Новости недвижимости

Наполовину снижена муниципальная пошлина для физлиц за строительство жилья в Риге

Рижская дума приняла обязательные правила "О муниципальной пошлине за содержание и развитие муниципальной инфраструктуры в Риге", которые предусматривают на 50% снизить плату для физических лиц за утверждение планов строительства нового жилья в столице.

Также пошлина не будет взиматься за перестройку деградирующих зданий.

Как заявил вице-мэр Риги Эдвард Ратниекс, изменения нужны для того, чтобы способствовать устойчивому развитию города и мотивировать рижан выбирать Ригу местом строительства своего частного дома.

"Это шаг вперед, чтобы помочь владельцам недвижимости восстанавливать и приводить в порядок руины, мотивировать людей строить свою жизнь в нашем городе и улучшить общий облик Риги", - сказал он.

По словам Ратниекса, Рига остро нуждается в новом и доступном жилье, но ситуация сложная, потому что строительство нового жилья очень подорожало.


https://rus.delfi.lv/57860/latvia/120025394/napolovinu-snizhena-municipalnaya-poshlina-dlya-fizlic-za-stroitelstvo-zhilya-v-rige

Sat, 11 May 2024 18:33:00 +0000

Ekspluatācijā nenodotiem objektiem Rīga sāk piemērot paaugstināto nodokļa likmi


Rīgas pašvaldība pakāpeniski sāk piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā būvobjektiem, kuriem ir izsniegta būvatļauja un būvniecības ieceres realizācijas laiks ir pārsniedzis maksimālo termiņu, informē Rīgas domē.

Lai izvairītos no paaugstinātās nodokļa likmes, pašvaldība aicina izvērtēt būvprojekta realizācijas pakāpi un iespēju nodot būvdarbus ekspluatācijā. Gadījumā, ja būvprojektā paredzētie būvdarbi nav pabeigti un vēl ir paredzēti – pagarināt maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, savukārt, ja būvniecība nav sākusies un nav plānota – būvatļauja jāanulē.

Rīgas pašvaldībā ir reģistrētas vairāk nekā 15 tūkstoši būvniecības lietu un atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums no būvatļaujas izsniegšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā ir astoņi gadi. Bet tām būvatļaujām, kurās maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš nebija norādīts, astoņu gadu termiņu skaita no 2014. gada 1. oktobra, kad stājās spēkā “Vispārīgie būvnoteikumi”, kas nozīmē, ka šīm būvatļaujām maksimālais būvdarbu veikšanas termiņš beidzās 2022. gada 1. oktobrī.

Ņemot vērā, ka dažādu apstākļu dēļ būvniecības darbi var tikt atcelti, apturēti, kā arī ieilgt, pašvaldība aicina iedzīvotājus, uzņēmumus un organizācijas pārbaudīt būvatļaujās norādīto maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu. Jo gadījumos, ja būvniecība norādītajā termiņā nav pabeigta, pašvaldībai saskaņā ar likumu “Par nekustamā īpašuma nodokli” ir tiesības ar nākamo mēnesi piemērot paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli 3% apmērā no būves vai būvei piekritīgās zemes kadastrālās vērtības.

Pašvaldības būvinspektori iespēju robežās veic būvniecības lietu kontroli, tomēr iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti paši izrādīt iniciatīvu par savu objektu vēl pirms īpašums tiek aplikts ar paaugstināto nekustamā īpašuma nodokli. Pērn tika apzināti 2154 objekti, kuriem bija beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums. Pēc brīdinājuma saņemšanas 1050 objekti tika nodoti ekspluatācijā vai būvatļaujas tika anulētas. 836 objektu īpašnieki sāka būvniecības lietu sakārtošanu vai pārreģistrāciju, savukārt 268 objektiem tika piemērots paaugstinātais nekustamā īpašuma nodoklis.

Būvatļaujas, kurām ir beidzies maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, tiek konstatētas dažādiem objektiem – privātmājām, dzīvokļiem, sabiedriskas nozīmes ēkām, kafejnīcām u.c. Populārākais objekts ir bēniņi, kuros izveidotas telpu grupas un dzīvokļi, bet kuri faktiski nav nodoti ekspluatācijā. Visbiežāk būvatļauja šiem objektiem izsniegta pirms vairāk nekā 10 gadiem, un, mainoties īpašniekiem, jaunie nav informēti, ka objektā ir aktīva būvniecības lieta.

Ja būvdarbi atbilstoši būvprojektam ir noslēgušies, pašvaldība aicina būvobjektu nodot ekspluatācijā, savukārt, ja būvniecība nav notikusi, būvatļauja jāanulē. Ja maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums ir beidzies, bet būvniecība vēl ir paredzēta, pašvaldība aicina to pagarināt, iesniegumam pievienojot Ēku būvnoteikumos 97. punktā norādītos dokumentus. Šādā gadījumā pašvaldība būvatļaujas termiņu pagarinās uz apdrošināšanas polisē norādīto laiku. Ja maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vēl nav iestājies, tad nepieciešamības gadījumā tā savlaicīgi jāpagarina.

Pirms paaugstinātā nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanas, pašvaldība pārbauda, vai būvniecības lietā ir virzība, vai objektam nav mainījies īpašnieks, kā arī pēc nepieciešamības veic būvobjektu pārbaudi klātienē. Ja īpašnieks nav mainījies un būvniecības lietā ilgstoši nav virzības, ar nākamo mēnesi pēc pašvaldības atzīmes sistēmā objektam tiek piemērots paaugstināts nekustamā īpašuma nodoklis. Ja personas ir aktīvas un ieinteresētas būvniecības lietu sakārtot, pašvaldība nāk pretī un paaugstināto nodokļa likmi nepiemēro.

Ja objektu īpašnieki ignorēs pašvaldības prasības, pašvaldība izmantos tiesības aizliegt būves ekspluatāciju, jo saskaņā ar Būvniecības likumu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā un ekspluatācijā pieņemto būvi izmanto tikai atbilstoši projektētajam lietošanas veidam. Būvniecības noteikumu pārkāpšana, t. sk. būves, tās daļas vai telpu grupas izmantošana pirms nodošanas ekspluatācijā ir administratīvs pārkāpums, par ko attiecīgā persona saucama pie administratīvās atbildības.

Iedzīvotāji, uzņēmumi un organizācijas, kuriem ir vai tuvojas beigām būvatļaujas maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, aicināti sazināties ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu. Papildu informācija pieejama tīmekļvietnē www.rdpad.lv, sadaļā “Būvniecība”.


https://www.delfi.lv/bizness/55159262/nekustamais-ipasums/120021944/ekspluatacija-nenodotiem-objektiem-riga-sak-piemerot-paaugstinato-nodokla-likmi

Wed, 08 May 2024 16:00:00 +0000

Рижская дума начала применять повышенную ставку налога для объектов, не введенных в эксплуатацию


Рижская дума начала постепенно применять повышенную ставку налога на недвижимость в размере 3% к объектам, для которых было выдано разрешение на строительство и которые не были сданы в эксплуатацию в срок.

Чтобы избежать повышенной ставки налога, самоуправление призывает оценить степень реализации проекта и возможность сдать объект в эксплуатацию. В случае если работы, предусмотренные проектом, не завершены и все еще планируются, максимальная продолжительность строительных работ должна быть продлена. В случае, если строительство не начато и не планируется, разрешение на строительство нужно аннулировать.

В Рижском самоуправлении зарегистрировано более 15 тысяч строительных дел, и согласно постановлению Кабинета министров № 500 "Общие правила строительства", максимальная продолжительность строительных работ с момента выдачи разрешения на строительство до сдачи объекта в эксплуатацию составляет восемь лет. Для тех разрешений, в которых максимальный срок не был указан, восьмилетний период отсчитывается с 1 октября 2014 года, когда вступили в силу "Общие правила строительства" - то есть для этих разрешений на строительство максимальный срок истек 1 октября 2022 года.

Учитывая, что по разным причинам строительные работы могут быть отменены, задержаны или приостановлены, самоуправление призывает жителей, предприятия и организации проверить указанный в документах максимальные сроки строительства. В случае, если строительство в указанный срок не завершено, самоуправление в соответствии с законом "О налоге на недвижимость" вправе применять повышению ставку налога в размере 3% от кадастровой стоимости постройки или земли, прилегающей к зданию.

Как проходят проверки


В прошлом году было выявлено 2154 объекта, которые не были сданы в эксплуатацию в срок. После предупреждения 1050 объектов были введены в эксплуатацию или же на них были аннулированы строительные разрешения. Владельцы 836 объектов начали упорядочивать или перерегистрировать свои строительные дела, а 268 объектов были обложены повышенным налогом на недвижимость.

Разрешения на строительство, по которым истек максимальный срок выполнения работ, относятся к самым разным объектам - частным домам, квартирам, общественным зданиям, кафе и т.д. Наиболее популярными объектами являются мансарды, в которых были созданы группы комнат и квартир, но которые фактически не были сданы в эксплуатацию. Чаще всего разрешение на строительство таких объектов было выдано более 10 лет назад, и при смене собственников новые владельцы не знают, что заведено активное дело.

Прежде чем применить повышенный налог на недвижимость, муниципалитет проверяет, продвигается ли строительное дело, не сменился ли собственник объекта, и при необходимости проводит выездные проверки.

Если собственник не сменился и в строительном деле длительное время нет прогресса, инспектор ставит в системе отметку, и со следующего месяца к объекту применяется повышенная ставка налога.

Если собственник активно сотрудничает и заинтересован в приведении строительного дела в порядок, муниципалитет идет навстречу и не применяет повышенную ставку налога. Если же владелец объекта игнорирует требования самоуправления, то его могут лишить права использовать строение, так как согласно закону "О строительстве" строение запрещено использовать до его сдачи в эксплуатацию. Нарушение строительных норм и правил, в том числе использование здания, части здания или группы помещений до ввода их в эксплуатацию, является административным правонарушением.

Жителей, предприятия и организации, у которых срок сдачи в эксплуатацию подходит к концу, призывают связаться с Департаментом развития города Рижской думы. Дополнительная информация доступна на www.rdpad.lv, в разделе "Строительство".


https://rus.delfi.lv/biznes/53958119/nedvizhimost/120022340/rizhskaya-duma-nachala-primenyat-povyshennuyu-stavku-naloga-dlya-obektov-ne-vvedennyh-v-ekspluataciyu

Wed, 08 May 2024 14:00:00 +0000

В три-четыре раза: жителям Риги и Юрмалы угрожает подорожание аренды земли


Четыре процента от кадастровой стоимости земли, но не менее 50 евро в год, должны были бы платить с 1 января 2025 года владельцам угодий те, кто пользуется т. н. разделенной собственностью. Министр юстиции Инесе Либиня–Эгнере ("Новое Единство") разъяснила нюансы в письме руководителю Юридической комиссии Сейма Андрею Юдину из той же премьерской партии.

"Новая кадастровая стоимость будет обоснована информацией о рыночной ценности имущества в период времени с 1 января 2012 года до 1 июля 2022 года, не превышая 80 процентов от среднего уровня цены недвижимого имущества на 1 июля 2022 года. Изменения кадастровой стоимости обеспечат также объективную связь законного использования земли с землей как активной ценностью. Это значит, что изменения кадастровой стоимости будут разные. В части случаев кадастровая стоимость существенно увеличится. Тем самым также фактический размер стоимости пользования увеличится".

В качестве примера приводится стоимость пользования землей для частного дома в Лиелупе. В настоящий момент она составляет 4728 евро в год, а после повышения составит 17 906 евро в год. Или почти полторы тысячи евро в месяц.

Что же касается многоквартирных домов, то стоимость земельной аренды для жителей таковых в Майори вырастет с нынешних 135 евро, до 800 евро; в Лиелупе — с 266 евро до 1840 евро; в Вецриге с 192 до 400 евро; в районе улицы Гертрудес — с 192 до 400 евро.

Впрочем, для некоторых районов Риги предусматривается даже понижение — так, в Пурвциемсе, с нынешних 88 евро в год до 74 евро.

В Минюсте подумали и о последствиях: "Если для домохозяйства столь быстрый прирост регулярных расходов наступит внезапно, это может привести к существенному ухудшению социального положения лица или даже неспособности погасить все расходы, необходимые домохозяйству. Это, в свою очередь, может привести к потере жилья".

Ну а какой же вывод? "Дать владельцам жилых зданий переходный период, в котором запланировать дальнейшие финансовые действия".

Может ли что–то сделать государство? Вряд ли: "Как щадящее не может быть рассматриваемым такое средство, которое от государства требовало бы дополнительных финансовых ресурсов. Если существенный прирост платы пользования будет решаться с привлечением государства, например, в виде налоговых льгот, это означало бы потерю доходов государства".

Поэтому Министерство юстиции предполагает с 1 января 2025 по 31 декабря 2028 года "плату пользования варьировать".

Минюст в аннотации пишет также, что заслушал мнение обществ "Комитет земельной реформы" и "Народ против земельных баронов". Что ж, посмотрим, как дело решится на практике…


https://bb.lv/statja/nasha-latvija/2024/04/16/v-tri-chetyre-raza-zhitelyam-rigi-i-yurmaly-ugrozhaet-podorozhanie-arendy-zemli

Tue, 16 Apr 2024 18:16:00 +0000

Vai mantinieki var apstrīdēt īpašuma pārdošanu?


Vai mantinieki var apstrīdēt pirkumu – mantojuma atstājēja pirms nāves veiktu īpašuma pārdošanas darījumu? Ja tā, kādos gadījumos tas iespējams? Vai kāds jurists var ieteikt, kā rīkoties īpašuma pircējam, lai vēlāk nerastos sarežģījumi ar pārdevēja mantiniekiem? Jautā Sandis M.

Zvērināta notāre Sandra Romāne skaidro, ka rīcībspējīgs nekustamā īpašuma īpašnieks ar savu īpašumu dzīves laikā ir tiesīgs rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī pārdot un ar iegūto naudu rīkoties pēc saviem ieskatiem.

Noslēdzot notariālo aktu – pirkuma līgumu – pie zvērināta notāra, zvērināts notārs noskaidro notariālā akta dalībnieku rīcībspēju, gribu un darījuma noteikumus, iepazīstina dalībniekus ar iespējamām darījuma tiesiskajām sekām.

Turklāt notārs arī pārbauda, vai darījums ir patiess, vai norādīta darījuma patiesā vērtība.
Turklāt likums neparedz, ka īpašniekam noteikti kaut kas jāatstāj saviem mantiniekiem.


https://www.la.lv/vai-mantinieki-var-apstridet-ipasuma-pardosanu

Mon, 04 Mar 2024 18:58:00 +0000

Vai “RNP” neatklāj patiesību par rīdzniekiem rēķinos parādījušos pozīciju “Bioatkritumu izvešana”?


Šodien Rīgas domes Mājokļu un vides komitejā izskanēja aizdomas, ka “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) neatklāj patiesību par rēķinu pozīcijas “Bioatkritumu izvešana” parādīšanās apstākļiem.

Opozīcijas frakcijas “Saskaņas” ieskatā, jauna pozīcija rēķinos nevar veidoties pakalpojumu digitalizācijas rezultātā, jo grāmatvedības programmā esot jāievada konkrēti dati par pakalpojuma apjomu un izlietoto summu, kas katrai mājai atšķiroties.

Uz to RNP valdes loceklis Bernhards Maļinovskis norādīja, ka neesot runa par kļūdu portālā “e-pārvaldnieks”, bet gan par par visu informācijas sniegšanas kopumu klientiem. Viņš informēja, ka par katru pakalpojumu klienti maksā, un minētais pakalpojums pašlaik ir iekļauts kopējā ēkas apsaimniekošanas sadaļā.

Kaut kad nākotnē plānots atsevišķi nodalīt sadaļu par koku zaru, zāles, lapu u.c. savākšanu un izvešanu, bet šogad šāda jauna sadaļa rēķinos neparādīsies.

Savukārt deputāts Valdis Gavars (NA/LRA) paziņoja, ka ir saskāries ar RNP darbinieku meliem citos jautājumos un prasīja, vai arī šajā gadījumā RNP melo. Maļinovskis aicināja deputātu būt uzmanīgam ar izteicieniem un uzsvēra, ka Gavaram nav sniegta nepatiesa informācija un papildus ziņas, ko viņš esot lūdzis, tikšot nosūtītas rakstiski.

Laika trūkuma dēļ komitejas sēde tika beigta pirms deputāti varēja uzdot visus sev interesējošos jautājums saistībā ar RNP kļūdaino rēķinu pozīciju “Bioatkritumu izvešana”.

Kā ziņots, pēc iedzīvotāju sašutuma RNP nolēma atsaukt jauno rēķinu pozīciju “Bioatkritumu izvešana”, kas tika iekļauta uzņēmuma klientu pēdējos rēķinos.

Šī rēķina pozīcija daudzos raisīja neizpratni un pat sašutumu, jo nebija skaidrs, par ko īsti tiek prasīta šī samaksa un kā tā tiek aprēķināta. RNP sociālajos tīklos sākotnēji apgalvoja, ka jaunā izmaksu pozīcija “vairs netiek iekļautas pārvaldīšanas maksā”, taču klienti atzīmēja, ka pārvaldīšanas maksa nav samazinājusies, tātad vienkārši ieviests jauns maksājums.

Kā aģentūra LETA uzzināja uzņēmumā, par brūno konteineru, kuros tiek ievietoti bioloģiskie atkritumi, izvešanu atsevišķa maksa nav paredzēta un no klientiem tiek iekasēta kopējā maksa pa atkritumu apsaimniekošanu. Savukārt par bioloģiskajiem atkritumiem, kurus neievieto brūnajos konteineros un kas radušies teritorijas kopšanas laikā – koku zari, zāle, lapas u.c., pašlaik atsevišķu maksu vairs neesot plānots iekasēt.

RNP klāstīja, ka šis esot vairāku nozīmīgu RNP pakalpojumu informācijas digitalizācijas ieviešanas gads, un ieviešanas un sistēmas pārbaudes laikā “konstatēta kļūda, kas radusies šī mēneša rēķinos ceturtajai daļai klientu”. Lai novērstu kļūdu, RNP daļai klientu atsauca februāra rēķinus un sagatavoja jaunus.

Kā ziņots, RNP 2021.gadā strādājis ar 4,1 miljona eiro peļņu. Uzņēmuma apgrozījums palielinājies par nepilniem 10%, salīdzinot ar 2020.gadu, un bija 61,149 miljoni eiro.


https://www.la.lv/vai-rnp-neatklaj-patiesibu-par-ridzniekiem-rekinos-paradijusos-poziciju-bioatkritumu-izvesana

Tue, 27 Feb 2024 22:06:00 +0000

Vai iespējams uz laiku atteikties no atkritumu izvešanas?

Dzīvoju Rīgā, Juglā, bet no aprīļa vidus līdz septembra vidum dodos dzīvot uz vasarnīcu ārpus Rīgas. Vai man ir iespēja atteikt atkritumu izvešanas pakalpojumu Rīgā tikai uz šiem mēnešiem, kamēr tur nedzīvoju? Kārlis Rīgā

Rīgas teritorija ir sadalīta četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kurās atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus sniedz publiskā konkursā izraudzīti uzņēmumi. Jugla ietilpst zonā, kur atkritumus apsaimnieko SIA Eco Baltia vide. Uzņēmuma sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Alise Zvaigzne norāda, ka Rīgas domes saistošajos noteikumos Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsētā ir noteiktas prasības minimālajam pieļaujamajam sadzīves nešķiroto atkritumu izvešanas biežumam galvaspilsētā. Tās paredz, ka privātajām mājsaimniecībām atkritumu izvešana tiek nodrošināta ne retāk kā reizi četrās nedēļās, ja dzīvojamajā mājā dzīvesvietu deklarējušas ne vairāk kā divas personas. Savukārt privātmājām, kurās deklarētas vairāk par divām personām, minimālais sadzīves nešķiroto atkritumu izvešanas biežums ir vienu reizi divās nedēļās. Retāka atkritumu izvešana pieļaujama, ja adresātā tiek dalīti vākti vai kompostēti bioloģiski noārdāmie atkritumi.

Daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji par iespēju atteikties no atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma uz noteiktu periodu konkrētā dzīvoklī aicināti vērsties pie sava namu apsaimniekotāja, kurš informēs, vai tas iespējams.

“Balstoties uz pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām, atkritumu apsaimniekošanas operators nav tiesīgs būtiski mainīt noteikumos minēto kārtību vai pilnībā atcelt atkritumu izvešanu. Taču aicinām klientus pievērst uzmanību pašreizējam atkritumu izvešanas biežumam un konteinera tilpumam un, ja tas ir iespējams, pieteikt to mazāku vai vienoties par retāku atkritumu izvešanu adresē,” skaidro SIA Eco Baltia vide pārstāve.

Ņem vērā


Citu pašvaldību saistošo noteikumu nosacījumi un pie citiem atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem var atšķirties, tāpēc līdzīgās situācijās citviet visprecīzāk varēs atbildēt konkrētais pakalpojuma sniedzējs.


https://www.la.lv/vai-iespejams-uz-laiku-atteikties-no-atkritumu-izvesanas

Tue, 30 Jan 2024 22:32:00 +0000

Kas jādara, lai pieteiktos hipotekārā kredīta procentu samazinājumam?

"Pagājušā gada nogalē izskanēja ziņa, ka iedzīvotāji, kam ir hipotekārais kredīts, varēs saņemt kredītu procentu kompensāciju. Tā kā mūsu kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim, secinu, ka esam to vidū, kam šī kompensācija pienākas. Taču kas jādara, lai to saņemtu?" Portālam "Mammamuntetiem.lv" jautā lasītājs.

Jau ziņots, ka mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi paredz, ka tiesības uz kredītu procentu kompensāciju būs hipotekārā kredīta ņēmējam, ar kuru hipotekārā kredīta līgums ir noslēgts līdz 2023. gada 31. oktobrim.

Uz lasītāja jautājumu, vai un kas jādara, lai šo kompensāciju saņemtu,  “Mammamuntetiem.lv” atbildi noskaidroja Finanšu ministrijā: “Kompensācijai nav jāpiesakās. Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID)".

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

  • Atbalstu saņems visi hipotekāro (mājokļa) kredītu ņēmēji, kuri kredītu ir saņēmuši līdz 2023.gada 31.oktobrim, un kuru hipotekārā kredīta atlikums nepārsniedz 250 000 eiro.

  • Ja kredīta atlikuma summa šogad mainās, piemēram, samazinās zem 250 000 eiro, kompensāciju aizņēmējs saņems no nākamā mēneša. Savukārt, ja aizdevuma summa pieaug virs 250 000 eiro, aizņēmējs kompensāciju zaudēs.

  • Saņemtā kredīta valūtai nav nozīmes – arī tie kredīti, kas nav eiro valūtā, saņems valsts atbalstu. Konvertācijas izmaksas segs kredīta ņēmējs pēc attiecīgās kredītiestādes noteiktā komerckursa kompensācijas saņemšanas dienā.

  • Atbalstu nesaņems tie kredītņēmēji, kuriem ir fiksētās likmes kredīti, proti, tie, kuriem likme ir fiksēta no līguma noslēgšanas. Savukārt atbalstu kredītņēmēji saņems arī tad, ja kredītlikme ir tikusi uz laiku samazināta, vai kredīts uz kādu laiku ir piešķirts ar 0% bankas pievienoto likmi.

  • Atbalsta apmērs tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30.aprīlim, tās izmaksās VID.

  • Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem nevis par kredīta pamatsummu. Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divi procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

  • Atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem paredzēts līdz 2024.gada beigām.



https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/595634-kas-jadara-lai-pieteiktos-hipotekara-kredita-procentu-samazinajumam


Mon, 22 Jan 2024 16:31:00 +0000

Vācieši sākuši bažīties par nekustamo īpašumu drošību Latvijā


Pēdējo gadu militārās aktivitātes Eiropā ietekmējušas arī Latvijas nekustamo īpašumu tirgu. Uzņēmuma "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs intervijā portālam Jauns.lv norādīja, ka daļa ārvalstu pilsoņu, kas lūkojas uz Latvijas nekustamo īpašumu tirgu, redz to kā riskantāku vietu, salīdzinot ar laiku pirms dažiem gadiem.

Runājot par starptautisko notikumu ietekmi uz mūsu nekustamo īpašumu tirgu, Laukalējs skaidroja, ka tie ievērojami ietekmē tos cilvēkus, kas iegādājas nekustamo īpašumu Latvijā, bet nedzīvo šeit visu laiku.

Visvairāk tas skar Rīgas centru un Jūrmalu


“Mums ir šāds segments, bet tas vairāk skar Rīgas centru un, protams, Jūrmalu.

Mēs redzam, ka pēdējos trīs gados saistībā ar situāciju, kas notiek pasaulē, it īpaši Eiropā, ir kritums tieši dārgajā segmentā, ko visvairāk iegādājas citu valstu pilsoņi.”

Darījumu skaits gājis mazumā


Pēdējo gadu starptautiskie notikumi izteikti ietekmējuši salīdzinoši dārgo nekustamo īpašumu tirdzniecību Rīgas centrā un Jūrmalā.

“Pēdējos trīs gados darījumu skaits stipri gājis mazumā,” speciālists teica.

Latvija skaitās mazliet riskantāka vieta


“Tie nav tikai Krievijas pilsoņi, kas lielākoties šos īpašumus iegādājās, tie ir arī Izraēlas, Vācijas un daudz dažādu valstu pilsoņi, kas šeit iegādājās īpašumus.

Bet, iespējams, dažādu politisku faktoru ietekmē [patlaban] šī skaitās mazliet riskantāka vieta, nekā tas bija pirms trīs vai četriem gadiem.”

Vai arī vācieši un citu Rietumeiropas valstu pārstāvji par Latviju domā kā par riskantāku vietu? “Jā, it īpaši viņi.”

Vāciešu bažas ir lielākas


“Tiem, kam jau ir saknes vai saistība ar Latviju, ir mazāk domu par mūsu valsti kā par nedrošāku vietu.

Ir salīdzinoši daudz Izraēlas pilsoņu, kas iegādājas īpašumus Jūrmalā, bet viņiem Latvija jau ir vairāk vai mazāk zināma.

Viņu bažas nav tik lielas, kādas ir Vācijas pilsoņiem, kuriem, paskatoties kartē, liekas, ka te viss ir blakus [patlaban bīstamām zonām].”

Izraēlieši Latvijā jūtas salīdzinoši droši

Kā mūsu nekustamo īpašumu tirgu ietekmē Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājums? Vai izraēlieši, kas iepriekš diezgan lielā skaitā iegādājās īpašumus Latvijā, tagad ir kļuvuši piesardzīgāki darījumos ar Latviju?

“Es domāju, ka nē. Man šķiet, ka varbūt ir tieši otrādi.

Daļa jau pazīst Latviju


Pēdējos gados tiešām bija diezgan liels skaits Izraēlas pilsoņu, kas Jūrmalā iegādājās īpašumus.

Bet varbūt tieši šajā [Izraēlas-palestīniešu konflikta saasinājuma] situācijā vismaz tie, kam jau ir bijušas kaut kādas saites vai saknes ar šo pusi, iespējams, īpašumus [Latvijā] iegādāsies vairāk kā drošības, rezerves vietu.”

Var secināt – ja Izraēlā notiek dažādas militārās aktivitātes, tad tās pilsoņi šeit, Latvijā, jūtas nosacīti drošāk, nekustamā īpašuma tirgus eksperts sacīja.


https://jauns.lv/raksts/bizness/594807-vaciesi-sakusi-bazities-par-nekustamo-ipasumu-drosibu-latvija-saskata-palielinatus-riskus

Sun, 14 Jan 2024 19:14:00 +0000

VID pieprasa atmaksāt Covid-19 laikā izsniegtos grantus vairāk nekā 5,5 miljonu apmērā


Valsts ieņēmumu dienests (VID) kopumā pieņēmis lēmumu 220 nodokļu maksātājiem pieprasīt atmaksāt Covid-19 pandēmijas laikā izsniegtos grantus apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai 5,535 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja VID pārstāvji.

Kopumā par nepamatota pieprasītā/saņemtā atbalsta atmaksu pavisam ir tikušas ierosinātas 33 tiesvedības.

No minētajām tiesvedībām noslēgušās 12 tiesvedības, no kurām 11 tiesvedības ir VID labvēlīgas, viena ir VID nelabvēlīga, bet 21 lietā turpinās tiesvedība.

VID ir saņēmis spriedumu SIA "GRB investīcijas" pieteikuma lietā, ar kuru ir pilnībā apmierināti "GRB investīcijas" pieteikumi, uzdodot VID viena mēneša laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot "GRB investīcijas" labvēlīgu administratīvo aktu par atbalsta apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai par 2021.gada novembri, un atcelt VID lēmumu.

Attiecīgi VID Administratīvā procesa likuma noteiktajā kārtībā mēneša laikā izvērtēs minētā sprieduma pamatojumu un lems, vai ir pamats to pārsūdzēt apelācijas kārtībā, iesniedzot apelācijas sūdzību par pirmās instances spriedumu.

Jau ziņots, ka VID prasīja ""Ozo" ledushalles" apsaimniekotājam "GRB investīcijas" atmaksāt uzņēmumam izmaksātos Covid-19 atbalsta līdzekļus 47 149 eiro apmērā.

Tāpat ziņots, ka trešajā Covid-19 atbalsta periodā - par laiku no 2021.gada oktobra līdz 2022.gada februārim - VID ir izmaksājis atbalstu uzņēmumiem un iedzīvotājiem kopumā 89 561 566 eiro apmērā.

No tiem 19 375 400 eiro izmaksāti kā algas subsīdijas darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un patentmaksātājiem, kas pandēmijas dēļ strādājuši nepilnu darba laiku. Savukārt 70 186 166 eiro izmaksāti krīzē cietušajiem uzņēmējiem kā granti apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai.


https://nra.lv/latvija/447570-vid-pieprasa-atmaksat-covid-19-laika-izsniegtos-grantus-vairak-neka-5-5-miljonu-apmera.htm

Thu, 21 Dec 2023 19:33:00 +0000

Kad iespējama telpu lietošanas veida maiņa


Sveicināti! Ir īpašums pagrabstāvā, kura statuss zemesgrāmatā ir “neapdzīvojamā telpa”. Ir divi logi, ūdens, elektrības un kanalizācijas pieslēgums, griestu augstums ir 2,6 m. Vai šādu telpu var pārvērst par dzīvokļa īpašumu un tajā dzīvot? Kas tam ir vajadzīgs? Vai pareizi saprotu, ka, dzīvojot tur un nemainot telpu statusu, tiks uzskatīts, ka tā ir patvaļīga būvniecība? Paldies!

Andrejs

Atbild: Inese Helmane (LV portāls)

Telpu lietošanas veida maiņa atbilstoši Būvniecības likumam skaitās būvniecība. Būvniecības likums un Ministru kabineta noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” noteic, ka būvniecības dokumentāciju izstrādā būvspeciālists vai būvkomersants.

Primāri jums būtu jāvēršas pie sertificēta būvspeciālista (arhitekta), kurš, iepazīstoties ar konkrētajām telpām, sapratīs, vai telpu lietošanas veida maiņa vispār ir iespējama.

Lai saprastu, vai ir iespējama telpu lietošanas veida maiņa, viens no galvenajiem dokumentiem ir pašvaldības teritorijas plānojums, kas nosaka prasības būvju un zemesgabalu izmantošanai konkrētā teritorijā. Piemēram, ja ir noteikta ražošanas apbūve, tad tādā nevarēs būt mazstāvu dzīvojamā apbūve.

Nosakot konkrētu telpu lietošanas veidu, jāievēro arī vairākas citas prasības. Piemēram, dzīvojamajām telpām ir jānodrošina insolācija (saules radītais apgaismojums telpās). Nereti svarīgas ir arī vides pieejamības prasības. Ja tās nav iespējams nodrošināt, tad konkrēta telpu lietošanas veida maiņa nav pieļaujama.

Vairāk par telpu lietošanas veidu varat lasīt LV portāla publikācijā “Telpu lietošanas veida maiņa – kad tā ir iespējama”.

Lai precīzāk atbildētu uz jūsu jautājumu, ieteiktu vērsties attiecīgās pašvaldības būvvaldē.


https://lvportals.lv/e-konsultacijas/31194-kad-iespejama-telpu-lietosanas-veida-maina-2023

Thu, 07 Dec 2023 18:33:00 +0000

Papildinātas ugunsdrošības prasības būvēm un īstermiņa īres dzīvokļiem


Ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” pilnveidotas ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas īslaicīgai īrei. Jaunās prasības stāsies spēkā no 2024. gada 1. marta.

Ugunsdrošības prasības būvēm un būvju daļām, tai skaitā telpām, kuras tiek izmantotas pakalpojuma (piemēram, tūrisma pakalpojuma) sniegšanai iedzīvotājiem, tiek pilnveidotas, reaģējot uz traģisko 2021. gadā notikušo ugunsgrēku dzīvoklī Rīgā, Merķeļa ielā 8, kurā bija patvaļīgi ierīkots hostelis.

Pirmkārt, līdz šim būvnormatīvā nebija definēts, kas ir īslaicīga īre. Tāpēc regulējums papildināts ar 2.42. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīga īre ir dzīvojamo telpu grupas vai tajā esošo telpu īslaicīga izīrēšana atpūtas vai tūrisma vajadzībām vienai vai vairākām personām.

Otrkārt, pēc atbildīgo dienestu un iestāžu sniegtās informācijas par minēto ugunsgrēku tika konstatēts: lai nodrošinātu papildu sabiedrības aizsardzību, jāparedz tehniskie risinājumi, kas ļautu ātrāk evakuēties no īslaicīgai īrei nodotajām telpām.

Piemēram, šobrīd nav noteikts, kādām jābūt durvīm īslaicīgās īres dzīvokļos.

Līdz ar to noteikumi Nr. 333 “Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 201-15 “Būvju ugunsdrošība”” ir papildināti ar 147.5. apakšpunktu, nosakot, ka īslaicīgās īres dzīvokļu durvīm no iekšpuses ir jābūt viegli atveramām bez atslēgas vai citas atvēršanas ierīces. Minēto prasību nodrošina arī slēdzene, kas no iekšpuses ir atverama bez nepieciešamības ielikt tajā atslēgu.

Prasības kāpņu telpu logiem


Būvnormatīvs papildināts arī ar jaunām prasībām par ugunsizturību konstrukcijai, kurā ir montēts ailu aizpildījums, un virsspiediena sistēmu.

Ekonomikas ministrija uzsver: regulējuma izmaiņas nerada pienākumu īpašniekiem uzreiz nodrošināt ēku atbilstību jaunajām prasībām, bet tās būs jāievēro, ēkas atjaunojot un pārbūvējot.

Precizētās prasības būs jāpiemēro daļai, kas tiks atjaunota un pārbūvēta; tās neattieksies uz būvniecības iecerēm, kurām būvprojekts jau ir akceptēts.

Paredzētas arī ugunsreakcijas prasības ārsienu siltumizolācijai, lai izvairītos no ugunsgrēka izplatīšanās pa būves fasādi, t. i., noteiktas ārsienu siltumizolācijas sistēmu un būvizstrādājumu ugunsreakcijas klases.

Pašlaik būvnormatīvā nav noteiktas prasības kāpņu telpu logiem, taču būves kāpņu telpā paredzēts izvietot virsspiediena sistēmas. Virsspiediena sistēma nepildīs savu paredzēto funkciju, ja kāpņu telpu logi ugunsgrēka laikā būs atvērti. Līdz ar to būvnormatīvs papildināts ar prasību, ka 2. veida dūmaizsargātās kāpņu telpās logiem jābūt neveramiem vai aprīkotiem ar ierīcēm, kuras automātiski aizvērs logus, tiklīdz būs nostrādājusi gaisa virsspiediena sistēma.

Līdz ar grozījumiem būvnormatīvā pilnveidotas projektēšanas prasības būves ugunsnoturības pakāpēm pirmsskolas izglītības iestādēs. Tāpat pārskatītas minimālās ugunsdrošības atstarpes starp divos blakus esošos zemesgabalos izvietotām mazstāvu dzīvojamām mājām un saimniecības ēkām, kā arī ugunsdrošības attālumi līdz blakus esošo zemes vienību robežām.

Jaunās būvju ugunsdrošības prasības būs spēkā no 2024. gada 1. marta.


https://lvportals.lv/norises/355434-papildinatas-ugunsdrosibas-prasibas-buvem-un-istermina-ires-dzivokliem-2023

Thu, 30 Nov 2023 20:26:00 +0000

Kas jāievēro, lai uz ēkas fasādes izvietotu gaisa kondicionieri


Iestājoties karstākam laikam, pieaug iedzīvotāju interese par gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietošanu uz ēkas fasādes. LV portāls skaidro, kādi ir šo iekārtu izvietošanas nosacījumi.

To, vai uz fasādes var uzstādīt ventilācijas iekārtu, regulē katras pašvaldības apbūves noteikumi, norāda Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas stratēģiskās komunikācijas eksperte Elita Rubesa-Voravko. Būvniecības noteikumi neregulē šo jautājumu.

Pašvaldības nosaka saistošajos noteikumos


Daudzviet pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus, kuros regulē gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu.

Piemēram, Liepājā atbilstoši pilsētas Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 123.1. punktam gaisa kondicionēšanas iekārtas, ventilācijas iekārtas un citas tehnoloģiskas konstrukcijas atļauts izvietot uz ēkas fasādes unjumta tā, lai tās nav pārredzamas no publiskās ārtelpas. Tas attiecas ne tikai uz ēkas fasādi, kas vērsta pret ielu, bet arī uz daudzdzīvokļu namu pagalmiem, kuri ir brīvi pieejami sabiedrībai.

Ja tomēr nav iespējams iekārtu uzstādīt nepārredzamu no publiskās telpas un to iecerēts izvietot uz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās fasādes, tad tas pieļaujams tikai saskaņā ar ēkas apsaimniekotāja pasūtītu/izstrādātu vienotu risinājumu visai ēkai, kas ir apstiprināts ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu un saskaņots būvvaldē.

Rīgā aizliegts izvietot uz fasādēm


Gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu regulē arī Rīgā. Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (apstiprināti ar Rīgas domes 2021. gada 15. decembra saistošajiem noteikumiem Nr. 103) 316. punkts paredz: “Tehniskas iekārtas vai palīglīdzekļus (satelītantenas, ventilācijas sistēmas un citas tamlīdzīgas tehniskās iekārtas vai palīglīdzekļus) aizliegts izvietot uz būves ielas fasādes, izņemot, ja šādiem veidojumiem ir arhitektoniska vērtība, tie nepasliktina būves arhitektonisko veidolu un ir paredzēti atbilstoši saskaņotai būvniecības ieceres dokumentācijai.”

Pirms kondicioniera uzstādīšanas vienmēr būtu vēlams konsultēties Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā, norāda Rīgas domes Zīmola un komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators Kaspars Līcītis.

Viņš atzīst, ka galvaspilsētā ir gadījumi, kad uz ēkas ārējām fasādēm nelikumīgi uzstādīti gaisa kondicionieri. Arī Liepājas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde zina teikt, ka pilsētā ir bijuši atsevišķi gadījumi, kad uz daudzdzīvokļu māju ārsienām, neievērojot saistošos noteikumus, ir uzlikti kondicionieri. Tāpēc der zināt, ka par patvaļīgu būvniecību ir paredzēta administratīvā atbildība.

Vajadzīgs dzīvokļu īpašnieku balsojums


Vispirms jāņem vērā, ka jebkādu elementu izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta izmaina ēkas fasādi, kas saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmās daļas 1. punktu ir kopīpašuma daļa.

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta trešā daļa paredz: ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašuma daļu, tad dzīvokļa īpašniekam vajag šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, – atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Tādējādi izmaiņas fasādē, tai skaitā kondicioniera izvietošana uz ēkas fasādes vai jumta, ir jāskaņo ar dzīvokļu īpašnieku kopību. Lai uz ēkas fasādes uzstādītu kondicionieri, vajag vismaz 50% plus vienu balsi.

Var izvietot bez saskaņošanas ar pašvaldību


Papildus saskaņojumam ar dzīvokļa īpašniekiem var būt nepieciešami arī citi saskaņojumi – tas atkarīgs no ēkas atrašanās vietas.

Ja gaisa kondicionieri izvieto ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kā arī uz iekšpagalma fasādes/jumta, kas nav vērsts pret publisku ārtelpu, tad to var veikt bez saskaņošanas ar pašvaldību, skaidro Rīgas domē.

Kondicioniera uzstādīšanai nav nepieciešama būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība – urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniedz 50 milimetri (mm), attālums starp urbumiem ir vismaz 0,5 m un urbjot netiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiek izmantota jau izbūvēta izeja.

Taču jau izbūvētās ventilācijas atveres nedrīkst izmantot, piemēram, virtuvē. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Ja vēlas uzstādīt vēsturiskajā centrā


Rīgas domes saistošo noteikumu Nr. 38 “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 338. punkts noteic, ka vēsturiskajā centrā tehnisko ierīču un mehānismu (piemēram, liftu šahtas, vēdināšanas, kondicionēšanas un apkures sistēmu izvadi, dūmvadi, antenas, satelītantenas u. tml.) atrašanos ārpus ēkas jumtu vai sienu plaknēm paredz būvprojektā un veido, pēc iespējas samazinot šo ierīču negatīvo ietekmi uz pilsētas siluetu, jumtu ainavu un dzīvojamās vides vērtībām apkārtnē, kā arī ievērojot noteikumu 2.8. apakšnodaļas prasības inženiertehniskās apgādes infrastruktūras izvietošanai saistībā ar ēku fasādēm un jumtiem. Uz ēkas ielas fasādes tos veido arhitektoniski, nepasliktinot būves arhitektonisko veidolu.

K. Līcītis zina teikt, ka, veicot kādas darbības kultūras pieminekļu ēkas fasādē, ir jāievēro likuma “Par kultūras pieminekļa aizsardzību” 3. pants, kā arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 720 “Kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumi” 23. un 35. punkts.

Jautājums: Vēlos uzstādīt gaisa kondicionieri dažādās dzīvokļa telpās. Dzīvoklis atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā. Dzīvokļa logi iziet gan uz ielu, gan uz pagalmu. Ja saņemšu saskaņojumu no vairākuma dzīvokļu īpašnieku, vai varēšu veikt šādas darbības?

Atbilde: Šajā gadījumā Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā ir jāiesniedz iesniegums, kam pievienots iekārtas izvietojuma risinājums, kurš nedrīkst pasliktināt ēkas arhitektonisko veidolu. Ja māja atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā aizsardzības zonā, tad būs nepieciešama arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atļauja. Tāpat jāvērtē, vai netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība. Ja urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos pārsniedz 50 mm, attālums starp urbumiem ir mazāks par 0,5 m un urbjot tiek skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi, tad ir jāizstrādā būvniecības dokumentācija. Pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana.

Ja vajadzīgi būvdarbi


Ja iekārtas funkcionēšanas, ierīkošanas vai izvietošanas nodrošināšanai ir jāveic būvdarbi, tad ir piemērojams būvniecības regulējums. Ja iekārtu uzstādīšanas laikā plānota ēkas pārbūve, piemēram, nesošo konstrukciju pastiprināšana, tad tā veicama, pamatojoties uz būvprojektu, kuru izstrādājis sertificēts būvspeciālists.

Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas ēkas īpašniekam ir jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.

Ja dzīvo privātmājā


Savukārt uz privātmājām Dzīvokļa īpašuma likuma regulējums neattiecas, ir jāņem vērā tikai Rīgas domes saistošie noteikumi Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”.

Jautājums: Dzīvoju privātmājā Rīgā, esmu vienīgais tās īpašnieks. Vasaras ir kļuvušas pārāk karstas, vēlos uzstādīt gaisa kondicionēšanas iekārtas uz vairāku telpu ārsienām. Vai tas jāsaskaņo ar pašvaldību?

Atbilde: Kondicioniera uzstādīšanai nav vajadzīga būvniecības dokumentācija, ja netiks pazemināta ēkas konstrukciju nestspēja, drošība un noturība, urbuma diametrs nesošajās konstrukcijās vai nesošajos elementos nepārsniegs 50 mm, attālums starp urbumiem būs vismaz 0,5 m un urbjot netiks skarts konstrukcijas stiegrojums vai citi nestspējas nodrošinājuma elementi vai arī tiks izmantota jau izbūvēta izeja.

Ja kondicioniera ārējais bloks atradīsies uz ielas fasādes vai jumta ielas pusē, tad jāiesniedz atbilstošs iesniegums Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā. Ņemot vērā, ka par ēkas drošumu atbild ēkas īpašnieks, pirms iekārtu izvietošanas jāveic ēkas tehniskā apsekošana, lai noskaidrotu konstrukciju nestspēju.

Divu veidu kondicionieri


SIA “CMB” Apkures, ventilācijas un gaisa kondicionēšanas sistēmu projektēšanas nodaļas vadītājs būvinženieris Arvīds Leimanis atzīst, ka gaisa kondicionēšanas iekārtu uzstādīšana daudzos gadījumos nu jau ir kļuvusi par nepieciešamību. “Mūsdienās arvien vairāk projektē mājas ar skaistiem, lieliem logiem, kas labi “strādā” ziemā, ar siltuma caurlaidību viss ir kārtībā, bet vasarā ar saules enerģijas caurlaidību gan ir sliktāk. Tad nu sanāk, ka dzīvokļos, īpaši tajos, kas izvietoti fasādes dienvidu un rietumu pusē, veidojas liels pārkaršanas risks. Vakarā, kad kļūst vēsāks, ar to var nebūt pietiekami, pat ja tiek nodrošināta gaisa apmaiņa, jo saule uzkarsē sienas un grīdu – telpās viss ir ļoti sakarsis,” skaidro A. Leimanis.

Ja dzīvoklī ilgstoši ir augsta temperatūra, tad gaisa kondicionēšanas ierīču uzstādīšana var būt viens no risinājumiem. Pamatā izmanto divu veidu iekārtas – pārvietojamās vai stacionārās.

Pirmās iekārtas var pārvietot pa dzīvokli. Viss process notiek vienā korpusā – iekārta iekštelpās pūš aukstu gaisu, bet ārā pa speciālu gofrētu cauruli, kas iemontēta logā, – karstu gaisu. “Efektivitāte mobilajiem gaisa kondicionieriem ir apšaubāma – tikpat daudz gaisa, cik izpūš ārā pa logu, tiek arī iesūkts atpakaļ dzīvoklī. Siltais gaiss no ārpuses ieplūst pa neblīvumiem, turklāt gofrētā caurule sakarst un siltums no tās nonāk atpakaļ telpā,” stāsta būvinženieris. Jārēķinās arī ar paaugstinātu trokšņu līmeni telpās.

Mobilie kondicionieri ir piemēroti tad, ja uz daudzdzīvokļu mājas fasādes aizliegts uzstādīt gaisa kondicionieru ārējos blokus vai ja ir problemātiski saņemt mājas iedzīvotāju piekrišanu uzstādīšanai.

Ja ir saņemta dzīvokļu īpašnieku piekrišana un pašvaldības savos saistošajos noteikumos to pieļauj, tad labāk uzstādīt stacionārās gaisa kondicionēšanas iekārtas, kas ir visefektīvākās enerģijas patēriņa izmaksu ziņā un viskvalitatīvākās, iesaka A. Leimanis. Tās sastāv no divām daļām – viens bloks ir novietots telpā, bet otrs tiek uzstādīts ārpus ēkas.

Visbiežāk ārpusē iekārtu liek nemanāmā vietā uz balkona vai lodžijas. “Āra blokam daudz nav nepieciešams – brīva vieta gaisa cirkulācijai, iespēja to apkalpot un elektrības pieslēgums,” skaidro būvinženieris. “Un svarīgi, ka lielākais trokšņa avots paliek ārpus telpām.”


https://lvportals.lv/skaidrojumi/353823-kas-jaievero-lai-uz-ekas-fasades-izvietotu-gaisa-kondicionieri-2023

Wed, 15 Nov 2023 19:23:00 +0000

Īres līgums – kādi ir ieguvumi, ja tas ierakstīts zemesgrāmatā


Jau divus gadus ir spēkā jaunais Dzīvojamo telpu īres likums. Šis regulējums mainīja noteikumus par īres līguma attiecībām pēc dzīvojamās telpas īpašnieka maiņas, kā arī paredzēja, kādos gadījumos var paaugstināt īres maksu. Sadarbībā ar zvērinātu advokātu Jāni Lapsu sagatavotajā skaidrojumā vēstīts par jaunā likuma darbību praksē, tostarp īrnieka un izīrētāja attiecībām, risinot ar īres līgumu saistītos jautājumus. Tāpat sniegti padomi par to, kā īrniekam rīkoties, ja mainās dzīvesvietas īpašnieks, un kā izīrētājam pasargāt sevi no negodprātīga īrnieka.

Dzīvojamo telpu īres likuma 28. pants nosaka: “Ja dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā izīrēto dzīvojamo telpu atsavina, tās ieguvējam ar iepriekšējo izīrētāju noslēgtais dzīvojamās telpas īres līgums ir saistošs tikai tad, ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā. Ja dzīvojamās telpas īres līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā, tas izbeidzas līdz ar ieguvēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā.”

Zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors Jānis Lapsa skaidro, ka tādējādi ar jauno likumu kārtība par īres līgumu tika pielīdzināta Civillikumā 2126. pantā noteiktajam regulējumam par nomas un īres līgumiem.

“Ja īrnieks grib, lai viņu neskar īpašnieka maiņa, tad līgums noteikti būtu jāreģistrē zemesgrāmatā,” uzsver J. Lapsa.

Svarīgi zināt: mantotu dzīvojamo telpu īpašniekam būs saistošs noslēgtais īres līgums arī tad, ja tas nebūs ierakstīts zemesgrāmatā. Taču par zemesgrāmatā neierakstītu līgumu vairāk ir jāsatraucas īrniekiem, kuru izīrētājs dzīvojamo telpu maina, pārdod vai dāvina. Nav jāsatraucas tad, ja īpašnieks mirst un īpašumu iegūst mantinieks.

Pārejas periods, ja līgums nav ierakstīts zemesgrāmatā


Lai jaunais īpašnieks īres līgumu neizbeigtu nekavējoties, Dzīvojamo telpu īres likuma pārejas noteikumu 2. punkts nedaudz aizsargā tos īrniekus, kuriem īres līgums noslēgts līdz likuma spēkā stāšanās dienai – 2021. gada 1. maijam – un nav ierakstīts zemesgrāmatā. Proti, normatīvie akti noteic, ka tādā gadījumā jaunajam īpašniekam īres līgums ir saistošs līdz 2026. gada 31. decembrim. Pārejas noteikumos noteikts: ja ir īsāks termiņš par 2026. gada 31. decembri, tad līgums beidzas ātrāk, ja līgums ir beztermiņa, tad ir paredzēta kārtība celt prasību tiesā par šī līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā.

“Jaunajā likumā tiek stiprināts princips īrniekam būt pietiekami aktīvam,” uzsver J. Lapsa. “Respektīvi, nevar vairs kā agrāk, kad mainījās īpašnieki, bet īrniekam ar beztermiņa īres līgumu par to nebija “ne silts, ne auksts”. Tagad tā vairs nav. “Vecajiem” īrniekiem ir jārēķinās, ka būs jāslēdz jauns īres līgums un arī jāzina, uz cik gadiem to noslēgt.”

“Praksē parasti īres līguma termiņš ir viens vai divi gadi. Skaidrs, ka uz šādu laiku reti kad īres līgumu ierakstīs zemesgrāmatā un šajā nelielajā laika posmā, iespējams, arī nemainīsies īpašnieki,” saka advokāts.

“Ja īrnieks vēlas īrēt dzīvokli 10–15 gadus, tad ir nopietni jādomā par līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, lai pasargātos no tā, ka pēc īpašnieka maiņas tiek zaudēta dzīvesvieta.”

Tāpēc advokāts iesaka negaidīt 2026. gada 31. decembri, kad beidzas pārejas periods. Ja ar īpašnieku nevar vienoties par īres līguma ierakstīšanu zemesgrāmatā, kā arī par terminēta līguma noslēgšanu, tad ieteicams jau tagad celt prasību tiesā.

Var izlikt bezstrīdus kārtībā


Kāds vēl ir ieguvums, ja īres līgumu ieraksta zemesgrāmatā? Grozījumi Civilprocesa likumā, kas stājās spēkā 2021. gada 20. aprīlī, paredz saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu arī dzīvojamo telpu īres gadījumos. Tas nozīmē, ka īrniekam vajadzēs atstāt īrēto dzīvojamo telpu, ja līgums būs ierakstīts zemesgrāmatā, būs beidzies īres līguma termiņš un netiks panākta vienošanās par jaunu līgumu vai ja būs izveidojies īres maksas parāds.

Bezstrīdus piespiedu izpildīšana attiecas arī uz notariāli apliecinātiem dzīvojamo telpu īres līgumiem.

Jautājums. Īres līgums ir noslēgts uz gadu, nav ierakstīts zemesgrāmatā. Pusgadu īrnieks maksā komunālos maksājumus un īri, bet pēc tam zaudē darbu un vairs nemaksā. Lai gan izīrētājs viņu brīdina par izlikšanu no dzīvokļa, viņš tomēr turpina dzīvot šajā dzīvoklī un ne par ko nemaksā. Kā risināt situāciju?

J. Lapsas atbilde. Ja īres līgums ir ierakstīts zemesgrāmatā, tad divus mēnešus pēc īres maksas kavējuma izīrētājs var brīdināt īrnieku un vēl pēc mēneša viņš tiesā var iesniegt prasību par bezstrīdus piespiedu izpildi. Tiesa pieteikumu izskata septiņu dienu laikā. Savukārt, ja līgums nav reģistrēts zemesgrāmatā, tad tiesā jāceļ prasība par līguma izbeigšanu un īrnieku izlikšanu, un ievešanu valdījumā. Tāpat var celt arī prasību par īres maksas piedziņu. Taču, kamēr notiek tiesāšanās, kas ilgst apmēram divus trīs gadus, izīrētājam kā īpašniekam ir jāsedz visi ar mājokli saistītie izdevumi.

J. Lapsa uzsver: “No īpašnieka – izīrētāja – viedokļa arī tādu īres līgumu, kas noslēgts uz gadu vai diviem, būtu izdevīgi ierakstīt zemesgrāmatā. Kad īres līguma termiņš beidzas, tad ieraksts zemesgrāmatā tiek dzēsts.”

Līguma termiņam jābūt noteiktam


Dzīvojamo telpu īres likums ne tikai paredz līguma reģistrēšanu zemesgrāmatā, bet arī noteic to, ka vairs nevar būt beztermiņa līgumi. Tātad visiem īres līgumiem ir jābūt terminētiem.

“Jaunā īres līguma termiņš var būt dažāds: viens, pieci vai 20 gadi,” skaidro J. Lapsa. “Tiem, kuriem ir vecie beztermiņa īres līgumi, jāvienojas par terminētu līgumu. Ja savā starpā vienošanos nevar panākt, tad izīrētājam vai īrniekam ir jāvēršas ar prasības pieteikumu tiesā, kurai tad ir jānosaka īres līguma termiņš.”

Likumā ir dota iespēja pāreju no beztermiņa īres līgumiem uz terminētiem veikt desmit gadu laikā, bet ne ilgāk kā līdz 2036. gada 31. decembrim. Advokāts norāda uz problēmu praksē: likumā nav ierakstīts mehānisms, kā tiesai noteikt īres līguma termiņu, nav nekādu kritēriju. Līdz ar to patlaban tiesa termiņu nosaka pēc saviem ieskatiem, ņemot vērā pušu paskaidrojumus, loģikas, taisnprātības principus u. tml.

Vajadzīgs noteikts algoritms


“Iedomājieties, jūs 30–40 gadus vai visu mūžu esat nodzīvojusi šajā dzīvoklī, bet tagad jums tiek pateikts, ka jānoslēdz terminēts līgums. Īrnieks, ja viņš tur ir dzīvojis ļoti ilgi, gribēs maksimālo laiku – desmit gadus. Savukārt izīrētājs vēlēsies īsu termiņu – gadu vai divus,” saka J. Lapsa.

Advokāts apraksta konkrētu gadījumu, kad prasība par īres līguma termiņu tika skatīta tiesā. “Tiesai ir jānoskaidro abu pušu patiesā griba, un, izskatot lietu, tiesnesis jautāja, cik garu termiņu vēlas katra puse. Īrnieks atbildēja – pārējas noteikumos ir desmit gadi, bet gribu īres termiņu vismaz piecus gadus. Izīrētājs savukārt prasīja gadu vai divus. Pirmās instances tiesa lēma par labu pieciem gadiem. Abas puses lēmumu nepārsūdzēja, un spriedums stājās spēkā.”

J. Lapsa uzskata, ka likumā bija jāparedz īres līguma termiņa noteikšanas algoritms atkarībā no tā, cik gadus iepriekš ir īrēts dzīvoklis. Piemēram, ja īpašumā nodzīvoti 50 gadi, tad maksimālais pagarinājums ir desmit gadi. Ja 40 gadi, tad īres termiņš būtu astoņi gadi, ja 30 gadi – seši gadi. Viņaprāt, tas varētu būt taisnīgi.

“Ja pirms likuma pieņemšanas dzīvoklī nodzīvots tikai viens vai divi gadi, kāpēc lai pārejas periods būtu 10 gadi? Nevar likt vienos svaru kausos personu, kas konkrētajā dzīvoklī ir nodzīvojusi 50 gadus, un tos, kuri tur pavadījuši tikai vienu, divus vai piecus gadus,” uzskata J. Lapsa. “Protams, var būt arī citi apstākļi, kas tiesai būtu jāvērtē.”

Īres maksas noteikšana


Advokāts norāda – tiesu praksē ierasts, ka, iesniedzot tiesā prasību par īres līguma termiņa noteikšanu no beztermiņa uz termiņa, uzreiz tiek risināts arī īres maksas jautājums.

Pārejas noteikumu 4. punkts nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līgumi, kuri noslēgti līdz 2021. gada 30. aprīlim un kuru darbība turpinās pēc šā likuma spēkā stāšanās, izīrētājam un īrniekam vienojoties, grozāmi atbilstoši šā likuma 8. panta pirmās daļas noteikumiem (tie nosaka, kādi noteikumi iekļaujami dzīvojamās telpas īres līgumā) ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim. Ja izīrētājs un īrnieks nevar vienoties par šiem noteikumiem, strīdu izšķir tiesa un šāda prasība ir ceļama ne vēlāk kā līdz 2026. gada 31. decembrim.”

Īres maksu, tāpat kā termiņu tiesas procesā, noteiks tiesa, bet likumā nav pateikts, kādi kritēriji ir jāievēro, akcentē J. Lapsa.

Advokāts uzskata, ka tiesai ir primāri jāvērtē pušu noslēgtā vienošanās. “Ja runājam par īres maksas izmaiņām, vissvarīgākā ir vienošanās, kas noteikta “vecajā”, iepriekšējā noslēgtajā līgumā. Ir līgumi, kuros rakstīts, ka īres maksa ir tāda, kādu nosaka Ministru kabinets vai pašvaldības dome. Skaidrs, ka šādi līguma noteikumi “nestrādās”. Tiesa drīzāk ņems vērā konkrētās lietas apstākļus, piemēram, kāda bijusi īres maksa, kā tā grozīta.

“No vienas puses, Civillikums noteic, ka īres maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu, tādēļ to nedrīkst noteikt tikai izskata pēc. No otras puses, ja par īres maksu nav nekas noteikti norunāts, bet dzīvojamo telpu jau agrāk īrējusi tā pati persona, tad pieņemams, ka agrākie noteikumi nav grozīti. Tāpēc tiesām nav noteikti konkrēti kritēriji, kas jāievēro,” skaidro J. Lapsa.

Iespējams, īres maksas izmaiņas ir saistītas ar inflāciju vai kādu citu algoritmu. “Arī šajos gadījumos nav tik vienkārši,” vērtē advokāts. “Vai jāņem vērā inflācija reizi gadā vai Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā vispārīgā inflācija, vai inflācija tieši mājokļu segmentā? Vai īres maksā jāņem vērā arī deflācija?”

Īres maksas grozīšanas piemēri


Dzīvojamo telpu īres likuma 10. pants nosaka: “Dzīvojamās telpas īres līguma darbības laikā īres maksu var grozīt tad, ja šajā līgumā ir paredzēti īres maksas grozīšanas nosacījumi un kārtība.” Tātad līgumā ir jābūt norādītiem skaidriem īres maksas grozīšanas kritērijiem.

J. Lapsa min vairākus dzīvojamās telpas īres maksas grozīšanas piemērus, kurus var ietvert īres līgumā.

1. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības vienpusēji pēc saviem ieskatiem paaugstināt īres līgumā noteikto īres maksu reizi gadā līdz 10% no iepriekšējās īres maksas, paziņojot par to īrniekam rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš.”

2. piemērs. “Izīrētājam ir tiesības reizi gadā prasīt īres maksas paaugstināšanu, ja ir mainījusies tirgus cena. Pamatojums īres maksas paaugstināšanai ir neatkarīga speciālista iesniegts vērtējums par dzīvokļa tirgus cenu. Paziņojums kopā ar vērtējumu īrniekam iesniedzams rakstveidā 2 (divus) mēnešus iepriekš un īres maksas paaugstinājums stājas spēkā nākamajā mēnesī pēc šo 2 (divu) mēnešu notecējuma.”

Kā panākt vienošanos


J. Lapsa iesaka gan īrniekam, gan izīrētajam labi apdomāties, pirms iesniegt prasību tiesā. Viņš ar praktisku piemēru norāda, ka arī netiesājoties var panākt vienošanos par beztermiņa līguma un īres maksas maiņu.

Piemērs. Īpašniekam jau 30 gadus pieder māja Rīgā, kurā dzīvo īrnieki ar beztermiņa īres līgumu. Viņš labi pazīst īrniekus. Stājoties spēkā jaunam Dzīvojamo telpu īres likumam, mājas īpašnieks gribēja pārslēgt līgumus. Ja viņš prasītu tirgus cenu 5 eiro par m2, tad būtu tiesas darbi (un nav vēl zināms, vai tiesa nolemtu vēlamo), bet, ja prasītu saprātīgu samaksu, piemēram, 2,50 eiro par m2, tad īrnieki piekristu, jo viņiem arī ir skaidrs, ka par 1 eiro/m2 māju uzturēt nevar. Tiesa, īres līgumos tika ielikts algoritms ar nosacījumiem īres maksas paaugstināšanai. Arī īres līguma termiņi tika noslēgti uz 5–10 gadiem.

Abpusēji piekāpjoties, tika panākta vienošanās, iztiekot bez tiesas iejaukšanās.

Īrnieks ir patērētājs


“Tāpat jāatceras, ka īrnieks attiecībās ar izīrētāju ir patērētājs,” skaidro J. Lapsa. “Kā to saprast? Piemēram, jūs gribat noīrēt dzīvokli, kura īres maksa ir 300 eiro. Izīrētājs atsūta līgumu, bet nevarat pilnībā piekrist līgumā noteiktajam piedāvājumam un gribat to mainīt. Taču izīrētājs parasti atbild, ka viņam ir cits īrnieks, kas parakstīs šādu līgumu. Līdz ar to izīrētāji uzspiež savus līguma noteikumus un īrnieks nevar iebilst. Īrnieks ir patērētājs.”

“Tas ir aktuāls jautājums praksē, un tiesai ir jāvērtē arī šis aspekts,” norāda advokāts. “Lai izvairītos no pārmetumiem, izīrētājs var, piemēram, līgumus parakstīt elektroniski. Aizsūtiet līgumu īrniekam, lai viņš to kārtīgi izlasa un uzraksta iebildumus, ja tādi ir. Ja iebildumu nav, tad lūdziet, lai īrnieks līgumu paraksta pirmais, un tikai pēc tam līgumu parakstiet pats. Ja nākotnē būs tiesāšanās, tad izīrētājam nevarēs pārmest, ka tiek pārkāpti patērētāju tiesību noteikumi, jo īrnieks līgumu ir izlasījis un parakstījis pirmais.”


https://lvportals.lv/skaidrojumi/354214-ires-ligums-kadi-ir-ieguvumi-ja-tas-ierakstits-zemesgramata-2023

Mon, 30 Oct 2023 19:27:00 +0000

Kā no pašvaldības atpirkt zemi vai būvi


Ir situācijas, kad uz pašvaldībai piederošas zemes ir uzcelta privātmāja vai uz privātpersonas zemes atrodas pašvaldībai piederoša ēka. Šādos gadījumos privātīpašnieki nereti vēlas atpirkt no pašvaldības vai nu būvi, vai zemi. LV portāls skaidro, kāda ir atpirkšanas kārtība un kā nosaka objekta cenu.

Kārtību, kas nosaka publiskas personas, tostarp pašvaldības, rīcību ar mantu, noteic Publiskas personas mantas atsavināšanas likums. Saskaņā ar likuma 4. panta ceturto daļu atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes.

Likums arī nosaka iespēju zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem nopirkt zemesgabalu, uz kura atrodas ēka (būve), vai zemes starpgabalu, kas pieguļ šai zemei. Zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves) kopīpašniekam ir iespēja arī nopirkt tā zemesgabala domājamo daļu, uz kura atrodas ēka (būve), samērīgi savas ēkas (būves) daļai.

Kārtību, kādā šis process notiek, regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 109 “Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta”.

Pamatojoties uz Pašvaldību likuma 10. panta pirmās daļas 16. punktu un Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5. panta pirmo daļu, lēmumu par pašvaldībai piederoša nekustamā īpašuma atsavināšanu vai pamatotu atteikumu par atsavināšanas ierosinājuma noraidīšanu var pieņemt pašvaldības dome.

Zeme – pašvaldībai, ēka – privātīpašums


Visbiežāk ir situācijas, kad privātīpašniekam piederoša ēka atrodas uz pašvaldības zemes. Kā notiek pašvaldības zemes, kas atrodas zem privātmājas, atpirkšana?

Lai sakārtotu īpašumtiesības un atrisinātu jautājumu par zemes iegūšanu īpašumā, ir jāvēršas attiecīgajā pašvaldībā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas nekustamais īpašums, ar atsavināšanas ierosinājumu, proti, iesniegumu, kas noformēts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuru pašvaldībai ir pienākums reģistrēt, skaidro zvērināts advokāts, Dr. iur. Imants Muižnieks.

Apbūvēta zemesgabala pirmpirkuma tiesības ir zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašniekam, kuras pārdod par brīvu cenu, norāda Rīgas domes Īpašuma departaments. Ja zemesgrāmatā ierakstītās ēkas (būves) īpašnieks savas pirmpirkuma tiesības uz apbūvēto zemesgabalu nevar izmantot vai neizmanto, tam ir zemes nomas tiesības uz šo zemesgabalu un pienākums maksāt par to nomas maksu.

Apbūvētais zemesgabals netiek pārdots citām personām.

Ja vēlas nopirkt starpgabalu


Nereti ir zemes īpašumi, kuri sadalīti daļās, bet pa vidu ir kādam citam, piemēram, pašvaldībai, piederoša zeme.

Rīgas domes Īpašumu departaments skaidro, ka neapbūvēts zemesgabals, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, tiek pārdots par brīvu cenu zemes īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuru zemei tas pieguļ, tādējādi veicinot zemes apvienošanu un sekmējot zemes resursu racionālu un efektīvu izmantošanu.

Savukārt gadījumā, ja zemes starpgabalu piesakās pirkt vairākas pirmpirkuma tiesīgās personas, tad starp tām tiek rīkota izsole.

Taču, pastāvot apstāklim, ka zemes starpgabals ir nepieciešams piekļūšanai blakus esošajam zemesgabalam no koplietošanas ielas, to var pārdot ierobežotam subjektu lokam – piegulošā zemesgabala īpašniekam vai visiem kopīpašniekiem, kuriem ir nodrošināma piekļuve.

LV portālam e-konsultācijās tiek iesūtīti jautājumi, kuros izklāstītas šādas situācijas.

Piemēram: Mūsu ģimene īrē pašvaldības zemes starpgabalu (300 m2), kas pieguļ mūsu īpašumam. Šim starpgabalam pieguļ vēl viens īpašums. Vai un kā varu ierosināt šī gabala atsavināšanu? Vai mums būs priekšroka pirkšanai? Īrējam jau vairākus gadus, ieguldīts daudz darba.

Atbild Imants Muižnieks: Publiskās personas mantas atsavināšanas likums paredz, ka atsevišķos gadījumos publiskās personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks, ja viņš vēlas nopirkt tādu zemes starpgabalu, kas pieguļ viņa zemei. Šādā gadījumā atsavināšanas pamatveids būs pārdošana izsolē, īpaši ņemot vērā, ka šim starpgabalam pieguļ arī cits īpašums. Tomēr jāatceras, ka nomas vai īres līguma esamība pati par sevi nenodrošina pirmpirkuma tiesības uz šo starpgabalu.

Zeme – privātpersonai, būve – pašvaldībai


Otra situācija ir tad, kad zeme pieder privātpersonai, turpretī ēka – pašvaldībai. Zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, var pārdot izsolē, bet pirmpirkuma tiesības uz to ir zemes īpašniekam, norāda Rīgas domes Īpašumu departaments.

Jautājums: Vairākus gadus dzīvojam dzīvojamā ēkā, kura ir piekritīga vietējai pašvaldībai, bet zeme zem ēkas ir mūsu īpašumā. Visu šo gadu laikā ēkai ir veikti uzlabojumi – gan derīgie, gan nepieciešamie. Kā varētu iegūt īpašumā pašvaldības pārziņā esošo ēku?

Atbild Imants Muižnieks:Atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes (Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta ceturtās daļas 1. punkts). Tātad, lai ēku varētu atsavināt, tai jābūt ierakstītai zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, kura īpašuma atsavināšanas gadījumā noteiks īpašuma vērtību. Savukārt jautājumā par izdarīto uzlabojumu vērtības ieskaitu pārdošanas cenā būtu jāvadās no attiecīgā līguma nosacījumiem, kas noslēgts ar pašvaldību par ēkas lietošanu.

Kas nosaka cenu


Apbūvēta zemesgabala un neapbūvēta zemesgabala, kas nav izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals un ir atzīts par zemes starpgabalu, pārdošanas veids ir pārdošana par brīvu cenu, tas ir, nekustamā īpašuma pārdošana par cenu, kuru noteicis pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu, informē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Pārdodot izsolē zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, izsoles sākumcenu arī nosaka pārdevējs, ņemot vērā sertificēta vērtētāja novērtējumu.

Nav tiesību ierosināt neapbūvētas zemes atsavināšanu


Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam privātpersonai nav subjektīvo tiesību ierosināt neapbūvēta zemesgabala, kas ir izmantojams kā patstāvīgs apbūvējams zemesgabals, atsavināšanu.

Šādi neapbūvēti zemesgabali tiek pārdoti izsolē, kas nozīmē, ka piedalīties izsolē var ikviens, kurš noteiktajā termiņā iesniedz pieteikumu un izpilda citus izsoles priekšnoteikumus, akcentē Rīgas dome.

Jautājums: Manam nekustamajam īpašumam (apbūves zeme) blakus atrodas pašvaldības īpašums, uz kura būvniecība nav atļauta platības dēļ. Kādā kārtībā pašvaldībai jāprasa atsavināt šo zemi?

Atbild Rīgas dome: Atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajam atsavināšanas procesā pirmpirkuma tiesības ir tikai piegulošo zemesgabalu īpašniekiem. Tas noteikts, lai veicinātu zemes starpgabala konsolidāciju ar piegulošo zemesgabalu.

Ja nav nepieciešams funkciju veikšanai


Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 4. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka atvasināta publiska persona (arī pašvaldība) var atsavināt (pārdot) tikai to atvasinātai publiskai personai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Līdz ar to pašvaldība, izvērtējot faktisko un tiesisko situāciju, pēc savas iniciatīvas var nodot atsavināšanai jebkuru tai piederošu nekustamo īpašumu, kas nav nepieciešams pašvaldībai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.

Ja kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro


Atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) lēmums par apbūvēta zemesgabala, zemes starpgabala vai tāda nekustamā īpašuma, kura kadastrālā vērtība ir zemāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.

Ja atsavināšanas ierosinājums ir saņemts par apbūvētu zemesgabalu vai zemes starpgabalu, kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, lēmums ir jāpieņem divu mēnešu laikā no dienas, kad apbūvētais zemesgabals vai zemes starpgabals ierakstīts zemesgrāmatā.

Ja kadastrālā vērtība ir augstāka par 5000 eiro


Lēmums par cita atvasinātai publiskai personai (arī pašvaldībai) piederoša nekustamā īpašuma, tostarp zemesgrāmatā ierakstītas ēkas (būves), kas atrodas uz privātpersonai piederoša zemesgabala, kura kadastrālā vērtība ir lielāka par 5000 eiro, atsavināšanu ir jāpieņem sešu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privātpersonas atsavināšanas ierosinājums.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/348347-ka-no-pasvaldibas-atpirkt-zemi-vai-buvi-2023

Wed, 25 Oct 2023 18:07:00 +0000

Elektroinstalācijas pārbaude katrā mājoklī – reizi 10 gados


Tumšajā un drēgnajā rudenī elektroierīces tiek lietotas intensīvāk, tādēļ ir būtiski parūpēties par mājokļa elektrodrošību. Ugunsdrošības noteikumos noteikts, ka ikvienā Latvijas mājoklī elektroinstalācija jāpārbauda ne retāk kā reizi 10 gados. Diemžēl socioloģiskās aptaujas liecina, ka liela daļa sabiedrības nemaz nezina par obligātu šādas pārbaudes nepieciešamību.

AS “Sadales tīkls” aicina elektroinstalācijas pārbaudi uztvert par tikpat pašsaprotamu lietu kā, piemēram, automašīnas tehnisko apskati. Piedaloties kopējā satiksmē, ir pienākums būt līdzatbildīgiem pret pārējiem tās dalībniekiem, tāpat no elektroinstalācijas pārbaudes var būt atkarīga citu cilvēku veselība, drošība un pat dzīvība.

Kā noris pārbaude


Par pārbaudes veikšanu konkrētajā nekustamajā īpašumā ir atbildīgs tikai un vienīgi tā īpašnieks. Savukārt daudzdzīvokļu koplietošanas jeb publiskajās telpās – nekustamā īpašuma apsaimniekotājs.

Ikviens dzīvokļa īpašnieks ir tiesīgs iepazīties ar dokumentiem, kas apliecina šādu pārbaudi.

Elektroinstalāciju drīkst pārbaudīt sertificēts elektriķis, uzrādot apliecinājumu par kvalifikāciju. Pēc pārbaudes veikšanas elektriķis sagatavo oficiālu dokumentāciju, kurā sniedz atzinumu par elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Pārbaudes laikā elektriķis ar speciāliem mērinstrumentiem pārbauda elektrības vadus, kabeļus, slēdžus un kontaktligzdas, tādējādi novērtējot kopējo elektroinstalācijas tehnisko stāvokli. Tiek pārbaudīts arī drošības slēdžu (“korķu”) tehniskais stāvoklis un atbilstība.

Pēc mērījumu veikšanas speciālists secina, vai mājokļa elektroinstalācija ir droši ekspluatējama vai tomēr tā jāremontē vai jānomaina. Ja tiek konstatētas nepilnības, tad pārbaudes veicējam jāsniedz ieteikumi to novēršanai.

Pārbaudes izmaksas ir atkarīgas no darba apjoma. Piemēram, vienistabas dzīvoklī iekšējā elektrotīkla pārbaude patlaban varētu izmaksāt ap 100–120 eiro.

“Sarkanie karogi”, kas liecina par iespējamiem bojājumiem


Nereti “sarkanie karogi” jeb pazīmes, kas varētu liecināt par iespējamiem elektroinstalācijas bojājumiem, mājoklī parādās jau laikus. Daži no izplatītākajiem indikatoriem ir šādi:

  • elektrības piegādes pārtrūkšana neizprotamu iemeslu dēļ jeb regulāra “korķu izsišana”;
  • kontaktligzdu, gaismas slēdžu vai vadu karšana, “sišana pa pirkstiem”;
  • nestabils spriegums mājoklī, piemēram, elektrības raustīšanās (gaismas raustīšanās), traucēta elektroiekārtu darbība;
  • neizprotams elektrības patēriņa pieaugums elektriskās strāvas noplūdes dēļ.

Ja tiek pamanīts kāds no šiem “sarkanajiem karogiem”, tad būtu laiks piesaistīt speciālistu un pārbaudīt mājokļa iekšējo elektrotīklu – īpaši, ja pēdējos 10 gados šādas pārbaudes konkrētajā īpašumā nav veiktas.

Iedzīvotāji neapzinās ar mājokļa elektroinstalāciju saistīto risku nopietnību


Kā liecina jaunākā sabiedriskā aptauja “Elektrodrošības indekss”, 61% Latvijas iedzīvotāju, kas pēdējos 10 gadus nav mainījuši dzīvesvietu, šajā laikā nav pārbaudījuši mājokļa elektroinstalāciju (iekšējo elektrotīklu), bet vēl 16% uz šo jautājumu nevar pārliecinoši atbildēt. Turklāt 45% aptaujāto nemaz nav informēti par to, ka pārbaudi vajag veikt.

AS “Sadales tīkls” Mācību centra elektrodrošības eksperts Artūrs Šmats skaidro: “Latvijā ir satraucoši daudz īpašumu ar elektroinstalāciju, kas izbūvēta padomju laikos, lielākoties tie ir dzīvokļi. Tas nozīmē, ka liela daļa cilvēku savu ikdienu pavada īpašumā, kurā zem apmetuma ir 30, pat 50 gadus veci nolietojušies elektrības vadi. Tā ir bumba ar laika degli!”

Elektroierīces – biežs ugunsgrēku cēlonis


Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta gadagrāmatas dati iezīmē pozitīvu tendenci – pērn sarucis kopējais ugunsgrēku skaits. 2022. gadā 1784 jeb 26% no visiem valstī reģistrētajiem ugunsgrēkiem notikuši dzīvojamajās mājās, kas ir par 8,61% mazāk nekā 2021. gadā. Vairāk nekā pusē reģistrēto ugunsgrēku dzīvojamajās mājās degšanas platība nepārsniedza 1 m2. Biežākais ugunsgrēku cēlonis dzīvojamajās mājās ir bijusi neuzmanīga rīcība ar uguni – tādi bijuši 1102 jeb 62% ugunsgrēku, savukārt 371 ugunsgrēks jeb 21% ugunsgrēku dzīvojamajās mājās ir saistīti ar elektroierīcēm un iekārtām.

Skaudrāku ainu rāda apdrošinātāju apkopotā informācija par gadījumiem, kad pēc ugunsgrēka pieprasīta atlīdzība, – gandrīz pusei īpašumu ugunsgrēku cēlonis bijis vai nu neprofesionāli uzstādīta elektroinstalācija, vai arī nepareiza tās ekspluatācija.

AAS “Balta” risku vadības konsultants Jānis Vaivods uzsver: “Elektrodrošības situācija mājokļos kopumā ir kritiska. Bieži cēlonis ir mūsu “praktiskā latvieša” būtība – domājam: ja varam salabot mājās tekošu ūdens krānu, tad tiksim galā arī ar elektroinstalāciju. Labākajā gadījumā sazvanāmies un paprasām padomu draugam elektriķim, bet realitātē mūsu konsultants elektrodrošības jautājumos drīzāk būs pārdevējs saimniecības preču veikalā. Neskatoties uz spēkā esošo stingro regulējumu, ka elektroinstalācija jāpārbauda vismaz reizi 10 gados, lielākā daļa par šādu normu nav informēti. Bet tie, kas zina, nereti vai nu nevar atrast laiku pārbaudei, vai arī domā, ka tas ir nesamērīgi dārgi. Tie būs vairāki desmiti eiro, atkarībā no īpašuma arī vairāk, tomēr nedrīkst aizmirst, ka tās ir izmaksas, ko ieguldām sava īpašuma un tā iemītnieku drošībā.”

 



https://lvportals.lv/skaidrojumi/356205-elektroinstalacijas-parbaude-katra-majokli-reizi-10-gados-2023

Sun, 15 Oct 2023 17:57:00 +0000

Kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto

Viena no populārākajām e-konsultāciju tēmām LV portālā ir jautājumi par ceļa servitūta izmantošanu. Izplatītas ir situācijas, kad valdošās lietas īpašnieks to negodprātīgi izmanto vai kalpojošā īpašuma īpašnieks cenšas likt dažādus šķēršļus, lai kaimiņš nebrauktu pa viņam piederošo zemi. LV portāls infografikā skaidro, kas ir ceļa servitūts un kā šī tiesība ir jāizlieto.

Civillikuma 1130. pants nosaka, ka servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu.

Izplatītākais piemērs ir ceļa servitūts, kad ceļš uz īpašumu ved cauri citam īpašumam. Proti, lai nokļūtu savā īpašumā, ir jāšķērso kaimiņa zeme.

Īpašums, kuru ceļš šķērso, ir kalpojošais īpašums, savukārt īpašums, kuram par labu servitūts izveidots, – valdošais.

Kalpojošais īpašums dod kaimiņam tiesības braukt pa citam piederošu zemi. Kalpojošās lietas īpašnieks nedrīkst likt nekādus šķēršļus un viņam jāievēro servitūta izlietotāja tiesības tādā apmērā, kāds nepieciešams sekmīgai servitūta izlietošanai.

Savukārt personai, kurai pieder servitūta tiesība, tā jāizlieto taisnprātīgi, pēc iespējas saudzējot cita īpašuma tiesību.

Apgrūtinājums attiecas uz nekustamo īpašumu, nevis uz tā saimnieku – īpašnieki var mainīties, turpretī īpašumam noteiktais ceļa servitūts paliek.

No servitūta izrietošā lietu tiesība ir nodibināta un spēkā abām pusēm tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.

Nereti zemesgrāmatā ir izdarīta atzīme. Šādā veidā zemesgrāmatā veiktais ieraksts neapliecina braucamā ceļa servitūta nodibināšanas faktu par labu konkrētam valdošajam īpašumam.


 https://lvportals.lv/skaidrojumi/348984-kas-ir-cela-servituts-un-ka-si-tiesiba-ir-jaizlieto-2023

Tue, 10 Oct 2023 17:13:00 +0000

Vai atrasta svira bezdarbīgo dzīvokļu īpašnieku izkustināšanai?


“Dodiet man atbalsta punktu, un es pacelšu zemeslodi!” pirms vairāk nekā 2000 gadu esot teicis izcilais sengrieķu zinātnieks Arhimēds, atklājot “sviras likuma” principu. Vai plānotie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā beidzot kļūs par “sviru”, kas izkustinās smagnējo regulējumu dzīvokļu īpašnieku tiesiskajās attiecībās?

Dzīvokļu īpašnieku iesaistīšana daudzdzīvokļu dzīvojamo māju uzturēšanā un apsaimniekošanā, viņu savstarpējās attiecības, kā arī saskarsme ar dzīvojamo māju pārvaldniekiem vēsturiski nav veidojusies īpaši veiksmīgi. Šie procesi ir smagnēji un sarežģīti, it sevišķi lielajās daudzdzīvokļu mājās, kur dzīvokļu skaits veido vairākus desmitus, ja ne simtus.

Vēlos paust atbalstu LV portālā (www.lvportals.lv) publicētajā intervijā “Lai iekustinātu vairākumu, dos lielākas tiesības dzīvokļu īpašnieku mazākumam” ar Ekonomikas ministrijas (EM) Mājokļu politikas departamenta direktoru Mārtiņu Auderu izklāstītajiem grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, ar kuriem paredzēts dzīvokļu īpašnieku mazākumam piešķirt plašākas pilnvaras māju apsaimniekošanā.

Pirmajā brīdī tas, iespējams, nešķiet pareizi: vai tiešām aktīvākie dzīvokļu īpašnieki, kas nav vairākums, sanāks kopā un izlems būtiskus jautājumus? Jā, tāda ir attiecīgo grozījumu būtība – ieviest “apgriezto” lemšanas sistēmu. Proti, lai lemj tie, kuri ir aktīvi, kaut arī viņi ir mazākumā. Līdz šim dzīvokļu īpašnieku lēmumi nav tikuši pieņemti vispār vai ir pieņemti ar lielu novēlošanos tikai dzīvokļu īpašnieku vairākuma bezdarbības dēļ. Viņi nepiedalās lēmumu pieņemšanā aptaujas veidā, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopsapulcēs. Tiek kavēti nepieciešamie remonti, māju siltināšana, labiekārtošanas darbi, pārvaldnieka maiņa u. tml. Turklāt nav iespējams piespiest dzīvokļa īpašnieku piedalīties sapulcē un balsot. Ja vienu varbūt arī izdodas pierunāt un pārliecināt, tad otrs savukārt dzīvo ārzemēs vai ir miris, un mantinieks vēl nav zināms. Aktīvajam mazākumam bieži vien nākas bezpalīdzīgi noskatīties, kādu kaitējumu nodara viena vai otra lēmuma novēlota pieņemšana vai nepieņemšana vispār (piemēram, sekas, kas rodas, neveicot vajadzīgos remontdarbus).

Tieši tāpēc pareiza un atbalstāma ir likumdevēja vēlme ļaut lēmumus pieņemt tiem, kuri ir aktīvi un rūpējas par savu dzīvokli, māju un apkārtni un kuriem nav vienalga. Savukārt gadījumā, ja kādam no pasīvajiem vai mazāk aktīvajiem dzīvokļu īpašniekiem šķiet, ka viņa tiesības ar mazākuma pieņemto lēmumu tiek aizskartas, viņam ir tiesības sasaukt jaunu dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un pieņemt citus lēmumus vai vērsties tiesā. Turklāt, iespējams, aktīvais mazākums ar savu labo piemēru iedvesmos arī citus dzīvokļu īpašniekus pārtraukt bezdarbību, kļūt aktīvākiem un kopīgi lemt par būtiskiem jautājumiem.

Šāds likumdevēja lēmums nav juridisks absurds vai mūsu tiesību sistēmai neatbilstošs, jo Latvijas civiltiesību pamatā cita starpā ir arī romiešu tiesību princips ius vigilantibus scriptum est jeb “tiesības rakstītas modrajiem”.

Proti, savu tiesību realizācijā ikvienam jābūt modram un aktīvam: negaidi, ka par māju parūpēsies un tavā vietā visus lēmumus pieņems kāds cits – valsts, pašvaldība, kaimiņi vai tuvākā “namu pārvalde”. Esi aktīvs un rīkojies, lai māja būtu ērta, silta un izremontēta! Ja kāds dzīvokļa īpašnieks to nevēlas slinkuma, vienaldzības vai prombūtnes dēļ, tev nav jāsalst vai jāskatās, kā pirmajos pavasara saules staros kūstošais sniegs caur nesalaboto jumtu jautri urdz uz tava dzīvokļa grīdas.

Vienlaikus attiecībā uz aktīvā mazākuma pieņemtajiem lēmumiem ir piemērojams arī cits Latvijas civiltiesību princips, respektīvi, tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Tas nozīmē, ka pieņemtajiem lēmumiem jābūt visu dzīvokļu īpašnieku interesēs, tie nedrīkst būt subjektīvi vai sniegt labumu tikai dzīvokļu īpašnieku mazākumam. Tāpat attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas var ietekmēt pārējos dzīvokļu īpašniekus, aktīvajam mazākumam vienmēr jāatceras, ka tas jādara ar tādu “rūpību un čaklību, kāda vispār jāievēro krietnam un rūpīgam saimniekam”. Proti, pieņemtajiem lēmumiem jābūt tādiem, kas ir tiesiski, efektīvi un lietderīgi visiem dzīvokļu īpašniekiem un var izturēt potenciālo tiesas kontroli apstrīdēšanas gadījumā.

Katrā ziņā nozares profesionāļi ar patiesu interesi vēros likumdevēja darbu saistībā ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā, un, iespējams, dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšana patiešām kļūs ātrāka un vieglāka.



https://lvportals.lv/viedokli/356822-vai-atrasta-svira-bezdarbigo-dzivoklu-ipasnieku-izkustinasanai-2023

*** Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju.

Sat, 30 Sep 2023 13:17:00 +0000

Kas ir īre ar izpirkuma tiesībām, un kas – nomaksas pirkums


Nekustamā īpašuma īre ar izpirkuma tiesībām un nomaksas pirkums ir divi atšķirīgi darījumi, kurus regulē dažādi likumi. Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku nosaka Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas. Abus līgumus apvienot vienā juridiski korektā darījumā ir ļoti sarežģīti. LV portāls skaidro, kas ir īre ar izpirkuma tiesībām un kas – nomaksa.

  • Īre ar izpirkuma tiesībām nekustamā īpašuma tirgū ir samērā rets darījums. Ja īpašums netiek pirkts ar bankas kredīta palīdzību, tad pārsvarā pārdevējs un pircējs slēdz nomaksas pirkuma līgumu, bet arī tas nav plaši izplatīts.
  • Īres līgums un pirkuma līgums ir divi atšķirīgi darījumi, kurus nosaka dažādi likumi. Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku regulē Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas.
  • Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka atkāpties no līguma var mēnesi iepriekš. Savukārt pirkuma līgumā neviens nevar atkāpties no uzņemtajām saistībām, ja tas nav tieši pielīgts.
  • Īres līgums ar izpirkuma tiesībām īsti nav racionāls. Šāda veida darījumu varētu būt saistoši noslēgt radiniekiem, kaimiņiem vai arī nekustamā īpašuma attīstītājiem.
  • Nomaksas pirkuma līgumu parasti slēdz gadījumos, kad pircējam ir daļa no pirkuma maksas, bet atlikušo daļu viņš var samaksāt noteiktā termiņā.
  • Pērkot īpašumu uz nomaksu, iespējami divi risinājumi – īpašumtiesības paliek pārdevējam, līdz izmaksāta visa pirkuma summa, vai īpašumtiesības pāriet pircējam ar nodrošinājumu – hipotēku pārdevēja labā.
  • Ja nolīgtas tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs neveic divus maksājumus pēc kārtas, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un īpašuma atdošanu.
  • Pārdodot nekustamo īpašumu, fiziskajai personai būs tiesības samazināt aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli par to nodokļa summu, kas aprēķināts no īres maksas par nekustamā īpašuma lietošanu (samaksāto 10% nodokļa summu).
  • Ja persona ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas saņem vairāk nekā triju gadu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts pārdošanas līgums, tad, aprēķinot nodokli, tiek uzskatīts, ka viss ar pārdošanu saistītais ienākums ir saņemts pirmo triju gadu laikā.


Gan nekustamā īpašuma kompānijas “Latio” Juridiskās daļas vadītājas Mārītes Lipšas, gan zvērināta advokāta, Latvijas Universitātes lektora Jāņa Lapsas pieredze liecina, ka īre ar izpirkuma tiesībām nekustamā īpašuma tirgū ir samērā reti sastopams darījums. Ja īpašums netiek pirkts ar bankas kredīta palīdzību, tad pārsvarā pārdevējs un pircējs slēdz nomaksas līgumu, bet arī tas nav izplatīts.

Īri ar izpirkuma tiesībām J. Lapsa pielīdzina automašīnu operatīvajam līzingam – pircējam ir jāiemaksā pirmā iemaksa, un viņš trīs gadus var lietot jauno automašīnu, ik mēnesi samaksājot noteiktu summu. Kad pagājis šis periods, tad pircējam ir tiesības izpirkt automašīnu par atlikušo vērtību vai arī to atdot un slēgt līgumu par jaunu spēkratu.

Savukārt nomaksas pirkumu advokāts salīdzina ar automašīnu finanšu līzingu – pircējam ir jāiemaksā pirmā iemaksa, un tad noteiktus gadus jāveic ikmēneša maksājums, un tikai pēc tam viņš kļūst par mašīnas īpašnieku.

Interese par dzīvokļiem un privātmājām


M. Lipša norāda, ka īre ar izpirkuma tiesībām visbiežāk šķiet pievilcīgs variants pircējiem, kuriem pietrūkst naudas pirmajai iemaksai, lai saņemtu kredītu bankā, vai kuri nekvalificējas kredīta saņemšanai.

Ar izpirkuma tiesībām pārsvarā tiek izīrēti īpašumi (biežāk – privātmājas), kuru pārdošanas cena ir augstāka nekā tiem, kas ir regulārā pārdošanas apritē un kuru iegādei ir vieglāk saņemt bankas hipotekāro kredītu. Interese parasti ir arī par dzīvokļiem ar samērā zemu cenu, kuru potenciālais pircējs plāno nomaksāt pāris gadu laikā.

Sākumā īrē, pēc tam izpērk


Zvērināts advokāts J. Lapsa īrei ar izpirkuma tiesībām sniedz šādu piemēru:

Jānis un Iveta noslēdz līgumu par dzīvokļa īri ar izpirkuma tiesībām. Dzīvoklis maksā 30 000 eiro. Jānis ir īpašnieks, bet Iveta ir īrniece – pircēja. Līgums tiek noslēgts uz desmit gadiem, un tajā paredzēti arī procentmaksājumi. Ivetai katru gadu ir jāmaksā 3000 eiro, t. i., 250 eiro mēnesī. Sākumā, piemēram, pirmos piecus gadus, īres maksa ir 250 eiro mēnesī. Ja Iveta apzinīgi maksā īri piecus gadus, tad viņai rodas tiesības izpirkt šo nekustamo īpašumu. Tātad pēc pieciem gadiem Iveta ir gatava izpirkt dzīvokli par atlikušo summu – 15 000 eiro – un īres līgums var pārvērsties par pirkuma līgumu.

Taču var gadīties tā, ka pēc trijiem gadiem Iveta vairs nevēlas dzīvot šajā īpašumā. Tad viņa drīkst izbeigt īres līgumu. Dzīvojamo telpu īres likums noteic, ka atkāpties no līguma var mēnesi iepriekš. Savukārt nomaksas pirkuma līgumā neviens nevar atkāpties no uzņemtajām saistībām, ja tas tieši nav pielīgts.

“Īres līgums ir viena veida, bet nomaksas pirkuma līgums – pavisam cita veida darījums, kurus nosaka divi dažādi likumi,” uzsver M. Lipša. “Īres attiecības starp izīrētāju un īrnieku regulē Dzīvojamo telpu īres likums, bet uz pirkuma līgumu ir attiecināmas Civillikuma normas. Abus līgumus apvienot vienā juridiski korektā darījumā ir ļoti sarežģīti.”

Arī J. Lapsa piekrīt, ka būs grūti vienā līgumā ietvert nosacījumus par īri ar izpirkuma tiesībām un nomaksas pirkumu, tādēļ pēc īres līguma termiņa beigām būtu jāslēdz atsevišķs pirkuma līgums. Turklāt tiesības izpirkt īpašumu ir nosacījums, kuru var realizēt vai nerealizēt.

Nav biznesā balstītas loģikas


J. Lapsa uzsver, ka īres līgums ar izpirkuma tiesībām nav racionāls. Iepriekšminētajā piemērā īpašniekam Jānim izdevīgāk ir piecus gadus Ivetai izīrēt īpašumu un pēc tam to pārdot brīvajā tirgū par pilnu vērtību, nevis īrniecei par atlikušo summu.

Iespējams, piecu gadu laikā īpašuma vērtība būs pieaugusi un, pēc vērtētāja domām, tas jau maksās 40 000, nevis 30 000 eiro. Ir ļoti būtiski, no kura brīža rodas izpirkuma tiesības, uzsver advokāts.

Turklāt, izīrējot īpašumu ar izpirkuma tiesībām, īpašnieks ir atbildīgs par nekustamā īpašuma nodokļa nomaksu, rēķiniem, apsaimniekošanu un zaudējumu atlīdzināšanu.

Toties īrniekam – pircējam – šāds īres līgums varētu būt izdevīgs, uzsver J. Lapsa.

Advokāts pieļauj, ka īre ar izpirkuma tiesībām varētu būt iespējama, piemēram, starp kaimiņiem: ja viens kaimiņš pārdod pushektāru zemes vai arī neapdzīvotu lauku māju, bet otram kaimiņam nav ne pirmās iemaksas pirkumam, ne arī sapratnes par to, vai viņš šo ēku vēlas pirkt vai vienkārši lietot.

Šāda veida īres darījumus varētu būt saistoši noslēgt arī radiniekiem vai nekustamā īpašuma attīstītājiem.

Nomaksas pirkuma līgums


Apzinoties riskus, ko rada īre ar izpirkuma tiesībām, “Latio” pārstāve iesaka tās vietā izvēlēties nomaksas pirkuma līgumu, kuru regulē Civillikums (2069.–2071. pants). Nomaksas līgumu parasti slēdz gadījumos, kad pircējam ir daļa no pirkuma maksas, bet atlikušo daļu viņš var samaksāt noteiktā termiņā.

Iegādājoties īpašumu uz nomaksu, iespējami divi risinājumi: īpašumtiesības vai nu paliek pārdevējam, līdz izmaksāta visa pirkuma summa, vai arī pāriet pircējam ar nodrošinājumu – hipotēku pārdevēja labā.

Gadījumos, kad īpašumtiesības nepāriet pircējam, J. Lapsa iesaka pirkuma līgumā iekļaut prasību zemesgrāmatā veikt atzīmi, ka ir noslēgts šāds pirkuma līgums un pārdevējs īpašumu nevar atsavināt par labu citam pircējam.

Zemesgrāmatu likuma 43. pants noteic, ka nostiprinājumus zemesgrāmatas nodalījumā izteic ierakstos (pantos) un atzīmēs. No Zemesgrāmatu likuma 44. panta izriet, ka ierakstu veidā uz nekustamo īpašumu nostiprina tiesības, savukārt atzīmju veidā nostiprina tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus. Kā atzīts tiesu praksē, šādām atzīmēm ir tikai pagaidu raksturs un tās vai nu pārvēršas par ierakstiem, vai izzūd, par ierakstiem nepārvēršoties.

“Savukārt, ja pircējs iegūst īpašumtiesības, tad par labu pārdevējam īpašumam tiek reģistrēta pirmā hipotēka,” skaidro M. Lipša. “Pircējs uzņemas visus riskus par īpašumu, bet pārdevējs no pircēja var pieprasīt pilnu pirkuma maksu (pārdevējs ir pircēja kreditors, līdzīgi kā banka).”

“Jā, ir gana droši, ja ir hipotēka un aizlieguma atzīme, taču jāatceras, ka hipotekārie prasījumi atbilstoši Civilprocesa likumam nav primārie prasījumi. Līdz ar to risks pārdevējam saglabājas,” skaidro advokāts.

Civillikuma 2070. pantā norādīts: ja nolīgtas tiesības maksāt pirkuma cenu pa daļām un pircējs neveic divus maksājumus pēc kārtas, tad pārdevējs var prasīt līguma atcelšanu un īpašuma atdošanu. Turklāt par laiku, kad pircējs lietoja īpašumu, pircējam ir jāsamaksā atlīdzība un jāatlīdzina zaudējumi, kurus pārdevējs ietur no saņemtajiem maksājumiem, bet atlikumu atmaksā pircējam.

“Nomaksas pirkums ir drošāks un saistošāks arī pārdevējam, jo uzreiz var saņemt lielāku daļu pirkuma maksas un ir nodrošinājums (hipotēka). Līdz ar to pats darījums būs drošāks un paredzamāks,” saka M. Lipša.

Kā jāmaksā nodoklis pēc īpašuma izpirkšanas


Vispārējā kārtībā likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Nodokļa likme ir 20% no starpības, kāda veidojas, no pārdošanas ieņēmuma atņemot īpašuma iegādes un ieguldījumu vērtību.

Fiziskajai personai, kas īpašumu izīrē ar izpirkuma tiesībām, no saņemtās īres naudas ir jāmaksā nodoklis 10% apmērā (ja ir nereģistrēta saimnieciskā darbība), skaidro Valsts ieņēmumu dienests.

Pārdodot nekustamo īpašumu, fiziskajai personai būs tiesības samazināt aprēķināto IIN par to nodokļa summu, kas aprēķināts no īres maksas par nekustamā īpašuma lietošanu (samaksāto 10% nodokļa summu).

Pārdevējam kapitāla pieauguma deklarācijas sadaļā “Ieņēmumi no kapitāla aktīva atsavināšanas” jānorāda pilna pārdošanas summa, savukārt aprēķinātais IIN no kapitāla pieauguma jāsamazina par IIN, kas iepriekš budžetā aprēķināts un samaksāts no nekustamā īpašuma īres.

Īre ar tiesībām izpirkt par 15 000 eiro (5 gadu laikā), ik gadu par īri tiek samaksāti 3000 eiro. Atlikusī pārdošanas cena – 15 000 eiro. Īpašums tika iegādāts par 20 000 eiro. Kādi nodokļi ir jāmaksā – un no kādas summas? Vai no visiem 30 000 eiro?

Atbild VID: No īres maksas nodokļos ir jāsamaksā 10%, t. i., 300 eiro gadā, kopā 1500 eiro. Pārdodot nekustamo īpašumu, no pārdošanas cenas 30 000 eiro ir jāatņem iegādes vērtība (20 000 eiro) un samaksātā 10% nodokļa summa. Tātad 20% IIN jāmaksā no 10 000 eiro, t. i., 2000 eiro. Nodokli samazina par samaksāto 10% nodokli 1500 eiro apmērā. Valstij nodokļos no kapitāla pieauguma vēl jāsamaksā 500 eiro.

Kā aprēķina nodokli, ja īpašums tiek pirkts uz nomaksu


Ja persona ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas saņem vairāk nekā triju gadu laikā, skaitot no gada, kurā noslēgts pārdošanas līgums, tad, aprēķinot nodokli, tiek uzskatīts, ka viss ar pārdošanu saistītais ienākums ir saņemts pirmo triju gadu laikā. Trešajā gadā ar nodokli apliekamajā ienākumā iekļauj atlikušo līgumā noteikto, bet nesaņemto summu neatkarīgi no tā, vai ienākums ir saņemts vai nav, skaidro VID.

Personai, kurai gada laikā ir uzsākti, bet nav pabeigti darījumi ar nekustamo īpašumu, ir pienākums līdz pēctaksācijas gada 1. jūnijam ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par gadā uzsākto, bet nepabeigto darījumu ar nekustamo īpašumu, iesniedzot IIN deklarācijas DK pielikumu.

Īpašuma pārdošanas vērtība ir 50 000 eiro. Pirmā iemaksa pirmajā darījuma gadā ir 20% – 10 000 eiro. Pēc tam nākamo četru gadu laikā saskaņā ar nomaksas līgumu ir jāmaksā 10 000 eiro gadā. Darījuma periods – pieci gadi. Īpašums savulaik iegādāts par 41 000 eiro. Kā ir jāmaksā IIN?

Atbild VID: Pirmajos trijos gados, aprēķinot pārskata perioda apliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, izdevumus, kas saistīti ar nekustamā īpašuma iegādi, iekļauj aprēķinā proporcionāli ieņēmumu daļai. Ja pirmā iemaksa pirmajā darījuma gadā ir 20% – 10 000 eiro –, tad izdevumos ir iekļaujami arī 20% no iegādes vērtības – 8200 eiro. Pirmajā gadā jāsamaksā 20% IIN no kapitāla pieauguma (10 000 – 8200) x 20% = 1800 x 20% = 360 eiro. Otrajā gadā IIN no kapitāla pieauguma (10 000 – 8200) x 20% = 1800 x 20% = 360 eiro. Trešajā gadā IIN no kapitāla pieauguma (30 000 – 24 600) x 20% = 5400 x 20% = 1080 eiro. Triju gadu laikā valstij nodokļos ir jāsamaksā 1800 eiro ((50 000 – 41 000) x 20% = 9000 x 20% eiro).

Ir vairāki gadījumi, kad, pārdodot nekustamo īpašumu, IIN nav jāmaksā. Tie ir noteikti likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9. panta pirmajā daļā.


https://lvportals.lv/skaidrojumi/358227-kas-ir-ire-ar-izpirkuma-tiesibam-un-kas-nomaksas-pirkums-2023

Wed, 20 Sep 2023 20:47:00 +0000

Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga


Latvijā visdažādāko tipveida māju projektus parasti piedāvā būvfirmas (ir arī daži arhitektu biroji, kuri piedāvā savus tipveida projektus). Tās nodarbojas arī ar šo māju celtniecību, skaidro interjera žurnāliste Anita Pīra.

Visbiežāk būvfirmu sadarbības partneri ir kādi ārvalstu arhitektu biroji, kas praktizē tipveida projektu izstrādi un pārdošanu. Katrai būvfirmai ir savs piedāvājuma klāsts – vienai 40, citai 600 dažādu māju variantu.  Projektos iespējams veikt izmaiņas, kas saistītas ar celtniecības materiālu izvēli un telpu plānojumu. Piedāvāto projektu cenā iekļauta sertificētu arhitektu projektu adaptācija Latvijas pircējiem.

Vairums būvfirmu projektu pasūtītājiem piedāvā kompleksu sadarbības paketi:

  • mājas projekta izvēli, izstrādāšanu (piemērošanu konkrētām vajadzībām) un saskaņošanu visās valsts un pašvaldību instancēs;
  • mājas būvniecības tāmes sastādīšanu, iekšējās un ārējās apdares materiālu izvēli un saskaņošanu;
  • pilna kompleksa būvdarbu veikšanu, kas iekļauj ģeodēzisko izpēti (ja nepieciešams), ārējo komunikāciju (ūdens apgādes, gāzes, elektrības, kanalizācijas sistēmas, pievadceļu), pašas ēkas būvniecību, iekšējo un ārējo apdari no jebkuriem materiāliem, visu iekšējo komunikāciju – elektroapgādes, interneta, TV, ūdens un kanalizācijas, apkures sistēmas un teritorijas labiekārtošanas darbus.


Pēc mājas uzbūvēšanas firmas palīdz klientam to nodot ekspluatācijā, bet pēc būvdarbu pabeigšanas sola mājai divu gadu garantiju, izsniedzot garantijas vēstuli ar garantijas aprakstu un nosacījumiem.

Sadarbības plusi:

  • mājas tapšanu no idejas līdz realizācijai koordinē viena firma;
  • celtniecības laiks parasti ir samērā neilgs;
  • mājas galīgo cenu klients noskaidro pirms būvniecības uzsākšanas;
  • klientam nav jātērē savs laiks – visas rūpes uzņemas būvfirma;
  • iespējams kontrolēt celtniecības kvalitāti (apdrošināts būvniecības garantijas laiks);
  • būvfirmas piedāvā sadarbības banku līzingu vai kredītu mājas būvniecībai.


Ar ko jārēķinās, pērkot māju no kataloga?


Iegādājoties mājas projektu ārvalstīs, pircējs iegūst arī papildu rūpes – citu valstu projektus nepieciešams adaptēt Latvijā. Tas nozīmē, ka nepieciešama projekta piesaiste konkrētam zemesgabalam, tātad, nopērkot projektu internetā, jāmeklē sertificēts arhitekts Latvijā, kas to izdarīs. Lai iegūtu būvatļauju, projektam jābūt saskaņotam; lai to izdarītu, tas jātulko latviešu valodā.

Projekta piesaiste atkarīga no tā, kurā pilsētas daļā vai rajonā atrodas zemesgabals; vēsturiskajā apbūvē neatļaus amerikāņu vai zviedru projektus. Tipveida projekti vislabāk iederēs jaunajos ciematos vai ārpus Rīgas centra.

Būvvaldes izdotajā plānošanas, arhitektūras uzdevumā būs minēts mājas eventuālais izskats un stāvu augstums (tas var būt ierobežots), vēsturiskajos rajonos var būt noteikts, kādai mājai jāizskatās.

Pirms projekta pirkšanas jānoskaidro topogrāfiskie apstākļi, lai nenopirktu māju, kuru konkrētajā zemesgabalā nemaz nav iespējams ielikt. Veidojot individuālo projektu, arhitekts ņem vērā situāciju un ievēro visus apbūves noteikumus. Turpretī, iegādājoties tipveida projektu, grūti paredzēt, vai konkrētajā zemesgabalā nepārkāpsi kādus noteikumus, piemēram, attālumu no sarkanās līnijas līdz būvlaidei, līdz žogam, kaimiņu mājai, koku izvietojumam un tamlīdzīgi. Var gadīties – nopērc tipveida projektu, taču pietrūkst divu metru, lai to ieliktu savā zemesgabalā. Tāpēc, izvēloties māju no kataloga, skaties ne tikai uz bildīti, bet arī uz vietu, kur tai paredzēts atrasties.
Reti izdodas īstenot tipveida projektu bez izmaiņām, tāpēc, izvēloties māju, noskaidro, kādas ir transformācija iespējas. Tas nozīmē, ka arhitektam vajadzētu būt klāt jau tad, kad izvēlies māju.

Nereti, nopērkot gatavu mājiņu, uz papīra sāc pārbīdīt sienas, beigās nonākot pie individuāla projekta. Tāpēc vispirms pārliecinies, kā noskatītajā mājas projektā izveidots pārsegums – vai vispār iespējams mainīt plānojumu, nemainot konstrukcijas? Svarīgi arī, vai paredzēta iespēja mainīt materiālus (piemēram, poļu un lietuviešu projektu mājām); mainot tos, arī ēka konstruktīvi var mainīties. Tāpēc jārēķinās, ka, piesaistot projektu, arhitekts neatbildēs par veiktajām izmaiņām. Piemēram, izvēloties citus būvmateriālus, telpu izmērs samazināsies, un klients nevarēs vainot arhitektu, kas piesaistījis projektu.

Izvēloties māju pēc kataloga, pārliecinās, vai tiešām visas pozīcijas atbilst tam, ko vēlies.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/489497-ar-ko-jarekinas-perkot-maju-no-kataloga

Fri, 15 Sep 2023 14:37:00 +0000

Gribu savu dzīvokli pārrakstīt meitai. Kā to pareizi izdarīt?


“Dzīvoklī dzīvoju es ar meitas ģimeni. Savā laikā šo dzīvokli privatizēju uz sava vārda, bet tagad gribu pārrakstīt dzīvokli uz meitas vārda. Kā man to izdarīt? Vai var vienkārši aiziet uz Zemesgrāmatu un pārrakstīt uz viņas vārda,” jautā žurnāla “Likums un Taisnība” lasītāja Baiba.

Atbild zvērināta notāre Ilze Metuzāle: “Vienkārši aiziet un pārrakstīt neko nevarēs gan. Ja vēlaties bez atlīdzības atdot dzīvokļa īpašuma tiesības meitai, jāslēdz dāvinājuma līgums. Notārs līgumu sagatavos un nosūtīs uz zemesgrāmatu. Ja dzīvoklis ir privatizēts laulības laikā, lai to uzdāvinātu meitai, pie notāra būs jānāk arī kopā ar vīru. Dāvinājuma līguma noslēgšana izmaksās 0,5% no dāvināmā īpašuma kadastrālās vērtības, kā arī papildus pievienotās vērtības nodoklis no šīs summas, bet ne mazāk kā 88 eiro plus PVN”.

Tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova Baibu pirms doties pie notāra aicina kārtīgi izdomāt, kādu darījuma veidu izvēlēties - dāvinājums, uztura līgums, mantojuma līgums, testaments un tamlīdzīgi.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/560786-gribu-savu-dzivokli-parrakstit-meitai-ka-to-pareizi-izdarit

Sat, 09 Sep 2023 21:02:00 +0000

Gribas iegādāties mājokli, bet sabiedējušas augstās procentlikmes? 5 ieteikumi, ko ņemt vērā


Hipotekārā kredīta līguma noslēgšana ir atbildīgs notikums ikviena cilvēka dzīvē, jo tā parasti nozīmē prāvu kredītsaistību uzņemšanos uz vairākiem gadu desmitiem. Ņemot vērā mājokļu augstās cenas, negaistošās bažas par dārgiem komunālajiem maksājumiem ziemā, kā arī netipiski lielās Eiropas Centrālās bankas noteiktās aizdevumu bāzes likmes, šobrīd potenciālajiem kredītņēmējiem rūpīgāk nekā iepriekš jāizsver visi mājokļa iegādes plusi un mīnusi. Arī kredīta nosacījumi, jo pat šķietami neliela atšķirība procentu likmēs 30 gadu periodā var pāraugt vairākos desmitos tūkstošu eiro mērāmā pārmaksāšanā.

Lai izvairītos no liekiem izdevumiem, Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts iesaka veikt 5 izvērtēšanas soļus.

1. Izvēlēties iespējām un vajadzībām piemērotu mājvietu


Kad pieņemts lēmums pārcelties uz citu dzīvesvietu, jaunā mājokļa meklējumiem vajadzētu pieiet maksimāli pragmatiski. Dzīvokļa vai mājas izvēlē nereti dominē dažādas vēlmes, emocijas, pat kaprīzes, kas ļoti sadārdzina pirkumu. Protams, ikvienam gribas plašu, komfortablu dzīvesvietu ar zaļumiem aiz loga, tomēr ieteicams fokusēties uz tieši šā brīža un tuvāko gadu vajadzībām. Trīs cilvēku ģimenei nav obligāti nepieciešams 5 istabu dzīvoklis, kamēr netiek plānots ģimenes pieaugums. Par katru tukšo telpu būs jāsamaksā ne vien iegādes brīdī, bet arī komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Der atcerēties, ka, lai arī hipotekārais kredīts parasti tiek ņemts uz 20 līdz 30 gadiem, tas vēl nenozīmē, ka mājoklī visu šo laiku būs jādzīvo. To var izīrēt vai pārdot, un iegādāties vietā attiecīgajam dzīves posmam piemērotāku. Galu galā neviens nezina, ko dzīve nesīs pēc gadiem desmit, tādēļ visu plānu pakārtošana mājoklim apgrūtina elastīgu pielāgošanos jaunām iespējām.

2. Samazināt esošās kredītsaistības


Pirms aizņemties naudu mājokļa iegādei, ļoti svarīgi maksimāli samazināt esošās kredītsaistības. Bankas rūpīgi skatās, lai klienta ikmēneša kredītmaksājumi nepārsniegtu 40% no visiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka pirms došanās uz banku pēc iespējas jācenšas atmaksāt senākus kredītus vai arī jāapvieno vairākus aizņēmumus vienā ar izdevīgāku procentu likmi. Tas palīdzēs vismaz par dažiem desmitiem vai pat simtiem eiro samazināt kopējos maksājumus un tādējādi palielinās mājokļa kredītam pieejamo naudas apjomu.

3. Rūpīgi salīdzināt hipotekārā kredīta piedāvājumus


Apzinot finansējuma iegūšanas iespējas, svarīgāk nekā jebkad iepriekš salīdzināt pēc iespējas vairāk variantus. Pajautājiet piedāvājumu kaut vai visām bankām Latvijā. Lai saprastu, cik nozīmīga starpība var būt pat 1% atšķirīgas likmes gadījumā, aplūkosim tipisku piemēru. Aizņemoties 100 000 eiro uz 30 gadiem kopējā atmaksājamā summa pieaug par vairāk nekā 20 tūkstošiem eiro. Tas nozīmē, ka izdevīgāko piedāvājumu saņēmušais klients par ietaupīto naudu varēs nopirkt vēl arī pāris gadus lietotu automašīnu. Ne mazāk svarīgi salīdzināt pārējās ar līgumu saistītās izmaksas.

4. Pamodelēt ikmēneša maksājumu izmaiņas


Pēdējā gada laikā novērotais EURIBOR likmju kāpums daudziem kredītņēmējiem «atvēra acis» uz faktu, ka hipotekārā kredīta maksājums nav «akmenī iecirsts». Proti, tas dažādos ekonomisko svārstību apstākļos mainās, pie tam visai pamatīgi. Tādēļ pirms kredīta noformēšanas vēlams pamodelēt maksājuma izmaiņas procentu likmju kāpuma un krituma gadījumos. Tas palīdzēs saprast, kādu drošības spilvenu uzkrāt periodiem, kad kredīts sadārdzināsies, un kādu ieguvumu varētu nest pārkreditēšanās uz izdevīgākiem nosacījumiem.

5. Aizņemties tikai nepieciešamo summu


Aizņemoties naudu, cilvēki bieži vien izjūt kārdinājumu paņemt visus bankas piedāvātos līdzekļus un piepildīt senus sapņus. Piemēram, aprīkot mājokli ar īpašas kolekcijas mēbelēm vai virtuves tehniku. Citkārt to patiešām ir vērts darīt, taču šobrīd nauda ir salīdzinoši dārga, tādēļ prātīgāk aizņemties tikai tik daudz, cik patiešām nepieciešams. Katrs no bankas nepaņemtais tūkstotis samazina ikmēneša maksājumu par aptuveni 5 eiro.


https://jauns.lv/raksts/maja-un-darzs/571752-gribas-iegadaties-majokli-bet-sabiedejusas-augstas-procentlikmes-5-ieteikumi-ko-nemt-vera

Tue, 05 Sep 2023 16:23:00 +0000

Lai nebūtu jāpaliek uz ielas… Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā?


Zvērinātu notāru vērojumi liecina, ka gadu no gada par krāpnieku upuriem kļūst daudzi Latvijas iedzīvotāji. Turklāt liela daļa cilvēku joprojām neapzinoties juridiskos un finansiālos riskus, kas saistās ar īpašuma pirkšanu, pārdošanu, dāvināšanu, mantošanu un citām darbībām. Kā pasargāt sevi no krāpniecības un negodprātības nekustamo īpašumu darījumu jomā? Ko (ne)darīt? Kādus elementārus soļus katrs var ievērot, lai neiekristu krāpnieku nagos – jautājam zvērinātai notārei Aritai Rateniecei.

Krāpjas dažādi


Var būt daudz dažādu nekustamo īpašumu krāpšanas veidu un metožu: neizdevīgi darījuma noteikumi, dokumentu viltojumi, cilvēku nezināšanas izmantošana un daudz kas cits, stāsta zvērināta notāre Arita Rateniece.

“Viens no krāpšanas veidiem ir īpašuma pirkšana par neadekvāti zemu cenu. Piemēram, krāpnieki atrod vientuļus cilvēkus gados vai cilvēkus, kam ir slikti materiālie apstākļi, un tie piekrīt pārdot savu īpašumu par piedāvāto cenu, varbūt pat neapzinoties, ka īpašuma vērtība ir daudz lielāka,” teic notāre.

Krāpnieciskas darbības vērojamas arī gadījumos, kad pirkuma līgumā ir nosacījums – pircējs pirkuma maksu pārdevējam pārskaita tikai pēc tam, kad pircējam zemesgrāmatā nostiprinātas īpašuma tiesības uz īpašumu.

“Ja pircējs ir negodprātīgs un naudu nepārskaita, īpašumu pārdod jau tālāk kādai citai personai, tad pārdevējam var pat nebūt iespējas piedzīt pirkuma maksas summu, kā arī tas rada papildu izdevumus par juridisko palīdzību, tiesvedību,” stāsta Arita Rateniece.

Par krāpšanas upuri var kļūt arī īpašuma pircējs. Piemēram, pircējs vienojas ar pārdevēju, ka pirkuma maksa vai daļa no tās tiek samaksāta pirms visu dokumentu parakstīšanas, bet pēc naudas saņemšanas pārdevējs vairs nekontaktējas ar pircēju.

Kā mazināt risku darījumos


Nepaļaujieties tikai uz otra cilvēka godaprātu un tikai savām zināšanām, jo darījumu sagatavošanā būtiskas ir juridiskās zināšanas un ikdienā uzkrātā pieredze.

Likumus ne tikai jāprot lasīt – jāprot tos tulkot un piemērot. Kā rāda aptaujas, juridisko zināšanu līmenis sabiedrībā ir zems. Tāpēc nepaļaujieties tikai uz sevi un nesagatavojiet paši darījuma dokumentus. Vienkārši nedariet tā!

Kas varētu sastādīt, piemēram, pirkuma līgumu? Tas varētu būt notārs. Kāpēc ieteicams tieši notārs? Notāram šo pienākumu uzticējusi valsts, pirms tam pārbaudot viņa zināšanas kvalifikācijas eksāmenā. Turklāt no visiem juristiem tikai notāram ir piešķirtas tiesības taisīt tāda tipa darījuma dokumentu, kurš vajadzības gadījumā darbosies līdzīgi kā tiesas spriedums. Ja negribat iet pie notāra, jautājiet citam neitrālam juristam. Galvenais, lai tam, kurš sagatavos dokumenta projektu, būtu godaprāts un speciālās zināšanas, lai viņš objektīvi novērtētu darījuma saturu un sastādītu tam atbilstīgu dokumentu.

Darījuma dokumentus parakstiet pats. Neuzticiet to darīt pilnvarniekam.

Nekustamā īpašuma iegāde ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem cilvēka dzīvē, tāpēc ir vērts pašam būt klāt darījumā un pašam parakstīt līgumu.

Iesaka notārs

Kā sevi pasargāt


  • Jurista palīdzība. Lai pasargātu sevi no krāpniecības nekustamo īpašumu darījumos, līgumslēdzējiem jāizvēlas profesionāla jurista palīdzība dokumentu sagatavošanā un darījuma izpildē.
  • Nē steigai! Nevajag piekrist “steidzamiem darījumiem”, kad pircējs vai pārdevējs steidzina otru pusi piekrist darījumam, parakstīt dokumentus, veikt naudas samaksu. Šādās situācijās var nepamanīt kādus būtiskus trūkumus, piemēram, pirkuma līguma nosacījumos, bet dokuments jau būs parakstīts un stājies spēkā, radot katrai no pusēm savas tiesības un pienākumus.
  • Svarīga tirgus cena. Notāre iesaka īpašuma pārdevējam arī uzzināt iespējamo tirgus cenu, piemēram, cik konkrētajā apvidū ir vidējā tirgus cena lauksaimniecības vai meža zemei.
  • Skaidras visas detaļas. Svarīgi izrunāt ar pircēju darījuma būtiskos nosacījumus: pirkuma cenu, samaksas kārtību, īpašuma un tā dokumentācijas nodošanas kārtību, ieguvēja īpašuma tiesību reģistrāciju zemesgrāmatā.
  • Drošāk pie notāra. Piemēram, izvēloties darījumu slēgt pie zvērināta notāra kā notariālo aktu, notārs uzņemas arī darījuma izpildes pilnīgu uzraudzību. Tas nozīmē, ka notārs ne tikai sagatavo un apliecina pirkuma līgumu, izskaidrojot darījuma nosacījumus un tiesiskās sekas, bet arī darījuma nostiprināšanai zemesgrāmatā pieprasa nepieciešamos dokumentus no pašvaldības (atteikums no pirmpirkuma tiesībām, piekrišana lauksaimniecības zemes iegūšanai īpašumā u.c.), gādā par pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, iesniedzot dokumentus attiecīgajā rajona tiesā, kas skata zemesgrāmatu lietas.



https://www.la.lv/krapsanas-darijumos-ar-nekustamo-ipasumu-ka-neiekrist

Wed, 30 Aug 2023 16:14:00 +0000

Kā pareizi atbrīvoties no būvniecības atkritumiem un ietaupīt?


Pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja liecina – iedzīvotāji piekrīt, ka Latvijā būvniecības atkritumu, tai skaitā bīstamo, nonākšana dabā ir būtiska problēma. Vienlaikus atbilstoši industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmuma “CleanR Verso” datiem pārvesto un pārstrādāto būvgružu starpība pērn bija aptuveni 50%. Citiem vārdiem sakot, pārstrādei nodod tikai pusi pārvadāto atkritumu, stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Ugorenko.

“Būvniecības atkritumi, kas tiek atbilstoši apsaimniekoti, tiek izmantoti otrreizējā pārstrādē, bet, uzticot to izvešanu tiem “labvēļiem”, kuri dažādos sludinājumu portālos sola izvest būvgružus “pa lēto”, pastāv liels risks, ka tie nonāks kādā grāvī vai mežā,” norāda Ugorenko.

Viņš stāsta, ka gada laikā atkritumu šķirošanas laukumā “Nomales” tiek nodots vidēji 160 000 tonnu atkritumu, no kuriem puse ir būvniecības atkritumi, un aptuveni 80% būvgružu, piemēram, grants, smiltis, koksne, akmens šķembas, plastmasa, kartons, tiek izmantoti otrreizējai pārstrādei. Savukārt atkritumi, kurus pārstrādāt nevar, nonāk atkritumu noglabāšanas poligonos.

Ikviens, kurš kādreiz ir remontējis māju vai dzīvokli, mainījis flīzes vai durvis, būvējis piebraucamo celiņu vai siltumnīcu, zinās, ka bez būvniecības atkritumiem jeb būvgružiem neiztikt. Tiem noteikti nav vietas nedz sadzīves atkritumos, nedz blakus šiem konteineriem, un tiem pavisam noteikti nevajadzētu nonākt mežos vai pļavās.

Kur likt būvniecības atkritumus, lai nepiesārņotu dabu, neiedzīvotos sodā vai kaimiņiem nebūtu jāmaksā papildus bez jebkāda pamatojuma?

# Būvniecības atkritumus vari izvest pats


Būvniecības atkritumi rodas pēc ēku nojaukšanas vai izvākšanās, piemēram, betona vai dzelzsbetona konstrukcijas, ķieģeļi, flīzes, santehnika, betons, koka konstrukcijas u.tml.; atkritumi pēc ceļu un ielu remontdarbiem, piemēram, asfalts, cements, bitumens u.tml.; un bīstami būvniecības materiāli, piemēram, šīferis, azbests u.c.

Dažāda veida un izmēra būvniecības atkritumus katrs var izvest pats, nododot tos kādā no legālajiem būvniecības atkritumu pieņemšanas punktiem. Tomēr jāņem vērā, ka ne visi atkritumu pieņemšanas laukumi vai poligoni pieņem būvgružus no privātpersonām. Pirms došanās uz izvēlēto vietu pārliecinies, vai tajā tiks pieņemti atkritumi, kāds ir tās darba laiks, nosacījumi un cenas.

Lai klientiem būvgružu apsaimniekošana būtu vēl ērtāka un vienkāršāka, “CleanR Grupa” ir ieviesusi jauninājumu klientu pašapkalpošanās portālā un mobilajā lietotnē “Manai Videi”, sniedzot iespēju pakalpojumu pieteikt un apmaksāt ērtāk un ātrāk – digitāli. Ikviens iedzīvotājs, sākot ar augustu, varēs pieteikt maza, vidēja un liela apjoma būvgružu izvešanu, tā maksājot tikai par to atkritumu apjomu, ko pats radījis. Mazo būvgružu apjomu, piemēram, izlietni vai flīzes, iedzīvotāji paši var nogādāt kādā no “CleanR” atkritumu apsaimniekošanas punktiem. Informācija par tuvāko lokācijas punktu pieejama “Manai Videi”.

Privātpersonas var vest būvniecības atkritumus arī uz “CleanR Verso” atkritumu šķirošanas un pārstrādes centru “Nomales”. Tas ir vienīgais šāda tipa centrs, kas nodrošina un izpilda visas vides prasības. 80% būvniecības atkritumu, kas tiek nodoti “Nomalēs”, nonāk otrreizējā pārstrādē – tie tiek sašķiroti un pārstrādāti šķembās, augsnē un citos tālāk izmantojamos materiālos. Maksa par atkritumu nodošanu “Nomalēs” atkarīga no atkritumu veida un daudzuma.

# Būvgružu izvešanu vari uzticēt licencētam atkritumu apsaimniekotājam


Vēl viens videi draudzīgs un legāls risinājums, kā atbrīvoties no būvniecības atkritumiem, ir sadarbība ar licencētu atkritumu apsaimniekotāju, kas attiecīgi atvedīs atbilstošu konteineru un pēc tam šos atkritumus izvedīs un pārstrādās, rodot tiem atkārtotu pielietojumu.

# Sazinies ar atkritumu apsaimniekotāju laikus


Pārvācoties uz jaunu mājvietu vai remontējot esošo, ir pietiekami daudz lietu, kas nodarbina prātu, – kur izdevīgāk iegādāties būvmateriālus, kā atrast labāko meistaru, cik laika aizņems darbi, kā labiekārtot telpas u.tml. Tomēr, uzsākot darbus, būtu vērts laikus sazināties ar būvniecības atkritumu apsaimniekotāju, jo tas palīdzēs nepārmaksāt par pakalpojumu, neiedzīvoties naudas sodos un samazināt vides piesārņojumu.

# Ietaupi, šķirojot atkritumus


Saskaņā ar minēto aptauju biežākais atkritumu veids, kas iedzīvotājiem radies remonta laikā, ir kartons un papīrs. Šos atkritumus droši var likt vieglā iepakojuma jeb plastmasas, kartona un vieglā metāla konteinerā. Tie tiek izvesti bez maksas. Tādējādi tiks samazināts arī būvniecības atkritumu kopējais svars un apjoms, kas galu galā izmaksās lētāk.

# Par atkritumiem jāatbild to radītājam, nevis kaimiņiem


Diemžēl jau minētā aptauja rāda, ka 34% iedzīvotāju no remonta un būvniecības atkritumiem atbrīvojas, tos izmetot kopējā sadzīves atkritumu konteinerā vai atstājot tos pie šī konteinera. Šādi rīkojoties, nevar identificēt atkritumu radītāju, tāpēc rēķins par šo atkritumu izvešanu tiek “izrakstīts” visiem daudzdzīvokļu nama iedzīvotājiem. Kāpēc? Jo maksa par atkritumu izvešana tiek piemērota atbilstoši izvesto atkritumu veidam.

# Vides piesārņošanas cena – 2800 eiro un zaudēts transportlīdzeklis


Mēs paši esam atbildīgi par to, lai mūsu radītie atkritumi tiktu izmesti atbilstoši. Ja izvēlēsies atkritumus vest uz vietu, kur tos nedrīkst izmest, vai šim darbam nolīgsi nelicencētu komersantu, kurš būvgružus var atstāt mežā vai grāvmalā, vari tikt pie diezgan ievērojama soda par vides piesārņošanu. Fiziskai personai var piemērot sodu līdz 1000 eiro, bet juridiskai – līdz 2800 eiro.

Turklāt šādos gadījumos ir risks pat pazaudēt transportlīdzekli, ar ko veiktas vides piesārņojušās darbības. Tāpēc ir vērts padomāt, vai tiešām sākotnēji šķietamais ietaupījums par būvgružu izvešanu ir šāda riska vērts.

# Nekautrējies pajautāt būvniekam, kur tas liek atkritumus


Klīst leģenda, ka Svētā Jēkaba baznīcas sienā bijis stāvus iemūrēts cilvēks. Viņu atraduši 1774. gadā, kad sākās baznīcu kapeņu iztīrīšana. Iespējams, šis stāsts ir motivējis apšaubāmus būvniekus šādi rīkoties arī ar būvniecības atkritumiem. Dzirdēts ne viens vien gadījums, kad cilvēki nolīgst darbā neoficiāli nodarbinātus būvniekus, uzticot viņiem arī būvgružu izvešanu. Tomēr pēc kāda laika tiek atklāts, ka daļa būvgružu ir sabāzta sienās, grīdā vai citās vietās turpat dzīvoklī vai mājā. Tāpēc ļoti ieteicams ir nekautrēties pajautāt arī uzticamam, licencētam un iepriekš “pārbaudītam” būvniekam, kas tālāk tiks darīts ar būvniecības atkritumiem!

# Neradi atkritumus un traumas


Rūpīgi apdomā, ko pērc. Tas ir būtiski gan izdevumu, gan vides piesārņojuma kontekstā, jo viss liekais, par ko esi samaksājis, bieži vien nonāk poligonā. Ikviens var viegli novērst nevajadzīgu atkritumu rašanos, ko rada atcirtumi, piemēram, no caurulēm vai kokmateriāliem, vispirms iegādājoties piemērotākus materiālu izmērus un garumus. Tāpat ir vērts izsvērt, kādus materiālu pārpalikumus, piemēram, ķieģeļus, logus, jumta dakstiņus, var izmantot kādam citam projektam. Varbūt ir iespēja tos nodot tālāk vai apmainīt pret citiem būvmateriāliem.

Turklāt, šķirojot un pareizi apsaimniekojot atkritumus, tiks novērsta materiālu atstāšana dabā, kur tie var kādam uzkrist virsū, kāds var aiz tiem aizķerties un paklupt vai, piemēram, sadurt kāju vai roku uz naglas vai stikla.

# Nenoguldi atkritumus poligonos, bet izmanto atkārtoti


Kas vienam sīkums, otram zelts jeb, iespējams, tas, kas vienam ir atkritumi, kādam citam pēc to pārstrādes var kalpot kā izejmateriāli jaunas būves celtniecībai vai esošās remontam. Kāpēc aprakt poligonos to, ko kāds cits var izmantot?


https://www.la.lv/ka-pareizi-atbrivoties-no-buvniecibas-atkritumiem-un-ietaupit

Fri, 25 Aug 2023 18:27:00 +0000

Tēvs mantojumā atstājis automašīnu. Kas jādara, lai to norakstītu?


Kādam tuvam cilvēkam aizejot aizsaulē, mantojumā var palikt dažādas lietas, tostarp automašīnas, taču kā notiek to pāreja jaunajam īpašniekam? Varbūt gadījumā, ja automašīnas savu laiku jau ir nokalpojušas, no tām var vienkārši atteikties un norakstīt metāllūžņos?

Portālā LVportals.lv atrodams izsmeļošs skaidrojums par šo tēmu. Visupirms gan jānorāda, ka par visiem mantojuma jautājumiem vēlams vērsties pie notāra, kurš varēs situāciju izvērtēt precīzāk.

Savukārt, pieņemot transportlīdzekļus kā daļu no mantojuma, jā, tos pēc tam ir iespējams norakstīt. Ja transportlīdzeklis ir nolietots un īpašnieks to turpmāk vairs nav paredzējis izmantot, transportlīdzeklis ir jānoraksta. Norakstīt var transportlīdzekli, kuram nav reģistrēts aizliegums norakstīšanas darbībai.

Jāatgādina, ka ar norakstītu transportlīdzekli aizliegts piedalīties ceļu satiksmē un to turpmāk reģistrēt kā transportlīdzekli, izņemot gadījumu, ja tas norakstīts, pamatojoties uz transportlīdzekļu reģistra informāciju par transportlīdzekļa atrašanos meklēšanā. Norakstīšanu var veikt, vēršoties jebkurā CSDD klientu apkalpošanas centrā vai e-CSDD.

CSDD klientu apkalpošanas centrā norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, vai īpašnieka vai ieguvēja pilnvarota persona (skatīt sadaļu “Personas, kas var veikt reģistrāciju”).

e-CSDD norakstīšanu var veikt transportlīdzekļa reģistrētais īpašnieks vai ieguvējs, ja atzīme par īpašumtiesību maiņu noformēta Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā.


https://www.la.lv/tevs-mantojuma-atstajis-automasinu-kadi-dokumenti-jakarto

Sun, 20 Aug 2023 16:58:00 +0000
 

Подписка на рассылку по определенным тематикам: