses visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka saņemat labāko iespējamo piedāvājumu tirgū, turklāt no droša un uzticama darījuma partnera.

Svarīgi: kādi norēķinu veidi jāpieprasa, lai garantētu maksimāli drošus darījumus?

Slēdzot līgumu par apsaimniekošanu, vienmēr vajag prasīt kaut daļēju priekšapmaksu – lai tā kalpo kā drošības garants vēl pirms tiek uzsākti mežizstrādes darbi – kā uzņēmuma leģitimitātes apliecinājums. Turklāt līgumā uzreiz vajag paredzēt norēķinu kārtību. Tā var atšķirties atkarībā no klienta vēlmēm, īpašuma izmēra un veicamajiem darbiem, bet uzreiz vajadzētu atrunāt, vai samaksa tiks veikta pēc katras aizvestās kokmateriālu kravas, reizi nedēļā, reizi mēnesī vai tad, kad darbi īpašumā būs pabeigti.

Pārdodot cirsmas un augošus kokus, vajadzētu izvēlēties visdrošāko norēķinu formātu, lai nevienā brīdī vienlaikus nenodotu savu īpašumu un samaksu par to vienās rokās. Respektīvi – visdrošākais variants būtu vienoties par konkrētu sadarbības modeli – naudas ieskaitīšanu darījuma kontā vai nodošanu glabāšanā notāram līguma slēgšanas brīdī, lai tā atrastos drošībā līdz visu formalitāšu sakārtošanai, nodrošinot īpašniekam pilnīgu drošību.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/552290-ka-neiekrist-krapnieku-lamatas

Lai gan kopš 2017 .gada Latvijas dabasgāzes tirgus ir atvērts, mājsaimniecībām līdz šim bijusi iespēja turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam no publiskā tirgotāja - AS “Latvijas gāze” - par regulētu cenu. Vēl gāzi par tirgus cenu piedāvāja AS “Latvenergo” ar zīmolu “Elektrum”. No 1. maija tirgus tiks pilnībā atvērts un publiskā tirgotāja vairs nebūs. Tomēr neizskatās, ka tādēļ Latvijas iedzīvotājiem parādīsies daudz alternatīvu, jo šobrīd pakalpojumu mājsaimniecībām piedāvās vēl tikai viens papildus komersants. Arī prognozes par jaunu tirgotāju ienākšanu šajā segmentā un mājsaimniecību aktivitāti šobrīd ir mērenas.

Tirgus pakāpeniskā atvēršanās

Latvijā dabasgāzes tirgus tika atvērts 2017.gadā, bet, lai nodrošinātu pakāpeniskumu, mājsaimniecību lietotājiem pēdējos gados ir bijusi izvēle – turpināt saņemt dabasgāzi kā saistītajam lietotājam par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātu dabasgāzes tarifu vai arī iegādāties dabasgāzi par tirgus jeb neregulētu cenu no jebkura dabasgāzes tirgotāju reģistrā reģistrēta komersanta, kas nodrošina dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecību lietotājiem. Līdz šim vienīgais šāds komersants bija AS “Latvenergo”.

Enerģētikas likuma grozījumi paredz, ka no šī gada 1.maija likuma pants par publisko tirgotāju zaudēs spēku, un dabasgāzes tirgus mājsaimniecībām Latvijā būs pilnībā atvērts. Kā skaidroja SPRK, tas nozīmē, ka regulēts tarifs saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām vairs nepastāvēs un dabasgāzes cena tiks noteikta abām pusēm – mājsaimniecībai un dabasgāzes tirgotājam – savstarpēji vienojoties.

Savukārt attiecībā uz “Latvijas gāzi” - SPRK vairs neveiks tās iesniegto dabasgāzes tarifu aprēķina pārbaudi. SPRK gan vēl arvien noteiks dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas tarifus sistēmas operatoram AS “Conexus Baltic Grid”, un sadales pakalpojumu tarifu – sadales sistēmas operatoram AS “Gaso”.

SPRK skaidroja, ka tirgus atvēršanas principi likuma regulējuma līmenī elektroenerģijas un dabasgāzes nozarēs veidoti līdzīgi. Atskatoties uz elektroenerģijas tirgus atvēršanu 2015.gadā, mājsaimniecībām bija iespēja vai nu izvēlēties citu elektroenerģijas tirgotāju, vai turpināt saņemt elektroenerģiju no “Latvenergo”, kas iepriekš bija elektroenerģijas publiskais tirgotājs. Tiem, kuri turpināja pakalpojumu saņemt no “Latvenergo”, nemainot produkta veidu, elektroenerģija tika piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros. Līdzīgi kā elektroenerģijas apgādē, arī dabasgāzes tirgotājiem pakalpojuma piedāvājumos mājsaimniecību lietotājiem būs jāiekļauj universālā pakalpojuma piedāvājums.

SPRK uzraudzīs, vai dabasgāzes tirgotājs, izsakot universālā pakalpojuma piedāvājumu, ir ievērojis visus normatīvajos aktos noteiktos nosacījumus.

“Atteikšanās no saistītā lietotāja regulējuma primārais mērķis ir veicināt arvien lielāku dabasgāzes tirgotāju interesi par darbības uzsākšanu mājsaimniecību segmentā. Tādējādi tiks sekmēta lielāka konkurence dabasgāzes tirdzniecībā un veicināta dabasgāzes tirdzniecība par ekonomiski pamatotām un konkurētspējīgām cenām,” skaidroja SPRK.

“Latvijas gāzes” valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis gan norādīja, ka būtībā tirgus ir atvērts jau kopš 2017.gada, un vienīgais tirgotājs, kas joprojām strādā regulētā vidē, ir “Latvijas gāze”.

“Mēs kā publiskais tirgotājs esam regulētā tirgū, visi pārējie tirgotāji var piedāvāt mājsaimniecībām gāzi, un viņi to arī dara. Tāpēc gāzes līgumu portfeļi ir izveidojušies gan "Latvenergo", gan citiem tirgotājiem. No 2017.gada tā bija ļoti negodīga konkurence pret mums, jo tajā brīdī, kad mēs nopirkām gāzi labāk un cena auga, mūsu tarifs bija zemāks un visi konkurenti nevarēja ar mums cīnītie. Tajā brīdī, kad cena krita, bet mūsu tarifi bija apstiprināti uz pusgadu, visi konkurenti varēja piedāvāt par vienu eirocentu zemāk un cerēt atšķelt no mūsu portfeļa mājsaimniecības,” līdzšinējo tirgu raksturoja Kalvītis, piebilstot, ka savukārt no 1.maija visi būs vienādos apstākļos, jo “Latvijas gāze” tiks atbrīvota no šī pienākuma. “Mēs vienkārši dabūsim brīvlaišanas biļeti un mums vairs nebūs publiskā pienākuma rūpēties par mājsaimniecību enerģētisko drošību, tas tagad gulsies uz visu tirgu,” uzsvēra Kalvītis.

Kavēšanās ar noteikumiem

Universālā pakalpojuma pēdējās garantētās piegādes nosacījumi ietverti Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātājos Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos. Noteikumus valdība apstiprināja tikai 4.aprīlī un tirgotāji ir pauduši, ka to izstrāde ir būtiski novēlota.

Galvenokārt, tas ietekmē “Latvijas gāzi”, jo paredzēts, ka mājsaimniecības, kas neizvēlas citu tirgotāju, turpina pakalpojumu saņemt no uzņēmuma, kas līdz 30.aprīlim pilda publiskā tirgotāja funkciju. Šiem klientiem dabasgāze tiks piegādāta universālā pakalpojuma ietvaros.

“Mums jau 15.martā būtu jāinformē klienti, lai viņi var domāt par līgumu pārslēgšanu vai tirgotāja maiņu, jo, ja 1.maijā kāds gribēs būt pie cita tirgotāja, tas ir jāizdara līdz aprīļa sākumam,” situāciju iezīmēja Kalvītis.

Arī “Elenger”, kas plāno dabasgāzi mājsaimniecībām sākt tirgot no 1.maija, valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte atzina, ka dabasgāzes tirgus atvēršanas regulējums Latvijā ir ļoti novēlots, kas gan nemainīšot "Elenger" plānus par dabasgāzes piegādi mājsaimniecībām.

Uzņēmumu viedoklim gan nepiekrīt enerģētikas eksperts Gunārs Valdmanis. Viņaprāt, noteikumu apstiprināšanas brīdim nav nozīmes, jo “universālais pakalpojums noteikti tiks apstiprināts”. Valdmanis skaidroja, ka tas noteiks savdabīgus cenu griestus, kā arī diapazonu cenām, ar kurām tirgotāji varēs operēt.

“Universālās cenas ietekme veidosies ilgtermiņā. Ir sagaidāms, ka tirgotāji, īpaši valsts kapitālsabiedrības, centīsies šo cenu noteikt ekonomiski pamatotu un piesaistīt vairumtirdzniecības cenai,” teica Valdmanis, skaidrojot, ka universālais pakalpojums būs kā garants, ka ilgtermiņā tirgotājiem nav iespējams veidot ļaunprātīgas virspeļņu.

“Ja paskatāmies uz citiem pakalpojumiem, cenu konkurence parasti veidojās krietni zem universālā pakalpojuma cenas,” stāstīja Valdmanis.

Regulējums beidzot ir

Valdība 4.aprīlī atbalstīja KEM izstrādātos grozījumus Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz universālā pakalpojuma nosacījumus, kā arī pēdējās garantētās piegādes noteikumus no 1.maija. Regulējums nosaka, kas un kā piegādās dabasgāzi mājsaimniecībām, kuras līdz šim pirka dabasgāzi par regulētu cenu, kā arī, lai izvairītos no lielām dabasgāzes tirgus cenas svārstībām dabasgāzes brīvā tirgus pirmajos mēnešos, noteikta maksimālā dabasgāzes cena, kas tiks sākotnēji piemērota tiem lietotājiem, kuri 1.maijā vēl nebūs izvēlējušies dabasgāzes tirgotāju.

KEM skaidroja, ka universālā pakalpojuma mērķis ir līdzsvarot lietotāju un tirgotāju intereses un nodrošināt, ka papildus dažādiem tirgus produktiem, kas ļautu katram lietotājam atrast savam dabasgāzes lietošanas profilam piemērotāko risinājumu, visiem lietotājiem būtu pieejams arī standartizēts dabasgāzes piedāvājums. Universālais pakalpojums paredz nodrošināt lietotāju ar fiksētu cenu sešiem mēnešiem un tiesībām izbeigt līgumu jebkurā brīdī bez līguma izbeigšanas maksas. Savukārt, lai nodrošinātu, ka universālais pakalpojums piemērots gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai, gan lietotājiem, kas dabasgāzi izmanto apkurei, regulējumā paredzēts, ka universālo pakalpojumu tirgotājam ir tiesības diferencēt atkarībā no patēriņa profila.

Lai izvairītos no "paradoksāla produktu izcenojuma, kas īstermiņā varētu radīt būtisku lietotāju interešu aizskārumu", regulējumā noteikts, ka universālais pakalpojums nedrīkst pārsniegt pēdējās garantētās piegādes cenu.

Savukārt pēdējās garantētās piegādes pakalpojums tiek piemērots kā īstermiņa risinājums uz laiku ne ilgāku kā seši mēneši gadījumos, kad lietotājs nav savlaicīgi izvēlējies jaunu pakalpojuma sniedzēju vai arī gadījumos, kad sadales sistēmas operatoram ir uzdevums pārtraukt dabasgāzes padevi lietotāja gazificētajā objektā, taču tas vēl nav īstenots.

Turklāt paredzēts, ka pēdējā garantētā pakalpojuma cena mājsaimniecībām tiks noteikta konkursa kārtībā, kas nozīmē, ka universālā pakalpojuma cenas maksimālā robeža tiks noteikta konkurences apstākļos.

Līdz šim pēdējās garantētās piegādes pakalpojumu sniedza publiskais tirgotājs, tāpēc "Gaso" līdz šā gada 31.decembrim uzdots konkursā atrast un noslēgt līgumu ar jaunu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzēju. Līdz tam maksimālā universālā pakalpojuma cena mājsaimniecībām būs "Gaso" publicētā attiecīgā dabasgāzes tirdzniecības perioda sākuma atsauces cena, ko aprēķina kā dabasgāzes tirdzniecības perioda vidējo "Title Transfer Facility" (TTF) gāzes cenu indeksa nākotnes prognozi uz publicēšanas mēneša pirmo darba dienu, kurai pieskaitīti 30 eiro par megavatstundu (MWh).

Kā skaidroja KEM, uzcenojuma apmērs noteikts pamatojoties uz vidējo vēsturisko dabasgāzes tirgotāju piemēroto uzcenojumu galalietotājiem, ņemot vērā inflāciju, mazumtirdzniecības uzcenojumā ietverto sistēmas pakalpojuma izmaksas 2023./2024. gāzes gadam, kā arī balstoties uz konsultācijām ar lielākajiem dabasgāzes tirgotājiem, kas sniedz pakalpojumu mājsaimniecības lietotājiem.

Savukārt, ja līdz 1.maijam lietotājs nebūs noslēdzis tirdzniecības līgumu ar kādu no tirgotājiem, dabasgāzi tam piegādās tirgotājs, kurš līdz šim nodrošināja dabasgāzes piegādi, atbilstoši šī tirgotāja noteiktajiem universāla pakalpojuma nosacījumiem.

Saņemot dabasgāzi universālā pakalpojuma ietvaros, mājsaimniecības bez noslēgta dabasgāzes tirdzniecības līguma pēc noklusējuma kvalificēsies beztermiņa universālā pakalpojuma līgumam. Turpmākajā periodā mainīsies tikai tirgotāja noteiktā cena nākamajam sešu mēnešu periodam līdz brīdim, kad lietotājs izvēlēsies citu jebkura tirgotāja produktu, noslēdzot jaunu dabasgāzes tirdzniecības līgumu.

Kamēr "Gaso" nebūs noslēdzis konkursu par pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniegšanu, šo pakalpojumu nodrošinās pašreizējais pakalpojuma sniedzējs, un tā cena nevarēs pārsniegt šā gada 30.aprīļa pēdējās garantētās piegādes pakalpojumā iekļautās dabasgāzes cenu attiecīgajai lietotāju grupai.

Regulējums nosaka, ka pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma sniedzējam ir tiesības diferencēt pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu atkarībā no lietotāja patēriņa profila, proti, lietotājiem ar atšķirīgu patēriņu noteikt arī atšķirīgu pēdējās garantētās piegādes pakalpojuma cenu.

Patērētājiem šobrīd izvēles iespējas mazas

SPRK uzturētajā dabasgāzes tirgotāju reģistrā šobrīd reģistrējušies 34 tirgotāji, no kuriem darbību sācis 21 tirgotājs.

Saskaņā ar SPRK reģistru, juridiskajām personām dabasgāzi Latvijā tirgo astoņi komersanti - AS “AJ Power Gas”, SIA “Elenger”, SIA “Enefit”, SIA “Ignitis Latvija”, AS “Latvenergo”, AS “Latvijas gāze”, SIA “Scener” un AS “Virši-A”. Savukārt mājsaimniecībām – kopumā ir pieci tirgotāji, no tiem šobrīd trīs – AS “Latvijas gāze”, AS “Latvenergo” un “Elenger” – par kuru piedāvājumiem informācija ir publiski pieejama.

Aptaujājot komersantus, kas piedāvā dabasgāzi juridiskām personām, secināms, ka no 1.maija tirdzniecību sāks vēl tikai viena kompānija - Igaunijas “Eesti Gaas” meitasuzņēmums “Elenger”.

Lietuvas enerģētikas uzņēmuma “Ignitis Group” meitasuzņēmuma SIA “Ignitis Latvija” izpilddirektors Kristaps Muzikants norādīja, ka uzņēmuma ilgtermiņa stratēģija neparedz dabasgāzes tirdzniecības uzsākšanu mājsaimniecības segmentā.

Arī “AJ Power Gas”, kas ietilpst uzņēmumu grupā “AJ Power”, privātpersonām neplāno piedāvāt dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumu, teica uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka “šajā energoresursu tirgus pārmaiņu laikā “AJ Power” turpina koncentrēt savu darbību noteiktā virzienā un sniedz konkurētspējīgus pakalpojumus juridiskām personām”.

Dabasgāzi mājsaimniecībām šogad neplāno piedāvāt arī enerģētikas uzņēmumi AS “Virši-A” un SIA “Enefit”, kas gan nav tik kategoriski attiecībā uz ilgtermiņa plāniem.

“Virši-A” valdes priekšsēdētājs Jānis Vība teica, ka šogad “Virši-A” dabasgāzes tirgū aktīvi nedarbosies, jo fokusējas uz elektrības piedāvājuma izstrādi privātpersonu segmentam. “Līdz ar uzņēmuma IT infrastruktūras attīstību, viena līdz divu gadu laikā izskatīsim iespēju mūsu pakalpojumu klāstā iekļaut arī dabasgāzi mājsaimniecībām,” pauž Vība.

Arī “Enefit” valdes priekšsēdētājs Krists Mertens skaidro, ka jautājums par dabasgāzes tirdzniecību mājsaimniecībām, ir iekļauts “Enefit” dienaskārtībā. “Mēs sekojam līdzi norisēm tirgū, ar mērķi paplašināt savu produktu klāstu mājsaimniecību sektorā, tostarp, iekļaujot arī dabas gāzi. Tomēr gala lēmumu ietekmē vairāku apstākļu kopums,” pauž Mertens. Viņš gan piebilst, ka pasaule virzās elektrifikācijas virzienā, līdz ar to, arī “Enefit” prioritāte ir elektroenerģijas nodrošināšana uzņēmumiem un mājsaimniecībām no atjaunīgajiem resursiem – vēja un saules.

Savukārt “Elenger” par saviem plāniem tirgot dabasgāzi mājsaimniecībām paziņoja marta beigās. "Elenger" valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte norādīja, ka “Elenger” pamatā plāno fokusēties uz iedzīvotājiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei.

Valdmanis skaidroja, ka ar tirgus pilnīgu atvēršanos varētu palielināties tirgotāju skaits, kuri būs gatavi piegādāt pakalpojumu, jo regulētā cena noteica savdabīgus griestus, un tas nav izdevīgi tirgotājiem, kuri strādā brīvās konkurences apstākļos. Viņš gan neprognozēja lielu dabasgāzes tirgotāju skaita palielināšanos, un pauda, ka tuvāko gadu laikā šajā segmentā varētu parādīties vēl viens vai divi tirgotāji.

“Mājsaimniecību tirdzniecības segments nav gluži vienkāršs priekš tirgotāja. Tas ir izdevīgi tiem, kuriem jau ir lielas datubāzes, liels klientu skaits,” skaidroja Valdmanis, piebilstot, ka mazāku tirgotāju ienākšanu neprognozē, jo tas nav saimnieciski pamatoti bez gatavas infrastruktūras.

Prognozes par iedzīvotāju aktivitāti - mērenas

To, kā varētu mainīties patērētāju izvēle, var mēģināt prognozēt, balstoties uz situāciju elektroenerģijas tirgū, kas tika pilnībā atvērts 2015.gadā. SPRK dati liecina, ka 2022.gada beigās elektroenerģijas universālo pakalpojumu aizvien izmantoja 209 000 mājsaimniecību jeb 23,05% no visiem mājsaimniecību lietotājiem. Turklāt elektroenerģijas tirgū iedzīvotājiem ir vairāk izvēles iespēju nekā tuvākajā nākotnē solās būt dabasgāzes tirgū.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs norāda, ka “Elektrum” kopš 2019.gada piedāvā dabasgāzi mājsaimniecībām, un šobrīd uzņēmumu kā savu tirgotāju ir izvēlējušies vairāk nekā 20 000 mājsaimniecību dabasgāzes lietotāju. “Mūsu piedāvājumu cenu līmenis salīdzinājumā ar regulēto cenu šobrīd ir ļoti pievilcīgs, jo piedāvājam iegādāties dabasgāzi par cenu, kas ir līdz pat 30 % zemāka par regulēto,” skaidroja Juskovecs.

Saskaņā ar SPRK apkopotajiem datiem 2022.gada decembrī kopējais dabasgāzes mājsaimniecību lietotāju skaits bija 372 000. Tas nozīmē, ka kopš 2019.gada dabasgāzes tirgotāju mainīt, pārejot no “Latvijas gāzes” uz “Latvenergo” ir izvēlējušās nedaudz vairāk kā 5% mājsaimniecību.

Runājot par nākotnes tirgus struktūru, Kalvītis skaidroja, ka mājsaimniecību apkalpošana prasa milzīgus izdevumus kompānijām, bet tie, kuriem ir izveidota klientu apkalpošanas infrastruktūra un kas tirgo elektroenerģiju mājsaimniecībām, noteikti būs tirgū.

“Citi tirgotāji, kuriem tas prasītu gan cilvēkresursus, gan finansiālos resursus… Es nesagaidu, ka kaut kas ļoti mainīsies un pēkšņi nāks klāt kāds jauns tirgotājs,” teica Kalvītis, un, runājot par nākotnes prognozēm norādīja, ka “Latvijas gāzes” pašmērķis nav tirgus daļas saglabāšana, jo brīvā tirgū mērķis ir nopelnīt naudu.

“Ja pašlaik mums ir pienākums apgādāt mājsaimniecības un mēs patiesībā ciešam zaudējumus no mājsaimniecību apgādes, tad, atveroties tirgum, cīņa būs par maksātspējīgajiem klientiem. Tur jau parādās pavisam citi motivatori,” skaidroja Kalvītis, piebilstot, ka, atveroties tirgum, vairs nebūs jautājuma, cik tev ir klientu, bet cik varēs nopelnīt. “Par to notiks cīņa starp tirgotājiem,” uzsvēra “Latvijas gāzes” vadītājs.

Savukārt Juskovecs norādīja, ka “Elektrum” jau tagad ar dabasgāzes piedāvājumu ir aktīvs gan medijos, gan aktīvi uzrunā savus klientus dažādos kanālos, aicina neatlikt tirgotāja izvēles jautājumu uz vēlāku laiku un izdarīt savu izvēli jau tagad, un redz, ka interese un aktivitāte pieaug.

“Prognozējam, ka interese varētu turpināt mēreni pieaugt, un nepieciešamības gadījumā esam gatavi uzņemt arī lielu dabasgāzes klientu – interesentu plūsmu, nodrošināt gan konsultācijas, lai izskaidrotu tirgus atvēršanās specifiku, gan līgumu noslēgšanu, kas mūsdienu apstākļos ir iespējams gan digitālajos kanālos, gan telefoniski, un ir vien pāris minūšu jautājums. Ilggadējā un bagātā pieredze elektroenerģijas klientu apkalpošanā ļauj mums apgalvot, ka varam kvalitatīvi apkalpot arī dabasgāzes lietotājus,” norādīja Juskovecs.

Valdmanis attiecībā uz iedzīvotāju aktivitāti prognozēja, ka gana liela tā varētu būt apkures segmentā, jo tie parasti ir ekonomiski aktīvāki cilvēki ar gana augstu izglītības līmeni, kas seko līdzi notiekošajam tirgū. “Vairāki 10 000 mājsaimniecību apkures segmentā varētu būt aktīvā tirgus daļa,” teica Valdmanis.

Savukārt segmentā, kurā ir mājsaimniecības, kas dabasgāzi izmanto ēdiena gatavošanai, aktivitāte nebūs liela. Viņaprāt, šajā segmentā galvenā aktivitāte varētu būt saistīta ar tirgotāju reputāciju. “Piemēram, daļai “Latvijas gāze” akcionāru sastāva dēļ vairs nešķiet pieņemama, tāpēc varētu apsvērt tirgotāja maiņu,” skaidroja Valdmanis.

Cenas būtiski nemainīsies

Valdmanis teica, ka būtiskas izmaiņas tieši izmaksu ziņā patērētājiem tirgus atvēršanas rezultātā nav gaidāmas, jo iepriekšējā regulētā cena bija piesaistīta vairumtirdzniecības cenām. “Tagad gaidāms, ka tirgotāji rīkosies līdzīgi un piesaistīs cenu vairumtirdzniecības cenām. Dižas cenu izmaiņas nav paredzamas,” uzsvēra eksperts.

Tāpat Valdmanis prognozēja, ka vēl varētu palielināties dažādu līgumu nosacījumu daudzveidība. “Līdz šim cena tika fiksēta uz pusgadu un pieņemams, ka būs klienti, kas vēlēsies fiksēt cenu uz, piemēram, diviem gadiem. Maksāt, piemēram, augstāku cenu, bet fiksētu. Varbūt patēriņš nav augsts, māja ir energoefektīva un lietotājs var rēķināties ar garantētu cenu,” skaidroja eksperts.

Savukārt daži klienti varētu vēlēties rīkoties pretēji un piesaistīt cenu vairumtirdzniecības cenai, kura ir dinamiskāka un parasti ir zināma, jo fiksētā cena var ietvert zināmu risku.

“Elenger” šobrīd klientiem, kuri dabasgāzi izmanto apkurei piedāvās divus tarifu plānus – elastīgo ar cenu 0,067 eiro par kilovatstundu (kWh) un fiksēto – ar cenu 0,077 eiro par kWh. Mājsaimniecībām, kuras izmanto dabasgāzi tikai ēdiena gatavošanai, tiks piedāvāts tarifs – 0,115 eiro par kWh.

“Latvenergo” komercdirektors Dmitrijs Juskovecs stāstīja, ka uzņēmums nepārtraukti strādā, lai piedāvājums atbilstu tirgus situācijai un klientu vajadzībām. “Šobrīd uzņēmuma piedāvājumā ir fiksētas cenas produkti gan virtuves, gan apkures klientu segmentiem, bet palielinās klientu interese arī par dinamiskajiem jeb biržai piesaistītajiem produktiem, tāpēc jau tuvākajā laikā tie parādīsies “Latvenergo” piedāvājuma klāstā,” pauda Juskovecs.

Līdzīgi kā elektroenerģijas tirgū, arī dabasgāzes produktiem cena atkarībā no līguma slēgšanas brīža katram klientam var būt atšķirīga. “Jāņem vērā, ka šobrīd dabasgāzes cena starptautiskajā tirgū ir ievērojami samazinājusies un šis no klienta viedokļa ir izdevīgs laiks tirgus atvēršanai. Līdz ar to “Elektrum” cena vienmēr ir atbilstoša šī brīža tirgus cenai,” norādīja “Latvenergo” pārstāvis.

“Latvijas gāze” vēl nav paziņojusi konkrētu piedāvājumu mājsaimniecību lietotājiem no 1.maija, bet norādīja, ka “turpinās saviem klientiem nodrošināt dabasgāzes nepārtrauktu piegādi, bez līguma pārslēgšanas un par tirgus cenu universālā pakalpojuma ietvaros”. Kalvītis informēja, ka dabasgāzes cena būs par 20-40% zemāka nekā šobrīd atkarīgā no lietotāju grupas.

“Latvijas gāze” sola universālā pakalpojuma cenu periodam no 1.maija līdz 31.oktobrim izziņot tuvākajā laikā.


https://jauns.lv/raksts/bizness/553269-dabasgazes-tirgus-atversies-bet-izveles-iespejas-minimalas

Daudzstāvu dzīvojamo namu iedzīvotāju mazākums noteiktās situācijās varēs lemt par ēkai neatliekami nepieciešamo remontu, ja to nespētu vai negribētu vairākums.

Ilgi lūgties vairs nevajadzēs

Līdz šim Dzīvokļa īpašuma likumā bija noteikts, ka par nama remontu un uzturēšanu var izlemt tikai dzīvokļu īpašnieku vairākums. Taču ļoti bieži un daudzviet šo vairākumu neizdodas ne sapulcināt, ne aptaujāt, lai kaut ko nolemtu.

Ekonomikas ministrijas sagatavotie un šonedēļ valdības apstiprinātie Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi paredz: ja kopsapulcē dzīvokļu īpašnieki nepārstāv vairākumu, tad to var sasaukt atkārtoti. Mēneša laikā sasaucot kopsapulci otrreiz, tai būs tiesības izlemt, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Mazākumam būs tiesības izlemt, ja dzīvokļu īpašnieku vairākums noteiktajā termiņā nebūs neko izlēmis un atbildējis par ēkas remontu arī aptaujas veidā. Mēneša laikā sarīkojot atkārtotu aptauju, lēmuma pieņemšanai pietiks, ja būs atbildējuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem, un ja par lēmumu nobalso vairāk nekā puse no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri noteiktajā termiņā būs snieguši atbildi.

“Nē” nebūs automātisks

No likumprojekta vienlaikus izsvītrots noteikums, kas paredz: ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav neko rakstiski atbildējis, tad viņš balsojis pret lēmumu.

Tādējādi turpmāk atturēšanās no balsojuma automātiski nenozīmēs balsojumu pret, bet gan to, ka sākotnējā aptaujā lēmums nav bijis pieņemts un ka vajadzīga atkārtota aptauja.

Gan atkārtoti rīkotajā kopsapulcē, gan atkārtotajā aptaujā nevarēs pieņemt tādus lēmumus, kuru pieņemšanai saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu.

Tāpat izņēmums skartu tās reizes, kad dzīvokļu īpašnieku kopība būs izlēmusi nodot pārvaldniekam dzīvojamā nama pārvaldīšanu ilgtermiņā, – tā, lai mazākums nevarētu īsa laika ietvaros vairākkārt atsaukt un uzdot nama pārvaldīšanu pārvaldniekam, traucējot dzīvojamā nama uzturēšanu kārtībā.

Likumprojektā vienlaikus saglabāts noteikums, ka dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam un ir pieņemts, ja par to nobalsojuši dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no dzīvojamā namā esošajiem dzīvokļu īpašumiem.

Sapulce jāreģistrē BIS

Lai nepieļautu fiktīvu kopsapulču rīkošanu, blēdības un maldinošu lēmumu pieņemšanu, likuma grozījumos paredzēts, ka atkārtoti sarīkot kopsapulces vai aptaujas un balsot mazākumam būs tiesības tikai tad, ja gan sākotnēji rīkotā, gan atkārtotā kopsapulce vai aptauja, tās dalībnieku skaits, lēmuma projekts ir reģistrēti Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) uzturētajā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS).

Sarīkojot aptauju, izmantojot BIS, ikviens dzīvokļa īpašnieks saņemtu visus dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī tiek norādīts termiņš, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot par vai pret lēmumu.

Kārtību, kā balso tie dzīvokļu īpašnieki, kuriem nav iespējas nodot savu balsojumu, izmantojot BIS, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Atkārtotas kopsapulces vai atkārtotas aptaujas iznākums un lēmumi jānosūta visiem dzīvokļu īpašniekiem, arī tiem, kas nav piedalījušies sākotnējā kopsapulcē vai aptaujā.

Paredzēts, ka atkārtoti sarīkotajā kopsapulcē vai aptaujā pieņemtais lēmums būtu spēkā pēc mēneša, skaitot no dienas, kad tas bijis pieņemts.

Banka naudu varētu nedot

Ar dzīvokļu īpašnieku mazākuma balsojumu diezin vai pietiks, ja, lemjot par nama atjaunošanas projektu, bankā jāaizņemas vairāki simti tūkstošu eiro, kas jāatdod turpmāko 20 gadu laikā, turklāt ar procentiem. Lemjot par aizdevuma izsniegšanu, bankā, visticamāk, novērtēs ikviena dzīvokļa īpašnieka maksātspēju.

Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā Ekonomikas ministrija cer paskubināt iedzīvotājus naskāk remontēt daudzstāvu dzīvojamos namus, kuri daudzviet ir tik ļoti bēdīgā stāvoklī, ka var sabrukt. Ministrijā sagatavots arī jauns Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumprojekts, paredzot skaidrāk nodalīt dzīvokļu īpašnieku un namu pārvaldnieku tiesības un pienākumus, kā arī tiesības vienam dzīvokļa īpašniekam pieprasīt dzīvokļu īpašnieku kopībai rīkoties.

Daudzi naivi cer uz pašvaldību

Šonedēļ Saeimas Mājokļu jautājumu apakškomisijas sēdē, kurā deputāti un ministriju pārstāvji sprieda par namu apsaimniekotāju stingrāku uzraudzību, Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis sacīja, ka pati lielākā nelaime – daudzviet privatizēto dzīvokļu īpašnieki jo­projām nav pārņēmuši namus savā valdījumā. Kaut arī šis pienākums bijis noteikts dzīvokļu privatizācijas līgumos, daudzi vēl arvien naivi cer, ka pašvaldība vai kāds cits remontēs šos namus viņu vietā.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks tautsaimniecības lietās Aino Salmiņš atgādināja, ka dzīvojamo namu atjaunošanai varētu būt nepieciešami vismaz 7,5 miljardi eiro. Taču, pēc Ekonomikas ministrijas aplēsēm, tikai 60% namu iedzīvotāju būtu gatavi kaut ko darīt namu atjaunošanā. Vienlaikus, viņaprāt, nav skaidrs, ko iesākt ar tiem 20 līdz 30% dzīvojamo namu, kuri ir tiktāl nolietojušies, ka tos atjaunot vairs nav jēgas.

Dzīvokļa īpašuma likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.


https://www.la.lv/lems-ari-dzivoklu-ipasnieku-mazakums

“Mans transportlīdzeklis uz laiku bija noņemts no uzskaites, numurzīmes ir nodotas CSDD. Janvārī spēkratu pārdevu. Ar jauno īpašnieku devāmies uz CSDD braucamo pārreģistrēt uz viņa vārda. Viņš plāno ar auto sākt braukt tikai aprīlī, maijā. Vienojāmies, ka līdz tam laikam spēkrats glabāsies pie manis. Pie pārreģistrēšanas mums lika samaksāt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli par mēnesi. Kāpēc tā?” – jautā Uldis B.

“Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa nav saistāma vienīgi ar iespēju transportlīdzeklim piedalīties ceļu satiksmē jeb tikt ekspluatētam. Ir arī cits nosacījums, piemēram, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa nomaksa veicama arī par tiem transportlīdzekļiem, kam nav derīgas atļaujas piedalīties ceļu satiksmē jeb nav veikta valsts tehniskā apskate,” skaidro Satiksmes ministrijas pārstāve Indra Vilde.

Saskaņā ar Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumu transportlīdzekļa īpašnieka maiņas reģistrācija ir darbība, pie kuras tiek kontrolēta transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksa. Arī Ministru kabineta noteikumi nr. 858 Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība nosaka – ekspluatācijas nodokli par mēnesi maksā (ja nav samaksāts), ja reģistrē no uzskaites noņemtu transportlīdzekli.

https://www.la.lv/kapec-jamaksa-ekspluatacijas-nodoklis-par-auto-ko-nelieto

Latvijā ar likumu noteikts reizi 10 gados veikt nekustamo īpašumu elektroinstalācijas (iekšējā elektrotīkla) pārbaudi. Tomēr, kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja "Elektrodrošības indekss", šādas pārbaudes pēdējā desmitgadē veikuši vien 23% Latvijas iedzīvotāju, turklāt atbilstoši indeksa datiem 45% aptaujāto nemaz nav informēti par pārbaudes veikšanas nepieciešamību.

Ugunsdrošības, elektrodrošības un mājokļu apdrošināšanas nozares eksperti norāda, ka tas ir satraucošs rādītājs, ceļ trauksmi par iekšējo elektrotīklu stāvokli dzīvojamās ēkās un aktualizē diskusiju par potenciāliem risinājumiem namu elektrodrošības un ugunsdrošības uzlabošanai – iespējams, pilnveidojot spēkā esošo regulējumu.

Atbilstoši indeksa datiem 61% iedzīvotāju elektroinstalāciju pēdējos 10 gadus nav pārbaudījuši, bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt (grūti pateikt). Šo un citus bīstamos sabiedrības paradumus, ko atklājusi jaunākā iedzīvotāju aptauja, diskusijā "Elektrodrošs: esošā situācija un iespējas to uzlabot" šonedēļ apsprieda eksperti no AS "Sadales tīkls", Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEAA), kā arī Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA), akcentējot iespējamās sekas un daloties ar priekšlikumiem situācijas uzlabošanai.

"Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kur zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci, nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!

Latvijā Ministru kabineta noteikumos ir noteikts pienākums katram apdzīvota nekustamā īpašuma īpašniekam elektroinstalācijas pārbaudi, piesaistot elektrospeciālistu, veikt vismaz reizi 10 gados, tomēr, kā redzam, praksē tas tā nenotiek. Diemžēl, kopumā sabiedrībai nav pietiekamu zināšanu par iekšējo elektrotīklu higiēnu," skaidroja "Sadales tīkla" Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats.

VUGD ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes ugunsdrošības normatīvu nodaļas vecākais inspektors Tomass Lausmā atzina, ka ugunsdzēsējiem ir izbraukumi arī uz ugunsnelaimēm, kas izcēlušās elektroinstalācijas vai bojātu elektroiekārtu dēļ. "Labā ziņa, ka kopējais ugunsgrēku skaits Latvijā sarūk – ja vēl 2014. gadā tie bija ap 12 000 ugunsgrēku gadā, tad pērn tie bijuši ap 7000. Katra ugunsgrēka cēloņa izmeklēšanas sekas ir Valsts policijas kompetencē, taču no to apstākļiem objektos varam secināt, ka vismaz 15% ugunsgrēku bijuši saistīti ar elektroinstalācijām vai elektroierīcēm," komentēja VUGD eksperts.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija, akcentēja LAA pārstāvis, AAS BALTA risku vadības konsultants Jānis Vaivods – teju pusei īpašumu ugunsgrēku, par ko klienti pieteikuši apdrošināšanas atlīdzības, cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai tās nepareiza ekspluatācija.

"Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu "praktiskā latvieša" būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam-elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti! Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudes veikšanai, vai domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā," pieredzē dalījās Vaivods.

"Elektrodrošības indeksa" rezultāti izgaismo arī citus bīstamus ikdienas paradumus, kas var apdraudēt nekustamā īpašuma drošību un radīt arī potenciālus elektrotraumu riskus. Piemēram, katrs desmitais (12%) aptaujātais uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši bez uzraudzības atstāt darboties elektroierīces, kas nav domātas ilgstošai darbināšanai (piemēram, cepeškrāsns vai veļasmašīna). Bet katrs divdesmitais (5%) uzskata, ka ir droši vai drīzāk droši elektroierīci, kas nav paredzēta lietošanai mitrā vidē, lietot ūdens tuvumā.

"Iespējams, tas kādam būs jaunums, taču – jā, atstāt bez pieskatīšanas darboties, piemēram, veļasmašīnu vai citu elektroiekārtu, kas nav domāta ilgstošai darbināšanai, kā tas ir, piemēram, ledusskapja gadījumā, ir bīstami!

Pērn Latvijas sociālos medijus pāršalca gadījums, kad kādā īpašumā aizdegās veļasmašīna, kas tika atstāta darboties nepieskatīta. Mājokļa iemītnieks bija "izskrējis uz dažām minūtēm", bet diemžēl nelaime nenāk brēkdama – tā var būt viena īssavienojuma attālumā. Ja cilvēks būtu bijis mājoklī, iespējams, postažu būtu bijis iespējams novērst, laikus atvienojot "no ierindas izgājušo" veļasmašīnu no elektrotīkla," komentēja Šmats.

LEAA izpilddirektors Gunārs Valdmanis kā sabiedrībai raksturīgu, bīstamu paradumu izcēla arī pagarinātāju pārslogošanu.

"Nereti nezinām vai neaizdomājamies, ka pagarinātājs kopumā nav domāts jaudīgu iekārtu pieslēgšanai. Tāda iekārta ir, piemēram, elektriskais sildītājs, cepeškrāsns. Ir redzēts, ka vienā pagarinātāja sasprauž vairākas jaudīgas iekārtas – tas ir bīstami! Ko vēl gribu uzsvērt – nedrīkst izmantot mobilos pagarinātājus ar neatritinātiem vadu ruļļiem. Ja pieslēgsim šādu pagarinātāju strāvai, vadu rullis drīz vien sakarsīs un diezgan droši uzliesmos," skaidroja eksperts.

Eksperti kā viegli pieejamu un efektīvu risinājumu mājokļa drošuma uzlabošanai izcēla strāvas noplūdes automātslēdžus, ko ikviens var iegādāties elektropreču veikalā.

"Ja klasiskie automātslēdži jeb "korķi" nostrādā tad, kad tiek konstatēta kopējā īpašuma iekšējā elektrotīkla pārslodze vai īssavienojums, tad strāvas noplūdes automātslēdzis reaģē jau uz bīstamās elektriskās strāvas noplūdi, pasargājot cilvēkus no smagām un letālām elektrotraumām, kā arī īpašumu no ugunsnelaimes izcelšanās riskiem. Papildus šī strāvas noplūdes automātslēdža nostrāde ir kā brīdinājums par bojājumu elektroinstalācijā vai elektroierīcēs. Noteikti ieteiktu ar šiem slēdžiem savos privātīpašumos aprīkot vismaz vannasistabu un virtuvi – mitruma un ūdens dēļ tās ir divas elektronedrošākās telpas mājoklī. Iespējams, ir vērts runāt arī par strāvas noplūdes automātslēdžu obligātu ieviešanu, teiksim, jaunajos dzīvojamos namos, to nostiprinot regulējumā," pauda Šmats.

Eksperti gan akcentēja, ka strāvas noplūdes automātslēdžus iespējams uzstādīt tikai tajos īpašumos, kur elektroinstalācija atbilst jaunākajiem standartiem. Ja elektroinstalācija nav mainīta kopš padomju laikiem, pirms strāvas noplūdes automātslēdžu uzstādīšanas, būs jāveic tās nomaiņa.

https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/547477-ta-ir-bumba-ar-laika-degli-eksperti-cel-trauksmi-par-bistamu-dzivoklu-ipasnieku-paradumu

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) atgādina, ka bērzu un kļavu sulas, ja tās tiek izplatītas nelielos apjomos, drīkst tirgot bez reģistrēšanās PVD.

Bērzu un kļavu sula ir svaiga nepasterizēta sula, kurai var būt pievienotas rozīnes, augu daļas, cukurs un medus. Bērzu un kļavu sulu iegūšanu (ražošanu) un tirdzniecību nelielos apjomos regulē Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnija noteikumi Nr. 499.

Noteikumos noteiktas higiēnas prasības sulu iegūšanai, sulu daudzuma uzskaites, iepakošanas un marķēšanas prasības, kā arī pielikumā norādīts sulu piegādes apjoms – 300 kg gadā.

Patērētājiem, pirms sulu iegādes, PVD iesaka novērtēt, vai uzticaties sulu pārdevējam; vai ir pieejama informācija par sulu ražotāju; kādos traukos ir iepildītas sulas; vai ir nodrošināts marķējums. Gadījumos, ja sulas tiek piedāvātas degustācijai, pārdevējam ir jābūt nodrošinātam ar vienreizlietojamajām glāzītēm un jāievēro degustācijas noteikumi.

Bērzu vai kļavu sulu ražotājam, tāpat kā citiem pārtikas produktu ražotājiem, pašam jānosaka iegūto/ražoto sulu derīguma termiņš, kā arī jānodrošina, ka lietošanai gatavais produkts ir kvalitatīvs un nekaitīgs visa tā derīguma termiņa laikā.

Derīguma termiņu produkta ražotājs var noteikt eksperimentāli, izmantojot savu pieredzi un ņemot vērā produkta sastāvu, tehnoloģisko procesu, iesaiņošanas un uzglabāšanas apstākļus, kā arī var izmantot zinātniskajās atziņās sniegto informāciju par produktu.


https://www.la.lv/pavasaris-ar-berzu-un-klavu-sulam-cik-daudz-drikst-tas-tirgot-lai-nebutu-vel-jaregistrejas-pvd

Līdz ar energoresursu krīzi un komunālo maksājumu pieaugumu mūsu ikdienas valodas lietojumā strauji ienācis termins “energoefektivitāte”, kas biežāk locīts mājokļu siltumenerģijas patēriņa kontekstā. Vai energoefektivitāte ir tas pats, kas ēku siltināšana? Kādi parametri jāņem vērā, lai noteiktu, vai mana māja atbilst šim apzīmējumam, un vai pirms 30 gadiem celta ēka joprojām var būt energoefektīva? Kā vispār var noteikt, vai māja ir energoefektīva?

“Energoefektivitāte – tā nav tikai mājas siltināšana, bet vairāku būvniecības elementu kopums, kas skar visu mājokli un jāvērtē kompleksi. Piemēram, ja vēlies paaugstināt sava nama energoefektivitāti, nav vērts siltināt ārsienu ar kvalitatīviem materiāliem, ja neesi gatavs vienlaikus nomainīt vecos logus.

Ņemot vērā būvniecības materiālu attīstību un normatīvu nosacījumus, mājas, kas celtas pirms 30 gadiem un nav piedzīvojušas renovāciju, visticamāk, mūsdienās vairs nevar pretendēt uz enerģijas efektīvu saglabāšanu.

Rezultātā rēķini par patērēto enerģiju šīm mājām tikai pieaugs. Arī pašreizējā situācija tirgū mudina domāt, ka cilvēki arvien mazāk veiks tā sauktos krāšņuma ieguldījumus, bet koncentrēsies uz darbiem, kas palīdzēs atvieglot enerģijas maksājumu slogu ilgtermiņā,” stāsta Kingspan pārdošanas vadītājs Latvijā Reinis Neļķe.


https://www.la.lv/ka-var-noteikt-vai-maja-energoefektiva

"Luminor Bank" ir noslēgusi nenodrošināto obligāciju emisiju 300 miljonu eiro apmērā ar triju gadu termiņu, informē bankas pārstāvji.

Darījums, kas pabeigts 10.janvārī, tiek īstenots saskaņā ar "Luminor Bank" izaugsmes stratēģiju, spēcinās bankas atbilstību pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālajām prasībām (MREL), kā arī uzlabos pasīvu struktūru.

Šogad 9.janvārī "Luminor Bank" pārstāvji virtuāli tikās ar investoriem no visas pasaules un, pēc pozitīvu atsauksmju saņemšanas, 10.janvārī veica obligāciju emisiju. Pirkšanas rīkojumi saņemti no vairāk nekā 90 investoriem visā Eiropā. Investoru pieprasījums no Lielbritānijas veidoja gandrīz pusi no kopējā rīkojumu apjoma, liela interese bija arī no investoriem vāciski runājošā Eiropas daļā un Baltijas valstīs.

Bankā atzīmē, ka vērtspapīra cenu bija par 25 bāzes punktiem labāka, salīdzinot ar sākotnējo indikatīvo cenu.

"Luminor Bank" finanšu direktors Palle Nordāls norāda, ka, emitējot jaunākās prioritārās obligācijas, ir izdevies no jauna atvērt tirgu Baltijas valstu aizņēmējiem. Investoru interese liecina par "Luminor Bank" stabilitāti, un šī emisija ļaus nodrošināt plašākas atbalsta iespējas klientiem, vienlaikus paplašinot darbību Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Obligācijas, kuras emitents ir tiesīgs atpirkt vienu gadu pirms dzēšanas termiņa un ko reitingu aģentūra "Moody’s" novērtējusi ar "Baa1" reitingu, ir kotētas Īrijas biržā un tika emitētas saskaņā ar "Luminor Bank" Eiropas vidēja termiņa parādzīmju (EMTN) programmu un Nodrošināto obligāciju programmu. Viens no darījuma organizētājiem šajā darījumā bija "Luminor Bank" Finanšu tirgus departaments ("Luminor Markets").

Pēc aktīvu apmēra "Luminor Bank" ir ceturtā lielākā banka Latvijā. 2017.gada oktobrī Baltijas valstīs darbu sāka "Nordea Bank" un DNB apvienotā banka "Luminor Bank", savukārt 2019.gada janvāra sākumā tika pabeigta Baltijas valstīs strādājošo "Luminor Bank" pārrobežu apvienošana, bankai turpinot darbību ar centrālo biroju Igaunijā un filiālēm Latvijā un Lietuvā. Bankas stratēģiskais investors ir ASV investīciju kompānija "Blackstone".


https://www.db.lv/zinas/obligacijas-no-investora-redzespunkta-511485

Saistībā ar daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām sabiedrībā aizvien novērojama nepietiekama izpratne par tādiem terminiem kā “dzīvoklis”, “dzīvokļa īpašums”, “domājamās daļas no īpašuma” un par to, kādas juridiskas nianses zem tiem slēpjas.

Ar jēdzienu “dzīvoklis” sarunvalodā parasti saprot jebkuru dzīvojamā ēkā nodalītu telpu grupu, kas piemērota dzīvošanai, neiedziļinoties tā juridiskajā statusā. Turpretī “dzīvokļa īpašums” ir šaurāks likumā definēts termins, ar kuru apzīmē tādu dzīvokli (arī neapdzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu), kas dzīvojamā ēkā pastāv kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums. Uzsvars šajā gadījumā liekams uz frāzi “tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums”. Katrs dzīvokļa īpašums var būt dzīvoklis, bet ne katrs dzīvoklis ir dzīvokļa īpašums.

Divi pretstati

Lai ieviestu lielāku skaidrību par dzīvojamo ēku juridisko statusu un atšķirībām, ēkas var iedalīt divās kategorijās – mājas, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, un mājas, kuru īpašnieks vai īpašnieki nav to veikuši. Attiecīgi ēkās, kas ir sadalītas dzīvokļu īpašumos, to īpašniekiem pieder tiesiski nodalīti, patstāvīgi īpašumi jeb dzīvokļa īpašumi.

Katram dzīvokļa īpašumam ir atvērts atsevišķs zemesgrāmatas nodalījums. Īpašnieks ar savu dzīvokļa īpašumu var rīkoties patstāvīgi, tajā skaitā to jebkurā laikā pārdot, un baudīt daudzas citas šāda tiesiski sakārtota īpašuma sniegtās priekšrocības.

Pretstats minētajām ēkām ir mājas, kas nav sadalītas dzīvokļu īpašumos. Ja ēkai ir vairāki īpašnieki, tad veidojas kopīpašums un katram kopīpašniekam pieder nevis kāds konkrēts atsevišķs dzīvoklis, bet gan tikai domājamās daļas no ēkas. Labi, ja kopīpašnieku starpā ir noslēgts kopīpašuma dalītās lietošanas līgums, kas dod tiesības katram kopīpašniekam lietot kādu konkrētu dzīvokli mājā. Taču arī tad šādam kopīpašumam pastāv trūkumi, kas minēti raksta turpinājumā.

Pašvaldības nosacījumi

Konkretizējot dzīvokļu īpašumos nesadalītas dzīvojamās mājas mīnusus, būtisks ir finansiālais aspekts. Piemēram, kopīpašniekiem ir jārēķinās, ka nekustamā īpašuma nodoklis šādai ēkai var būt augstāks nekā ēkai, kas ir sadalīta dzīvokļu īpašumos.

Proti, atsevišķas pašvaldības, tajā skaitā Rīga, ir paredzējušas nosacījumus, kur nekustamā īpašuma nodokļa likme ēkai, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, ir atkarīga no ēkā reģistrēto peronu skaita. Piemēram, Rīgas pašvaldība ir noteikusi, ka samazinātā nodokļa likme šādās mājās ir nosakāma, uz katru deklarēto personu attiecinot tai piekritīgo dzīvojamo platību – 30 kvadrātmetru. Savukārt atlikušajai platībai ir piemērojama paaugstināta nodokļu likme – 1,5% no īpašuma kadastrālās vērtības.

Ietekmē tirgus vērtību

Vēl pie finansiālajiem aspektiem noteikti ir jāmin arī dzīvokļa, kas atrodas mājā, kas nav sadalīta dzīvokļu īpašumos, tirgus vērtība, kas, visticamāk, būs zemāka par analoga dzīvokļa īpašuma vērtību. Iemesli tam ir pamatoti – apsviedīgi un zinoši potenciālie pircēji, kā arī bankas, kas varētu finansēt šāda dzīvokļa pirkumu, skatās ar aizdomām uz domājamo daļu iegādi kopīpašumā.

Tas ir saistīts gan ar kopīpašuma riskiem un trūkumiem, gan arī lielākām izmaksām. Ir svarīgi apzināties, ka agri vai vēlu šāds kopīpašums būs jāizbeidz – labprātīgi vai piespiedu kārtā (iespējams, pat tiesvedības ceļā) – un jāuzsāk nokavētā dzīvojamās mājas sadalīšana dzīvokļu īpašumos, kas nozīmē liekas problēmas un izdevumus. Tādēļ ne katrs interesents vēlēsies šādu dzīvokli pirkt, tādējādi samazinot īpašuma konkurētspēju tirgū un līdz ar to arī īpašuma vērtību.

Pirmpirkuma tiesības pārējiem

Atšķirībā no dzīvokļa īpašuma, kuru tā īpašnieks var bez ierobežojumiem jebkurā laikā atsavināt, ēkas kopīpašniekam ir jārēķinās ar pārējo kopīpašnieku pirmpirkuma tiesībām.

Piemēram, vēloties pārdot dzīvokli 30 dzīvokļu ēkā, dzīvokļa īpašniekam būs atlikušajiem 29 dzīvokļu (domājamo daļu) īpašniekiem jāpiedāvā pirmpirkuma tiesības uz savu kopīpašuma daļu, kas izlietojamas divu mēnešu laikā. Ja pirmpirkuma tiesības netiks pienācīgi ievērotas, īpašnieks riskē, ka pārējie kopīpašnieki var celt prasības par izpirkuma tiesību realizēšanu un zaudējumu piedziņu.

Grūti pieņemt lēmumus

Vēl viena kopīpašuma ēnas puse ir smagnējais rīcības ar kopīpašumu mehānisms. Proti, likums nosaka, ka darbības ar kopīpašumu (dzīvokļa īpašumos nesadalītu ēku) veicamas tikai ar visu (!) kopīpašnieku piekrišanu. Tādējādi, ja kaut viens kopīpašnieks kaut kādu iemeslu dēļ nepiekrīt lēmumam vai nav sasniedzams, lēmuma pieņemšana izpaliek, un pārējie kopīpašnieki kļūst par šādas situācijas ķīlniekiem.

Reaģējot uz neelastīgās lēmuma pieņemšanas radītajiem sarežģījumiem, likumdevējs normatīvajos aktos ir iestrādājis mehānismus, paredzot vismaz minimālo rīcības ar kopīpašumu apjomu, kur pieļaujams samazināts balsu skaits, lai lēmums tiktu pieņemts un būtu saistošs visiem kopīpašniekiem.

Likums paredz, ka šāds samazinātais balsu skaits pieļaujams lēmumos, kas attiecas uz obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanu kopīpašumā esošā dzīvojamā mājā. Tādējādi balsojumos par pārvaldīšanas uzdevuma uzdošanu, tā atsaukšanu, mājas uzturēšanai nepieciešamo pakalpojumu līgumu slēgšanas noteikumiem, kā arī kārtību, kādā nosakāmi un maksājami obligātie izdevumi un atlīdzība par pārvaldīšanu, lēmuma pieņemšanai pietiek, ja par to nobalso kopīpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no balsīm.

Šāda kārtība kaut daļēji ir atrisinājusi smagnējo lēmumu pieņemšanu dzīvokļu īpašumos nesadalītās ēkās. Salīdzinājumam jānorāda, ka analogos īpašumos, kur ēkas sadalīšana dzīvokļu īpašumos jau ir veikta, lēmumu pieņemšana par ēkas normālai funkcionēšanai nepieciešamiem jautājumiem ir vienkāršota un atvieglota ievērojami plašākā apjomā.

Labi, ja ir viens īpašnieks

Jānorāda, ka praksē dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas ar šādu juridisko statusu labi funkcionē, kamēr tās atrodas vienas personas īpašumā. Attiecīgi īpašnieks vienpersoniski pieņem visus ar īpašumu saistītos jautājumus, izvairoties no sarežģītiem kopīpašnieku strīdiem, smagnējas īpašuma pārvaldīšanas u.tml. Tomēr brīdī, kad ēka nokļūst vairāku īpašnieku kopīpašumā, racionāls būtu lēmums par ēkas sadalīšanu dzīvokļu īpašumos.

Ikvienam kopīpašniekam ir jāapzinās, ka šāds dzīvokļu īpašumos nesadalīts kopīpašums ir tikai pagaidu stāvoklis, kas agri vai vēlu novedīs pie kopīpašuma izbeigšanas. To nosaka ne tikai praktiskās dzīvokļa īpašumos nesadalītas ēkas pārvaldīšanas grūtības, bet atbalsta arī likums. Likums paredz, ka nevienu kopīpašnieku nevar piespiest palikt kopīpašumā un katrs kopīpašnieks jebkurā laikā var pieprasīt kopīpašuma izbeigšanu, neargumentējot sava lēmuma iemeslus.

Ja kopīpašnieki šādā gadījumā nevar labprātīgi vienoties par kopīpašuma izbeigšanu, ikviens kopīpašnieks var tiesā celt prasību par kopīpašuma izbeigšanu. Nesen Civillikumā veiktie grozījumi kā vēlamāko kopīpašuma izbeigšanas veidu dzīvojamās ēkas gadījumā, ja nav iespējama ēkas reālā sadale, paredz tieši kopīpašuma sadalīšanu dzīvokļa īpašumos.

Noteikti kritēriji

Kad jautājums nonāk līdz ēkas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos, tas var notikt uz likuma, tiesas sprieduma, darījuma, tajā skaitā testamenta, mājas īpašnieka vai, ja tāda nav, tiesiskā valdītāja lēmuma pamata. Praksē visbiežākais pamats dzīvojamās mājas sadalīšanai dzīvokļa īpašumos ir tieši ēkas īpašnieka vai – kopīpašuma gadījumā – visu kopīpašnieku lēmums. Tomēr bez šāda lēmuma jāņem vērā vēl citas likuma prasības un kritēriji, lai ēkas sadalīšanu sekmīgi paveiktu.

Ēkai ir jābūt nodotai ekspluatācijā, kadastrāli uzmērītai, kadastrā reģistrējot visas ēkā esošās telpu grupas, ēkai ir jābūt reģistrētai zemesgrāmatā. Kad minētās prasības ir izpildītas, Valsts zemes dienests izdod atzinumu par ēkas sadali dzīvokļa īpašumos. Īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos ir pabeigta brīdī, kad katrs dzīvokļa īpašums kā tiesiski nodalīts, patstāvīgs īpašums tiek reģistrēts zemesgrāmatā, tam atverot atsevišķu zemesgrāmatas nodalījumu.

Nobeigumā jānorāda, ka īpašuma sadalīšana dzīvokļa īpašumos, protams, saistīta gan ar laika, gan naudas patēriņu. Tomēr jācer, ka šis raksts ir pārliecinājis lasītāju, ka ieguldījumi, kas veicami īpašuma sadalīšanā dzīvokļa īpašumos, atsver ieguvumus un priekšrocības, ko nekustamā īpašuma īpašniekam sniedz dzīvokļa īpašumos sadalīts, tiesiski sakārtots īpašums.

https://jauns.lv/raksts/zinas/546135-dzivojamas-majas-sadalisana-dzivoklu-ipasumos-cels-uz-tiesiski-sakartotu-ipasumu

Vislētākais – zemes siltums

Vērtējot tikai kurināmā izmaksas (1. tabula), visizdevīgākais ir zemes siltumsūknis apvienojumā ar siltajām grīdām. Vidējās izmaksas par apkuri mēnesī apkures sezonas laikā būs 110 eiro. Otrajā vietā – malkas apkure ar 121 eiro, kam seko zemes siltumsūknis apvienojumā ar radiatoriem (124 eiro mēnesī). Pati neizdevīgākā ir gāzes apkure (303 eiro mēnesī).

Protams, kāds iebildīs, ka siltumsūkņu lietderības koeficients ir vairāk nekā 100 procentu. Tā arī ir. Iekārtu saražotā enerģija ir lielāka par pašu darbības laikā patērēto.

Jāņem vērā ierīkošanas izmaksas

Mazliet cita ir aina, kad ņem vērā ne tikai apkures izmaksas, bet arī sākotnējās investīcijas, lai ierīkotu apkures sistēmu (2. tabula). Pieņemot, ka apkures iekārtas darbības cikls ir 15 gadu, vismazākās izmaksas mēnesī būs malkas apkurei – 151 eiro. Tomēr jāņem vērā, ka malkas apkurei ir virkne būtisku trūkumu: sistēma nespēj darboties automātiski, tai nepieciešama nepārtraukta uzraudzība (kādam jākurina), vajag daudz vietas kurināmā glabāšanai, kā arī kurināmā sagādāšana ir izdevīga vien tad, ja pašam pieder mežs, kurā, ieguldot darbu un līdzekļus, šo kurināmo var iegūt.

Ņemot vērā nelielās ierīkošanas investīcijas, otrajā vietā ir granulu katls ar 195 eiro mēnesī. Tālāk seko siltumsūkņi, un, arī šādi rēķinot, visneizdevīgākā ir gāzes apkure (338 eiro mēnesī) apkures sezonas laikā…

Vērts padomāt par saules paneļiem

Taču aprēķinos nav modelēta situācija, ja elektroenerģijas iegūšanai tiek izmantoti saules paneļi. Protams, sākotnējie ieguldījumi kļūst lielāki, bet tālākās izmaksas strauji samazinās. Tieši šādu sistēmu arvien biežāk izvēlas laukos, renovējot ēkas un domājot par ilgtspējīgu saimniekošanu un iespējami zaļāku dzīvesveidu. Tieši lauku īpašumā ir iespējas atrast vietu gan saules paneļiem, gan zemes siltumsūkņa pazemes kontūram.

Savukārt NETO princips nodrošina to, ka laikā, kad elektroenerģija tiek saražota, bet netiek patērēta mājā, tā tiek nodota publiskajam elektrotīklam un vēlāk no tīkla tiek paņemta. Jāmaksā par Sadales tīkla pakalpojumiem un to elektroenerģijas daļu, kas patērēta virs pašu saražotā. Respektīvi, vasarā var saražot elektroenerģiju arī zemes siltumsūkņa darbināšanai ziemā.

Uzziņa!

Kā darbojas siltumsūknis

• Tas darbojas līdzīgi kā ledusskapis, tikai pretējā virzienā. Ledusskapī siltums no tajā esošajiem produktiem tiek novadīts uz āru, uz ledusskapja aizmugurē esošo siltuma atdeves elementu, bet siltumsūknis darbojas pretēji un siltums no apkārtējā gaisa, ūdenskrātuves vai zemes iekšienes ar apkures sistēmu tiek novadīts uz mājokli.

• Siltumsūknis izmanto apkārtējā vidē – zemē, ūdenskrātuvēs, dziļurbumā vai gaisā – akumulēto saules un ģeotermālo enerģiju, nodrošinot mājokļa apsildi. Šādai saules enerģijas uzkrāšanai nav vajadzīgi akumulatori kā saules paneļiem. Enerģijas uzkrāšanas funkciju pilda zeme, ūdens vai apkārtesošais gaiss. Kad nepieciešams siltums, siltumsūknis to nogādā mājoklī.

• Atkarībā no izmantotā siltuma avota un apsildes veida siltumsūknis ražo 3–5 reizes vairāk siltumenerģijas salīdzinājumā ar tradicionālajiem elektriskās apsildes risinājumiem, piemēram, eļļas radiatoriem, konvekcijas tipa sildītājiem un tamlīdzīgi, kas 1 kWh siltuma radīšanai izmanto aptuveni 1 kWh elektroenerģijas.


https://www.la.lv/kads-ir-visekonomiskakais-apkures-veids-lauku-maja

“Man dzīvoklī ir gāzes katls, bet saistībā ar gāzes apkures katlu lietošanu pēc 2025. gada to nomainīt vairs nevarēšu. Vēlos jau laikus nodrošināties un noskaidrot, kādas ir apkures alternatīvas daudzdzīvokļu nama dzīvoklī. Vai var ierīkot granulu, brikešu, malkas apkures katlu? Kādas ir iespējas izbūvēt dūmvadus? ” – jautā Ārija Rīgā.

Ar ko var aizstāt gāzi?

Rīgas domes Komunikācijas pārvaldē pauž, ka jaunus gāzes apkures katlus būs iespējams saskaņot arī pēc 2025. gada, ja nebūs tehniski vai ekonomiski lietderīgi veidot citus risinājumus. Par alternatīvām runājot, pašvaldība norāda, ka lietderīgāk vienoties un siltumapgādi nodrošināt visiem kopā, nevis katram dzīvoklim atsevišķi, un uzskaita arī iespējamos apkures variantus.

• Siltumsūkņi, kas siltumu iegūst no apkārtējās vides, tos darbinot ar elektroenerģiju. Galvenokārt elektroenerģija tiek izmantota kompresora darbināšanai, līdz ar to no vienas elektroenerģijas vienības tiek iegūtas vairākas siltuma vienības (3–4). Siltumsūkņi patērē vismaz 3 reizes mazāk elektroenerģijas nekā elektriskā apkure.

• Efektīva biomasa (malka, granulas, šķelda, briketes) – ārpus I zonas nav iespējams uzstādīt, bet II zonā tikai samazinot piesārņojumu.*

• Centrālā siltumapgāde.

Apsilde ar elektrību patlaban ir dārgākais apkures veids, ko, domes ieskatā, nebūtu vēlams izmantot. Teorētiski granulu, brikešu, malkas apkures katlus dzīvokļos var ierīkot, taču tad dzīvoklī vietu aizņems ne vien apkures katls, bet arī kurināmais. Mazāk vietas aizņem moderni granulu kamīni/krāsnis. Arī dabasgāzes vai citu fosilo kurināmo katliem vajadzīgs dūmenis. Jākonsultējas ar skursteņslauķi, vai var izmantot to pašu, kas tiek izmantots dabasgāzes apkures katlam.

Bez apkures nepalikšot

Rīgas domes mērķis, virzot gāzes apkures katlu izmantošanas ierobežojumus, ir samazināt gaisa piesārņojumu un tā ietekmi uz rīdzinieku veselību, kā arī samazināt CO2 emisijas. Saistošie noteikumi par apkures iekārtu izvēli paredzēti, lai abus mērķus līdzsvarotu. Rīgas dome uzsver, ka neviens bez apkures nepalikšot.

Iedzīvotājiem, kuriem nebūs alternatīvu apkures iespēju, būs pieļaujami izņēmumi – varēs turpināt lietot fosilo kurināmo.

Taču, ņemot vērā pašreizējās izmaksas un ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas nākotnes mērķus, jārēķinās, ka fosilais kurināmais kļūs tikai dārgāks. Tāpēc pašvaldība mudina iedzīvotājus izvēlēties ilgtspējīgus risinājumus, kā centralizētā siltumapgāde un dažādu veidu siltumsūkņi.

* Šīs zonas noteiktas Rīgas domes saistošajos noteikumos Par teritoriālajām zonām siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei un prasībām iekārtu uzskaitei. Karte ar zonām apskatāma portālā riga.lv, meklētājā rakstot: Ko iesākt dabasgāzes katlu īpašniekiem?. Teritoriālās zonas siltumenerģijas ražošanas veida izvēlei noteiktas, ņemot vērā gaisa piesārņojumu pilsētā, ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

I zonā, kas paredz stingrākus ierobežojumus, noteikta pilsētas centrā, izņemot Vecrīgu. Tās robežas noteiktas no Elizabetes līdz Pērnavas un Klijānu ielai. Dienvidu daļā tā ietver teritoriju no Satekles ielas līdz Skanstes ielas apvidum. Atsevišķas I zonas teritorijas noteiktas arī Čiekurkalnā, Teikā, Dārzciemā, Maskavas forštatē un Pārdaugavā ap Āgenskalnu.

II zona aptver teritoriju Pārdaugavā no K. Ulmaņa gatves līdz pilsētas robežai, kā arī daļu Āgenskalna un atsevišķas vietas visā pilsētā.Visa pārējā Rīgas teritorija noteikta kā III zona.

Uzziņa!

Pērn decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu no 2025. gada aizliegt uzstādīt jaunas individuālās un lokālās siltumapgādes iekārtas, kurās izmanto jebkāda veida fosilo kurināmo. Noteikumos paredzēts Rīgas pašvaldību iedalīt teritoriālajās zonās*, kurās ierobežos dažādu emisiju daudzumu. Katrā zonā atrunāti atsevišķi izņēmuma gadījumi, kuros gāzes apkures iekārtas būtu atļauts izmantot.


https://www.la.lv/kadas-ir-gazes-apkures-alternativas-daudzdzivoklu-nama-riga

Iekārtojot istabas, jāatceras, ka mēbeles jāsaliek un jāizmanto tikai tā, kā norādīts instrukcijā. Ja tajā teikts, ka mēbele jāpieskrūvē pie sienas, tas noteikti jāizdara!

Piemēram, IKEA dizaineri, iekārtojot telpas, mēbeļu drošību pārbauda, novērtējot, vai bērni no mēbelēm nevar nokrist, vai tajās nevar iesprūst vai uzgāzt tās sev virsū.

1. Stiprina pie sienas

Visu, ko var, ieteicams piestiprināt pie sienas.

2. Neliek pie logiem!

Nav ieteicams likt mēbeles pie logiem. Ja no tā nevar izvairīties, jāparūpējas, lai logs būtu aizslēgts un bērns nevarētu to atvērt un pa to izkrist.

3. Jāizvairās no žalūzijām ar striķiem

Žalūzijām bērnistabā vajadzētu būt bez regulēšanas striķīšiem – drošāka izvēle būs aizkari.


https://www.la.lv/kuras-ir-kritiskas-vietas-bernistaba-ka-planot-so-telpu-lai-ta-butu-drosa

Noderēs ģeomembrāna

Kā hidroizolāciju ieteicams izmantot šim mērķim paredzēto ciļņoto ģeomembrānu, piemēram, Isostud GXP Plus, ko izmanto celtniecības konstrukcijās pamatu, pagrabu, sienu, starpstāvu pārsegumu un plakano jumtu hidroizolācijai, drenāžai un mehāniskai aizsardzībai.

Šī membrāna ir izgatavota no augsta blīvuma polietilēna, kam raksturīga liela izturība un noturība pret dažādām agresīvām vielām. Materiāls izturīgs pret baktērijām, pelējumu, sakņu cauraugšanu. Tā cena – nepilni divi eiro par kvadrātmetru.

Vēl labāks risinājums ir drenāžas ģeokompozīts – kombinēts materiāls, kas sastāv no ģeotekstila un ciļņotās ģeomembrānas.

Ģeotekstils darbojas kā filtrs un nodrošina netraucētu ūdens plūsmu starp ģeomembrānas izciļņiem. Savukārt ģeomembrāna kalpo kā hidroizolācija. Šāds materiāls derēs ne tikai pagraba hidroizolācijai, bet arī, piemēram, ierīkojot zaļos jumtus. Izmaksas – nepilni četri eiro par kvadrātmetru materiāla.

Ģeomembrānas ar līdzīgām īpašībām piedāvā arī citi ražotāji, un to izmaksas ir visai līdzīgas – no viena līdz četriem eiro par kvadrātmetru.

Liekais ūdens jāaizvada

Vienlaikus jāpadomā par drenāžas sistēmas ierīkošanu ap pagrabu, lai savāktu pa hidroizolāciju notecējušo ūdeni un aizvadītu projām no pagraba. Vienlaikus ap pagrabu nedaudz pazemināsies gruntsūdens līmenis, kas arī sekmēs to, ka pagrabs kļūs sausāks.

Ja drenāžas sistēmas ierīkošana nav iespējama, viens no risinājumiem ir pagrabā izrakt padziļinājumu, kurā sakrāsies liekais ūdens. Tajā ierīko sūkni ar pludiņu, kas ūdeni automātiski izsūknē. Šādi sūkņi nopērkami, sākot no 30 eiro. Tomēr pagrabs tikai nosacīti būs sauss, toties ar konstantu gaisa mitrumu un temperatūru +4 grādi.


https://www.la.lv/veca-pagraba-hidroizolacija

Ja īpašumā ir gadu desmitiem nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim. Būvniecības likumā, kas stājās spēkā 2014. gada 1. oktobrī, noteikts maksimālais individuālo dzīvojamo māju būvdarbu termiņš – astoņi gadi.

• Maksimālais būvdarbu veikšanas laiks ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.
• Noteikumi attiecas uz visiem būvobjektiem – savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra un kurā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.
• Ja nav saglabājies projekts vai būvatļauja, tad ir jāpārbauda, vai iecere vispār ir saskaņota ar būvvaldi un vai ir saņemta būvatļauja.
• Ja ēka ir sen uzbūvēta, jānovērtē tās tehniskais stāvoklis: to dara sertificēts speciālists (būvinženieris vai arhitekts).
• Ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā, būvnoteikumi paredz pagarināt būvatļaujas derīguma termiņu arī pēc noteiktā maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma.
• Ja tiek pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, īpašniekam ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis 3% apmērā līdz brīdim, kad būve tiks nodota ekspluatācijā.
• Ja būvniecība ir uzsākta, pamatojoties uz būvvaldē akceptētu būvprojektu un saņemtas būvatļaujas, tad arī pēc jaunā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās personai ir tiesības nodot ekspluatācijā tiesiski uzbūvētu ēku.

Saskaņā ar Būvniecības likuma 5. panta pirmās daļas 1. punktu 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi”, kuri paredz maksimālo būvdarbu veikšanas laiku, kas ir astoņi gadi no atzīmes saņemšanas būvatļaujā par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi.

Tātad visām būvēm, kuru celtniecība sākta pirms 2014. gada 1. oktobra, būvdarbu pabeigšanas termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, un tās ekspluatācijā jānodod līdz 2022. gada 1. oktobrim.

Jāatgādina, ka iepriekš nebija noteikts termiņš, cik ilgā laikā jāuzceļ māja.

Attiecas uz visiem objektiem

Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes Tiesiskā atbalsta nodaļas vadītāja Dace Skalbe skaidro, ka normatīvi attiecas uz visiem būvobjektiem – tirdzniecības centru, ielas pārbūvi, savrupmāju, saimniecības ēku vai dārza māju –, kuru realizācijai būvatļauja izsniegta pirms 2014. gada 1. oktobra un kurā netika norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš.

Jāpiebilst, ka Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā pie atļautās izmantošanas nav iekļautas dārza mājas.

Rīgā ir daudz ekspluatācijā nenodotu ēku.

Visi objekti galvaspilsētā vēl nav apzināti, bet, piemēram, par vairāk nekā 500 objektiem pasūtītāji ir vērsušies būvvaldē pēc 2014. gada 1. oktobra, lai pagarinātu pirms 2014. gada 1. oktobra izsniegtas būvatļaujas derīguma termiņu, un līdz ar to šajās būvatļaujās ir ierakstīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, proti, 2022. gada 1. oktobris.

Kādi dokumenti jākārto

Speciālie būvnoteikumi paredz dokumentu apjomu, kas iesniedzami būvvaldē, lai objektu nodotu ekspluatācijā. Uz savrupmāju pieņemšanu ekspluatācijā attiecināms Ministru kabineta noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 167. punkts, kas paredz, ka, ierosinot ēkas vai tās daļas pieņemšanu ekspluatācijā, pievieno šādus dokumentus:

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
• noteikumu 165. un 166. punktā minēto institūciju atzinumus, proti, to institūciju atzinumus par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus, kā arī atsevišķos gadījumos Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes atzinumu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta atzinumu un Veselības inspekcijas atzinumu;
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumus par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• izpildmērījumu plānu, tostarp vertikālo uzmērījumu;
• būvdarbu žurnālu kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju, proti, gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
• būvuzrauga pārskatu par būvuzraudzības plāna izpildi, kad objektā veikta būvuzraudzība, bet savrupmāju gadījumos tas nav nepieciešams;
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokolus un pieņemšanas aktus, kā arī atbilstības apliecinājumus, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālam;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lietu;
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikātu, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā – ja veikti energoefektivitātes pasākumi).

Vai vasaras mājām ir vajadzīgi tieši tādi paši dokumenti, kā nododot ekspluatācijā ziemas māju? D. Skalbe atbild, ka “Ēku būvnoteikumos” ēkas iedalījums ir noteikts nevis pēc veidiem – savrupmāja, dārza māja utt. –, bet gan pēc būves grupas, tas ir, pirmā, otrā vai trešā būves grupa. Dārza māja, tāpat kā savrupmāja, lielākoties ir otrās grupas ēka, līdz ar to iepriekš minētie dokumenti ir jāiesniedz arī tad, ja ekspluatācijā vēlas nodot dārza māju.

Ja nav saglabājies kāds dokuments

Var būt gadījumi, kad gadu desmitiem celtai ēkai nav saglabājušies visi dokumenti, piemēram, nav būvprojekta.

“Ja nav saglabājies projekts vai būvatļauja, tad pirmkārt, ir jāpārbauda, vai iecere vispār ir saskaņota ar būvvaldi un vai ir saņemta būvatļauja. Ja būvvaldes rīcībā ir būvprojekts un būvatļauja, var pieprasīt izsniegt apliecinātas kopijas,” atbild D. Skalbe.

Taču, ja nodošanai ekspluatācijā trūkst būvdarbu izpildes dokumentācijas, ja būvdarbus veicis būvkomersants, tad šo dokumentāciju var aizstāt ar sertificēta speciālista izstrādātu tehniskās apsekošanas atzinumu, kurā secināts, ka ēka izbūvēta atbilstoši būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām.

Savukārt tehnisko noteikumu izdevēju atzinumus vai energoefektivitātes pagaidu sertifikāta trūkumu nevar aizstāt ar citu dokumentāciju.

Varbūt labāk nojaukt

Nereti ir situācijas, kad māju iesākts celt jau padomju laikā, bet tā nav pabeigta – tātad ir samērā veca, komunikācijas nolietojušās. Ko darīt ar šādiem objektiem? Citreiz portāla lasītāji jautā, vai nav vieglāk un lētāk tos nojaukt.

“Būvvalde nevar īpašnieka vietā izlemt, ko darīt ar objektu, kura būvniecība uzsākta pirms ievērojama laika posma, – saglabāt un nodot ekspluatācijā vai nojaukt,” norāda būvvaldes pārstāve. “Tas ir atkarīgs no personas vēlmēm, finansēm utt.”

Ja ēka ir sen uzbūvēta, jānovērtē tās tehniskais stāvoklis: to dara sertificēts speciālists (būvinženieris vai arhitekts). Par apsekošanas laikā konstatēto tiek sagatavots tehniskās apsekošanas atzinums, kurā sniedz ēkas tehniskā stāvokļa novērtējumu un rekomendācijas – vai ir nepieciešams ēkas vai tās daļas atjaunošana, vai arī ēka ir nonākusi tik sliktā tehniskā stāvoklī, ka ir nojaucama.

Jārēķinās ar izmaksām

Būtiska lieta ir izmaksas, ar kurām jārēķinās, nododot ēku ekspluatācijā. Izmaksas ietekmē vairāki faktori, tāpēc tās iepriekš precīzi noteikt nevar. Lai gan būvvaldes pakalpojums, pieņemot būvi ekspluatācijā, ir bez maksas, citu institūciju pakalpojumi, piemēram, kadastrālās uzmērīšanas lietas saņemšana Valsts zemes dienestā, inženierkomunikāciju atzinumu saņemšana par tīklu gatavību ekspluatācijai u. c., var būt maksas pakalpojumi, taču to cenas ir jānoskaidro pie konkrētā pakalpojuma sniedzēja.

Ar nodošanu ekspluatācijā un būvvaldi vēl ir saistīts ģeodēziskā izpilduzmērījuma izvērtēšanas pakalpojums, proti, pirms nodošanas ekspluatācijā sertificēts mērnieks uzmēra ēkas un inženierbūves un iesniedz būvvaldē ģeodēziskā izpilduzmērījuma plānu. Būvvalde to pārbauda, pārliecinoties, ka plāns atbilst saskaņotajai būvniecības dokumentācijai, situācijai apvidū, Ministru kabineta noteikumiem Nr. 281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālas datubāzes noteikumi” un Rīgas domes saistošajiem noteikumiem Nr. 98 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi”. Viena izpilduzmērījuma plāna pārbaude Rīgas pilsētas būvvaldē izmaksā 26 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Termiņu var pagarināt

Ja līdz 2022. gada 1. oktobrim nav iespējams ēku nodot ekspluatācijā, “Ēku būvnoteikumi” paredz pagarināt būvatļaujas derīguma termiņu arī pēc šī normatīvajos aktos noteiktā maksimālā būvdarbu veikšanas ilguma. Ir divi scenāriji atkarībā no tā, vai būvniecības ieceres realizācijai ir veikts novērtējums par tās ietekmi uz vidi.

Savrupmāju būvniecībai netiek vērtēta ietekme uz vidi, tāpēc šajā gadījumā maksimālā būvdarbu veikšanas termiņa pagarināšana ir vienkāršāka: jāiesniedz attiecīgs iesniegums būvvaldē, kurā pasūtītājs norāda sev vēlamo laiku, uz kuru būvatļaujas termiņu pagarināt, iesniegumam klāt pievienojot aktuālo ēkas kadastrālās uzmērīšanas lietu un ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plānu, kā arī uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtu būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju.

Nodošana ekspluatācijā

Pēc projektā paredzēto būvdarbu pabeigšanas pilnā apjomā būvniecības ierosinātājam (pasūtītājam) būvvaldē ir jāiesniedz dokumenti ēkas pieņemšanai ekspluatācijā.

Pēc dokumentu saņemšanas būvvalde veic objekta apsekošanu. Ja būvdarbi veikti atbilstoši akceptētajai būvniecības iecerei un būvniecību reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, tiek sagatavots akts par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

Zemesgrāmatu likums paredz: lai būvi ierakstītu zemesgrāmatā, īpašnieks iesniedz nostiprinājuma lūgumu, kā arī pievieno aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā.
Lielāks NĪN nodoklis

Ja tiek pārsniegts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli” un pašvaldības izstrādātajiem saistošajiem noteikumiem īpašniekam ir jāmaksā paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) 3% apmērā līdz brīdim, kad būve tiks nodota ekspluatācijā. Nodoklis ir maksājams no lielākās kadastrālās vērtības: vai nu būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības, vai būves kadastrālās vērtības.

Turklāt ar paaugstināto NĪN īpašums tiks aplikts jau no nākamā mēneša pēc būvniecības termiņa izbeigšanās.

Jaunā teritoriālā plānojuma ietekme

Kā jaunais pašvaldību teritoriālais plānojums ietekmēs privātmājas nodošanu ekspluatācijā? Ja ēka ir tiesiski uzbūvēta, proti, būvniecība ir uzsākta, pamatojoties uz būvvaldē akceptēta būvprojekta un saņemtas būvatļaujas, tad personai arī pēc jaunā teritorijas plānojuma spēkā stāšanās ir tiesības nodot ekspluatācijā tiesiski uzbūvētu ēku.

Ja tiesiski uzsāktas būvniecības procesā ir radušās izmaiņas, kuras ar izmaiņu projektu ir jāsaskaņo būvvaldē un ir jau mainījies teritorijas plānojums, izmaiņām:

• jāatbilst spēkā esošajam regulējumam;
• papildus teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos var būt noteiktas pieļaujamās izmaiņas, piemēram, jaunā Rīgas teritorijas plānojuma projektā ir norādīts, kādas izmaiņas pieļaujamas neatbilstošā zemesgabalā vai neatbilstošas izmantošanas zemesgabalā.

Ja ēka ir patvaļīgi uzbūvēta un jaunais teritorijas plānojums vairs neparedz konkrētas būves būvniecību teritorijā, tad var nākties arī patvaļīgo būvi demontēt.

Vispirms drošība

Skursteņa un jumta savienojums

Kores un vējmalas

Notekām jābūt tukšām

Ja tek valcprofila jumts

Padoms

Marts ir bagāts ar daudzām Latvijas vēsturē nozīmīgām atceres un piemiņas dienām. 2. martā atcerējāmies nacionālo partizānu bruņoto pretošanos, 17. martā pieminēsim nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, kas lielākoties pret savu gribu bija spiesti karot svešā armijā, bet vēl pēc nedēļas – 25. martā – komunistiskā genocīda upurus, 1949. gadā uz Sibīriju izsūtītos mūsu valsts iedzīvotājus. Jau vairāk nekā gadu ilgstošais Krievijas izraisītais karš Ukrainā mums atgādina, ka genocīda draudi no lielās kaimiņzemes puses nekur nav pazuduši un liek pievērst lielāku uzmanību valsts aizsardzībai un kara vēstures mantojumam.

Dzīvības un Nāves līnija

Pārrobežu projekta ietvaros no Medumiem Dienvidaustrumu Latgalē līdz Turmantai Ziemeļaustrumu Lietuvā izveidots izzinošs kara vēstures maršruts ar 17 apskates objektiem – jaunām ekspozīcijām, piemiņas vietām, blindāžām, bunkuriem un citiem nocietinājumiem, kas saglabājušies no tā laika kā mēmi karadarbības liecinieki un ļauj skaudri sajust kara nežēlīgo dabu.

Maršruts ved pa kādreizējo Pirmā pasaules kara frontes līniju, kas šeit atradās vairākus gadus un tika saukta par “Dzīvības un Nāves” līniju. Abās tās pusēs tika būvēta sarežģīta nocietinājumu sistēma ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem, kuros dzīvoja tūkstošiem karavīru, izcīnot sīvas kaujas, par ko liecina neskaitāmie apbedījumi. Augšdaugavas novada Demenes, Sventes un Medumu pagasta mežos līdz mūsdienām ir saglabājušās ļoti daudz vācu karavīru veidoto militāro būvju, un daļa no tām nu apvienota maršrutā “Pa pirmā pasaules kara pēdām”.

Sventes muižas kara tehnikas muzejs

Šis bijušajā grāfu Plāteru-Zībergu Jaunsventes muižas saimniecības ēkā iekārtotais muzejs minētajā maršrutā gan nav iekļauts, jo attiecas uz Otro pasaules karu. Taču Sventes muižā ir iekārtota viesnīca un administrācijas pārstāvjiem var palūgt muzeja ēkas atslēgas, lai tuvplānā aplūkotu daudzās militārās tehnikas vienības, tostarp padomju armijas vidēji vieglos tankus T-34, kas, iespējams, no Ziemeļkorejas krājumiem pat vēl varētu nonākt Ukrainas frontē.

Kolekcija unikāla ar to, ka tajā esošie apskates objekti atrasti bijušo kauju laukos, taču prasmīgi restaurēti. Nepieciešamības gadījumā atsevišķus eksponātus būtu iespējams arī iedarbināt un izmantot paraugdemonstrējumiem. Eksperti spriež, ka Sventes tanki, var gadīties, ir vieni no nedaudzajiem tik labi saglabātiem militārās tehnikas paraugiem Eiropā. Te var redzēt arī smagos tankus IS-2 un IS-2M, kas nosaukti par godu Staļinam, bruņotas desanta izlūkmašīnas BRDM-1 un BRDM-2, militāros transportlīdzekļus “Jeep Willys” un GAZ-67, lielgabalus, pašgājējus un citas tehnikas vienības.

Pat ja nav nodoma nakšņot Sventes muižā, nevajag kautrēties viesnīcas saimniekiem palūgt apskatīt skaistās podiņu krāsnis, kamīnu un parādes kāpnes ēkas pirmajā stāvā. Kungu māju 1912. gadā savai ģimenei cēlis grāfs Mihails Plāters-Zībergs. Vairāk nekā simts gadu laikā tā piedzīvojusi gan labākus, gan sliktākus periodus. Pirmās Latvijas brīvvalsts gados te darbojusies latviešu pamatskola, kurā strādājuši desmit skolotāji un mācījušies aptuveni trīssimt skolēnu. 1944. gadā muižas telpās ierīkots kara hospitālis, bet pēc kara beigām atkal atvērta skola, tiesa gan, nu jau mācības notikušas krievu valodā. 20. gadsimta beigās kungu māja bija palikusi bez saimnieka, tomēr tas atrasts, un ēka atjaunota 2005. gadā.

Pavisam svaiga ­ekspozīcija Medumos

Apmeklējot šo muzeju, gaisā vēl jūtams svaigas krāsas smārds, jo pārbūvētajās Medumu pamatskolas darbnīcu telpās tas atklāts tikai 1. martā. Intensīvs divu gadu izpētes un artefaktu vākšanas darbs vainagojies ar trim ekspozīciju zālēm. Pirmā kā uvertīra – iepazīstina ar Medumu apkaimes vēsturi, aktīvo dzīvi pirms kara, otrā stāsta par Pirmo pasaules karu, tā ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem un kara radītajiem postījumiem. Šajā telpā var mazliet iejusties karavīru ikdienā, uzzināt par viņu ēdienkarti, ieročiem un kara taktiku, kā arī izklaidēm, kad frontē uz brīdi bija iestājies klusums. Savukārt trešā zāle veidota kā vācu armijas blindāžu labirints ar atsevišķām guļvietām, kur ar visām maņām var izjust šāvienu un sprādzienu troksni, kas rodas, uz ekrāna noritot spēlfilmas “Dvēseļu putenis” Ziemassvētku kaujām. Muzeja noformējumā sarkanās magones starp dzeloņstiepļu vijumiem simbolizē kritušo kareivju dvēseles.

Medumos, Jaunatnes ielā 4, savu kara mantojuma priekšmetu kolekciju izrāda Stikānu ģimene. Neskaitāmas stundas pavadot, ar metāla detektoru rokās pārstaigādams apkaimes mežus un laukus, Juris Stikāns savācis iespaidīgu daudzumu abos karos izmantoto priekšmetu, sākot ar dažāda veida munīcijas atliekām, ierakumu ierīkošanas darbarīkiem un beidzot ar sadzīvei un higiēnai nepieciešamajām lietām, arī izspiestām zobu pastas tūbiņām. Vākumu papildina kolekcionāru apmaiņas ceļā iegūtie eksponāti, piemēram, unikāli tā laika fotoalbumi, ko vēstures entuziasts savā īpašumā ieguvis par lielu naudu.

Ēģipte – apsūdzība iznīcībai

Tāpat kā cilvēki ar vienādiem vārdiem un uzvārdiem, arī pasaules kartē atrodamas apdzīvotas vietas ar vienādiem nosaukumiem. Aukstajās ziemas dienās daudzi sapņo sasildīties Ēģiptē pie Vidusjūras, bet pie pašas robežas ar Lietuvu pamestībai lemta Latgales Ēģipte, kurā 19./20. gadsimta mijā kūsājusi dzīve, bet nu atlikusi vien brūkošā luterāņu baznīca, kas postīta abos līdzšinējos karos. 1991. gadā ticis izstrādāts šī dievnama atjaunošanas projekts, taču finansējums joprojām nav atrasts.

Ap baznīcu atrodas aizauguši kapi, kuros atdusas mācītājs Gustavs Ādolfs Oskars Svensons ar ģimeni, tur arī viņam veltīts piemiņas akmens. Vilkumiestā (tā toreiz saukta šī vieta) pēc Svensona ierosinājuma atvērta lasīšanas skola. 1874. gada rudenī tajā pamatzināšanas sācis apgūt arī deviņus gadus vecais Jānis Pliekšāns (vēlākais dzejnieks Rainis), lai varētu sagatavoties iestājai Grīvas vācu skolā. Ēģiptes dievnama priekšā – vācu karavīru apbedījumi, jo tepat netālu pa gravas nogāzi Pirmajā pasaules karā gājusi otrā aizsardzības līnija (5–10 km no priekšējās frontes līnijas). Tur apskatāms vācu armijas 77. rezerves divīzijas bunkurs – štābs, kurā dzīvojuši oficieri. Vēstures izpētes projekta ietvaros pamatīgi būvētajam bunkuram ielikti jauni logi un slēdzamas durvis, jo pirms tam te mitinājies kāds vietējais likteņa pabērns. Frontei ilgstoši stāvot uz vietas, vācieši nav žēlojuši pūles, lai labiekārtotu pazemes patvērumu un justos kā mājās. Bunkurā bijusi krāsniņa, un metāla āķi liecina par eklektrības pieslēgumu.

Lietuvā vēl vairāk kara liecību

No Ēģiptes līdz Zarasiem ir tikai nepilni seši, bet līdz Turmantai jābrauc vēl 18 kilometri, kur vietējās, nu jau slēgtās skolas telpās iekārtots līdzīgs kā Medumos Pirmā pasaules kara muzejs, kas oficiāli tiks atklāts tikai 17. martā. Šajā apkaimē esot vairāk nekā četrdesmit ar Pirmo pasaules karu saistītu vietu, un tikai neliela daļa no tām iekļauta jaunajā militārā mantojuma maršrutā.

Pirms Turmantas Bartkišķes ciemā saglabājies rozā granīta piemineklis, kas savulaik veltīts Vācijas impērijas armijas 88. kājnieku divīzijas komandierim ģenerālleitnantam Vilhelmam fon Mengesam un kritušajiem šīs divīzijas karavīriem. Akmens ir tik milzīgs, ka padomju vara, netikdama ar to galā, spējusi iznīcināt tikai piemiņas plāknes, to vietā iekaļot pagodinājuma vārdus saviem cīnītājiem.

Turmantas pilsētas dienvidu malā pa ceļam uz Tilzes ciemu atrodas Pirmā pasaules kara šaujampulvera un munīcijas noliktava, kas no ceļa puses atgādina ar zāli apaugušu pakalnu un ir daļēji aizgruvusi. Ar vilcienu šurp vesti un glabāti lādiņi un citas frontē noderīgas lietas, tostarp apģērbs, kas tālāk izdalīts kareivjiem. Vietējais gids zina stāstīt, ka pēc kara kāds vīrs bieži redzēts staigājam pilnīgi jaunās vācu zaldātu uniformās. Acīmredzot, karam beidzoties, noliktavā vēl palikuši ievērojami krājumi.


https://www.la.lv/pa-kara-vestures-pedam-latgale

Latvijā visdažādāko tipveida māju projektus parasti piedāvā būvfirmas (ir arī daži arhitektu biroji, kuri piedāvā savus tipveida projektus). Tās nodarbojas arī ar šo māju celtniecību, skaidro interjera žurnāliste Anita Pīra.

Visbiežāk būvfirmu sadarbības partneri ir kādi ārvalstu arhitektu biroji, kas praktizē tipveida projektu izstrādi un pārdošanu. Katrai būvfirmai ir savs piedāvājuma klāsts – vienai 40, citai 600 dažādu māju variantu.  Projektos iespējams veikt izmaiņas, kas saistītas ar celtniecības materiālu izvēli un telpu plānojumu. Piedāvāto projektu cenā iekļauta sertificētu arhitektu projektu adaptācija Latvijas pircējiem.

Vairums būvfirmu projektu pasūtītājiem piedāvā kompleksu sadarbības paketi:

• mājas projekta izvēli, izstrādāšanu (piemērošanu konkrētām vajadzībām) un saskaņošanu visās valsts un pašvaldību instancēs;
• mājas būvniecības tāmes sastādīšanu, iekšējās un ārējās apdares materiālu izvēli un saskaņošanu;
• pilna kompleksa būvdarbu veikšanu, kas iekļauj ģeodēzisko izpēti (ja nepieciešams), ārējo komunikāciju (ūdens apgādes, gāzes, elektrības, kanalizācijas sistēmas, pievadceļu), pašas ēkas būvniecību, iekšējo un ārējo apdari no jebkuriem materiāliem, visu iekšējo komunikāciju – elektroapgādes, interneta, TV, ūdens un kanalizācijas, apkures sistēmas un teritorijas labiekārtošanas darbus.

Pēc mājas uzbūvēšanas firmas palīdz klientam to nodot ekspluatācijā, bet pēc būvdarbu pabeigšanas sola mājai divu gadu garantiju, izsniedzot garantijas vēstuli ar garantijas aprakstu un nosacījumiem.

Sadarbības plusi:

• mājas tapšanu no idejas līdz realizācijai koordinē viena firma;
• celtniecības laiks parasti ir samērā neilgs;
• mājas galīgo cenu klients noskaidro pirms būvniecības uzsākšanas;
• klientam nav jātērē savs laiks – visas rūpes uzņemas būvfirma;
• iespējams kontrolēt celtniecības kvalitāti (apdrošināts būvniecības garantijas laiks);
• būvfirmas piedāvā sadarbības banku līzingu vai kredītu mājas būvniecībai.

Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga?

Iegādājoties mājas projektu ārvalstīs, pircējs iegūst arī papildu rūpes – citu valstu projektus nepieciešams adaptēt Latvijā. Tas nozīmē, ka nepieciešama projekta piesaiste konkrētam zemesgabalam, tātad, nopērkot projektu internetā, jāmeklē sertificēts arhitekts Latvijā, kas to izdarīs. Lai iegūtu būvatļauju, projektam jābūt saskaņotam; lai to izdarītu, tas jātulko latviešu valodā.

Projekta piesaiste atkarīga no tā, kurā pilsētas daļā vai rajonā atrodas zemesgabals; vēsturiskajā apbūvē neatļaus amerikāņu vai zviedru projektus. Tipveida projekti vislabāk iederēs jaunajos ciematos vai ārpus Rīgas centra.

Būvvaldes izdotajā plānošanas, arhitektūras uzdevumā būs minēts mājas eventuālais izskats un stāvu augstums (tas var būt ierobežots), vēsturiskajos rajonos var būt noteikts, kādai mājai jāizskatās.

Pirms projekta pirkšanas jānoskaidro topogrāfiskie apstākļi, lai nenopirktu māju, kuru konkrētajā zemesgabalā nemaz nav iespējams ielikt. Veidojot individuālo projektu, arhitekts ņem vērā situāciju un ievēro visus apbūves noteikumus. Turpretī, iegādājoties tipveida projektu, grūti paredzēt, vai konkrētajā zemesgabalā nepārkāpsi kādus noteikumus, piemēram, attālumu no sarkanās līnijas līdz būvlaidei, līdz žogam, kaimiņu mājai, koku izvietojumam un tamlīdzīgi. Var gadīties – nopērc tipveida projektu, taču pietrūkst divu metru, lai to ieliktu savā zemesgabalā. Tāpēc, izvēloties māju no kataloga, skaties ne tikai uz bildīti, bet arī uz vietu, kur tai paredzēts atrasties.
Reti izdodas īstenot tipveida projektu bez izmaiņām, tāpēc, izvēloties māju, noskaidro, kādas ir transformācija iespējas. Tas nozīmē, ka arhitektam vajadzētu būt klāt jau tad, kad izvēlies māju.

Nereti, nopērkot gatavu mājiņu, uz papīra sāc pārbīdīt sienas, beigās nonākot pie individuāla projekta. Tāpēc vispirms pārliecinies, kā noskatītajā mājas projektā izveidots pārsegums – vai vispār iespējams mainīt plānojumu, nemainot konstrukcijas? Svarīgi arī, vai paredzēta iespēja mainīt materiālus (piemēram, poļu un lietuviešu projektu mājām); mainot tos, arī ēka konstruktīvi var mainīties. Tāpēc jārēķinās, ka, piesaistot projektu, arhitekts neatbildēs par veiktajām izmaiņām. Piemēram, izvēloties citus būvmateriālus, telpu izmērs samazināsies, un klients nevarēs vainot arhitektu, kas piesaistījis projektu.

Izvēloties māju pēc kataloga, pārliecinās, vai tiešām visas pozīcijas atbilst tam, ko vēlies.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/489497-ar-ko-jarekinas-perkot-maju-no-kataloga

Saeima šodien konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz iespēju piemērot administratīvo sodu tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas.

Kā norāda Ekonomikas ministrijā (EM), likumprojekts izstrādāts, lai regulētu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības tiesiskos pamatus un nodrošinātu šo personu profesionālās darbības uzraudzību, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu un sekmētu stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Vienlaikus likumprojekts precizē atsevišķas tiesību normas.

• Paredzēts, ka likumprojekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā. Pārejas noteikumi par nekustamā īpašuma darījumu starpnieka atbrīvošanu no pienākuma sniegt informāciju par iepriekšējā kalendārā gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojuma līgumiem un attiecībā uz nekustamā īpašuma darījumu starpnieka informācijas sniegšanu par apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem stāsies spēkā 2024.gada 1.jūlijā.

Turpmāk noteikts, ka fiziska persona var reģistrēties nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā tikai tad, ja persona ir reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā. Šāda vajadzība izriet no tā, ka Valsts ieņēmumu dienests pārbaudēs ir konstatējis gadījumus, kad fiziskas personas sniedz starpniecības pakalpojumus bez saimnieciskās darbības reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā.

Līdz ar šo grozījumu vajadzētu būt novērstai situācijai, kad fiziska persona Latvijas teritorijā var sniegt starpniecības pakalpojumus darījumos ar nekustamo īpašumu, nereģistrējot Valsts ieņēmumu dienestā savu saimniecisko darbību, tādējādi apgrūtinot Valsts ieņēmumu dienestam kā uzraudzības un kontroles institūcijai veikt uzraudzību, norāda EM.

Nekustamā īpašuma darījumu starpnieks var būt juridiska persona, kura ir reģistrēta Latvijas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts komercreģistrā, lai mazinātu riskus saistībā ar nerezidentu saimniecisko darbību, vienlaikus nodrošinātu skaidru un izsekojamu saimniecisko darbību.

Vienlaikus, ja nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir juridiska persona, būs nepieciešamas norādīt papildus tās fiziskās personas vārdu un uzvārdu, kura juridiskās personas vai personālsabiedrības vārdā sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus. Šāda nepieciešamība izriet no tā, ka praksē nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir reģistrējies kā juridiska persona, bet faktiski publiskajā telpā persona norāda fiziskas personas datus. Ņemot vērā to, ka aptuveni puse Latvijā esošu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku nav reģistrējušies nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā, ir svarīgi apzināt un identificēt tos nekustamā īpašuma darījumu starpniekus, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus un nav iekļauti nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Šāda nepieciešamība ir arī tamdēļ, ka, lai persona, kura vēlas izmantot nekustamā īpašuma darījumu starpnieka pakalpojumus, varētu ātri pārliecināties par to, vai konkrētais nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir vai nav iekļauts nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Tāpat noteikts, ka EM varēs izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Tādējādi situācijā, kad nekustamā īpašuma darījumu starpnieks ir cēlis kvalifikāciju daļēji vai nepilnā apmērā, EM būtu rīcības brīvība izslēgt vai atstāt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku iekļautu nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā un uzdot nekustamā īpašuma darījumu starpniekam celt iztrūkstošās kvalifikācijas stundas EM noteiktajā termiņā.

Vienlaikus paredzēts izteikt brīdinājumu vai piemērot naudas sodu tiem nekustamā īpašuma darījumu starpniekiem, kuri sniedz starpniecības pakalpojumus bez reģistrācijas, proti, neievēro likumā noteikto, ka starpniecības pakalpojumus var sniegt tikai tāda privātpersona, kas iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā.

Personas nereģistrēšanās arī nodrošina faktu, ka personas, kura sodāmība nav dzēsta vai noņemta, var veikt darījumus ar nekustamo īpašumu kā starpnieki. Nereģistrētas personas, kuras sniedz nekustamo īpašumu darījumu starpniecības pakalpojumus, vienlaikus neizpilda arī citus likumā noteiktos priekšnoteikumus, kas aizsargā patērētāju no krāpšanas un zaudējumiem. Administratīvo sodu nav paredzēts piemērot par administratīvā akta neizpildi, ņemot vērā, ka pārkāpumu var veikt tikai gadījumā, ja attiecīgā persona neizpilda no likuma izrietošu nevis ar administratīvo aktu uzliktu pienākumu.

Naudas soda apmērs par pārkāpumu fiziskai personai tiek paredzēts līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskai personai - līdz 1600 naudas soda vienībām, kas izriet no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā iekļauta nekustamā īpašuma darījumu starpnieka aptuvenām izmaksām gadā.

https://nra.lv/latvija/407328-neregistretiem-nekustama-ipasuma-starpniekiem-varetu-piemerot-sodu.htm

• Būvatļauja ir uzskatāma par administratīvo aktu, kas dod tiesības veikt būvprojekta realizāciju.
• Visi iespējamie nepieciešamie dokumenti, lai ēku pieņemtu ekspluatācijā, ir uzskaitīti “Ēku būvnoteikumu” 167. punktā.
• Veicot būvniecību savām vajadzībām, būvētājam ir tiesības veikt būvdarbus gan paša spēkiem, gan slēgt līgumu par atsevišķu būvdarbu veikšanu ar būvkomersantu.
• Normatīvie akti neparedz, kāds ir termiņš, uz kuru var pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu.
• Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvdarbiem objektā ir jābūt uzsāktiem. Ja būvdarbi nav uzsākti, būvvaldē jāiesniedz iesniegums būvatļaujas anulēšanai.
• Lai pagarinātu maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, būvvaldei ir jāiesniedz aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns.

Kas ir būvatļauja

Vajadzīgie dokumenti

• būvprojekta izmainītās daļas, ja attiecīgās izmaiņas būvdarbu veikšanas laikā pieļaujams veikt saskaņā ar vispārīgajiem būvnoteikumiem, proti, izmaiņas, kas veiktas autoruzraudzības kārtībā;
• institūciju atzinumi par ēkas gatavību ekspluatācijai, kuras projektēšanas laikā ir izsniegušas tehniskos vai īpašos noteikumus;
• tehnisko noteikumu izsniedzēju atzinumi par inženiertīklu gatavību ekspluatācijai;
• izpildmērījumu, tostarp vertikālo uzmērījumu, plāns;
• būvdarbu žurnāls kopā ar būvdarbu izpildes dokumentāciju gadījumos, kad būvdarbus veicis būvkomersants;
• būvprojektā paredzēto tehnoloģisko iekārtu, speciālo sistēmu un iekārtu pārbaudes protokoli un pieņemšanas akti, kā arī atbilstības apliecinājumi, ja to nepieciešamību nosaka normatīvie akti par iekārtu drošību un tie nav pievienoti būvdarbu žurnālā;
• ēkas vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• ēkas energoefektivitātes pagaidu sertifikāts, kas izdots saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēku energoefektivitātes jomā (atjaunošanas vai pārbūves gadījumā –, ja veikti energoefektivitātes pasākumi);
• skaņas izolācijas mērījumi jaunbūvējamām daudzdzīvokļu dzīvojamām un publiskām ēkām.

Ēku var būvēt arī pašu spēkiem

• elektroinstalācijas pārbaudes dokumentācija;
• apkures ierīces, iekārtas, dūmvadu un dabīgās ventilācijas kanālu tehniskā stāvokļa pārbaudes akts.

Ir tiesības pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu

• aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta;
• iesniegts ēkas novietnes un tai izbūvēto ārējo inženiertīklu izpildmērījuma plāns;
• uz pieprasīto pagarinājuma termiņu izsniegtas būvdarbu veicēja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopija.”

Rīgā plāno pagarināt uz astoņiem gadiem

Kad būvatļauju nevar pagarināt